Ceturtdiena, 28.marts

redeem Ginta, Gunda, Gunta

arrow_right_alt Latvijā \ Izglītība & Karjera

Mācīšanās datu laikmetā – riski un ieguvumi

DATU NOZĪMĪBA IZGLĪTĪBĀ. Ministri, izglītības eksperti un uzņēmēji no dažādām valstīm uzsvēra nepieciešamību jēgpilnāk izmantot datus, izstrādājot izglītības sistēmu. Datu un mācību analītikas sniegtās iespējas ir milzīgas, taču tās rada arī svarīgus jautājumus un riskus © Aisma ORUPE

Jau ceturto reizi decembrī notika Pasaules izglītības nozares samits – šoreiz Igaunijā, Tallinā. Pasākuma moto bija: «Mācīšanās datu laikmetā». Diskusijas galvenokārt koncentrējās uz datu izmantošanu izglītības sistēmas pilnveidošanai, kā arī nākotnes risinājumu meklēšanu.

Ministri, izglītības eksperti un uzņēmēji uzsvēra nepieciešamību jēgpilnāk un pilnīgāk izmantot izglītības datus, izstrādājot izglītības sistēmu, kā arī ikdienas mācīšanos un mācīšanu, kā arī spēju uzdot pareizos jautājumus. «Diskusijas parādīja, ka mūsdienās lēmumi izglītībā lielākoties tiek pieņemti, balstoties uz pierādījumiem, taču bieži vien datu svarīgums netiek līdz galam izprasts,» sacīja Igaunijas izglītības un zinātnes ministre Mailisa Repsa. «Mums jāiemācās apstrādāt datus tādā veidā, lai ikviena skola, skolotājs un skolēns no tā gūtu labumu, neradot lielu papildu slogu. Igaunija noteikti ir lielisks piemērs pasaulei, kā, izmantojot datus, padarīt mācīšanos un mācīšanu gudrāku, inovatīvāku un pievilcīgāku.» Kā piemēru viņa minēja Igaunijas e-testus, kas palīdz labāk izprast skolēnu prasmes, kompetences un zināšanas.

Divu dienu samita laikā tika spriests, kā pieņemt pārdomātus lēmumus izglītībā un kā izmantot izglītības datus nākotnē, kā arī sadarboties privātajā sektorā. Straujā mākslīgā intelekta attīstība rada nepieciešamību pārdomāt datu vākšanas un izmantošanas veidus.

Samitā arī tika diskutēts par to, ka skolotāji, skolas un izglītības sistēmas arvien vairāk paļaujas uz datiem, lai uzraudzītu, novērtētu un uzlabotu skolēnu mācīšanos, informētu par lēmumiem mācību jomā un izsekotu izglītības iestāžu sniegumam. Skola var gūt daudz labumu no datiem: sekot līdzi izglītojamo progresam, skolas apmeklējumam, atgriezeniskajai saiknei. Arī politikas veidotāji daudz informācijas iegūst politikas veidošanas laikā. Lielo datu un mācību analītikas sniegtās iespējas izglītībā ir milzīgas, taču tās rada arī svarīgus jautājumus un riskus, tāpēc svarīgi mācīties no citu pieredzes, minimizējot riskus un palielinot iespējas.

Ņemot vērā PISA testus, tika diskutēts par tā mērījumiem 20 gadu laikā un uz ko vajadzētu fokusēties turpmāk. Tika atzīts, ka digitālās prasmes un kompetences ir svarīgas, palīdzot atrast ceļu lielā datu apjomā. OECD pārstāvis Andreass Šleihers uzsvēra, ka šie dati ir pieejami visiem un tie var palīdzēt veidot kopainu ne tikai globālā līmenī, bet katrai dalībvalstij atsevišķi. «PISA ir ne tikai visplašākais un ticamākais skolēnu spēju rādītājs pasaulē, bet arī spēcīgs rīks, ko valstis un ekonomikas var izmantot, veidojot savu izglītības politiku,» sacīja A. Šleihers. Viņš norādīja, ka PISA uzdevums nav novērtēt to, vai skolēni var atkārtot skolā apgūto. Lai labi veiktu PISA, studentiem jāspēj pārvarēt priekšmetu disciplīnu robežas, radoši pielietot savas zināšanas jaunās situācijās. PISA 2018 bija starptautiskā novērtējuma septītā kārta kopš programmas uzsākšanas 2000. gadā. Katrā PISA testā tiek vērtētas studentu zināšanas un prasmes lasīšanā, matemātikā un dabaszinātnēs. 2018. gadā galvenā uzmanība tika pievērsta lasīšanai digitālajā vidē; taču novērtējuma plāns ļāva novērtēt arī lasītprasmes tendences pēdējās divās desmitgadēs. Pētījumā tika iesaistīts plašs 15 gadu veco skolēnu loks (lielāko daļu valstu pārstāvēja no 4000 līdz 8000 skolēnu). Situāciju var raksturot kā stagnējoši stabilu - kopumā nav īpaša krituma, nav arī kāpuma, neraugoties uz to, ka vidēji valstis palielinājušas izdevumus izglītībā pat par 15%, uzsvēra A. Šleihers. Tajā pašā laikā četru Ķīnas provinču, kas ieņēma visos zināšanu un prasmju rādītājos augstākos rezultātus, pat vājākie skolēni sasniedza labākus rādītājus nekā lielas daļas pārējo OECD valstu skolēni ar vidējām zināšanām un prasmēm. Skaidrs, ka šīs Ķīnas provinces nerāda Ķīnas izglītības kopainu, tomēr tas ir zināms rādītājs. Daudzas saraksta augšgala valstis sasniegušas šīs pozīcijas pēdējos gados. Katrā ziņā sociāli ekonomiskie apstākļi ne vienmēr atsaucas uz izglītības radītājiem. Igaunija ir uzrādījusi augstus rezultātus par spīti tam, ka izdevumi uz skolēnu ir par 30% mazāki nekā vidēji OECD valstīs. Arī Portugāle, kuru skārusi nopietna finanšu krīze, spējusi sasniegt vidējo OECD valstu līmeni. Tādas valstis kā Moldova, Katara, Peru ir uzrādījušas labākus rezultātus nekā iepriekš. Turcija spējusi dubultot savu izglītojamo skaitu. Zviedrija novērsusi tās lejupslīdi, kas iezīmējās pēdējos desmit gados. PISA vienmēr pievērsusi uzmanību sociālajam aspektam. Jo turīgāko ģimeņu atvasēm nav problēmu veidot veiksmīgu karjeru, bet trūcīgāko ģimeņu bērniem ir tikai viena iespēja - laba skola un skolotājs, kas viņam var atvērt ceļus nākotnē. Tāpēc svarīga ir agrāka izglītošana. Diemžēl dažās valstīs atšķirība starp 10% izcilāko un 10% vājāko skolēnu rezultātiem ir četru mācību gadu garumā.

Citās valstīs atšķirība starp skolām ir vien 7% apmērā (Somijā, piemēram). Patiesībā var teikt, ka izglītības rādītāji rāda valsts ekonomisko un sociālo nākotni, akcentēja OECD pārstāvis.

Samitā piedalījās ministri, eksperti un izglītības jomas speciālisti no Latvijas, Somijas, Šveices, Čehijas, Lietuvas, Slovēnijas, Zviedrijas, ASV, Francijas, Japānas, Dienvidkorejas, Meksikas, Jaunzēlandes, Spānijas un Lielbritānijas. Pasākumu rīkoja Igaunijas Izglītības un zinātnes ministrija, Eiropas Komisija un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija.