arrow_downwardAgnese Margēviča / Autori

Premjers Valdis Dombrovskis (JL) izteicis piezīmi sava biroja vadītājai Olitai Augustovskai sakarā ar viņas saraksti ar Rīgas izpilddirektoru par protestētāju telšu apmetnes izdzenāšanu iepretim Ministru Kabineta ēkai. Nekāda tālāka premjera rīcība nesekos, uz jautājumu, vai O. Augustovskai nebūs jāpamet amats, Neatkarīgajai norādīja premjera preses sekretāre Līga Krapāne.

Tuvākajā laikā būtu jāorganizē konstitucionālo tiesību ekspertu forums, kurā apspriestu nepieciešamību Saeimai lemt par jaunu pilnvarojumu valdībai sarunām ar starptautiskajiem aizdevējiem, uzskata tieslietu ministrs Mareks Segliņš (TP).

Lai censtos diktēt savu dienaskārtību valdībai, Tautas partija (TP) varētu izmantot Satversmes tiesas (ST) spriedumā par pensiju izmaksu ietverto kritiku, ka valdība nav saņēmusi Saeimas pilnvarojumu vienošanām, kuras tā slēgusi ar starptautiskajiem aizdevējiem.

Ziemassvētku dāvana Latvijas pensionāriem, kā nodēvēts Satversmes tiesas (ST) spriedums par pensiju samazināšanu un ierobežošanu, var izrādīties slikta ziņa valstij kopumā, jo valdībai šobrīd nav atbildes, kur ņemt miljonus sprieduma izpildei.

Gandrīz 5 miljoni latu – tik lielus parādus Valsts ieņēmumu dienesta (VID) jaunā pagaidu vadība atlaidusi Parex bankas bijušajiem akcionāriem par nenomaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli no bēdīgi slavenajiem depozītnoguldījumiem.

Iespējamās sekas valdības stabilitātei, visticamāk, neaizkavēs otrdien, 22. decembrī, valdības sēdē virzīt jautājumu par atstādinātā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora Dzintara Jakāna nomaiņu ar viņa šābrīža aizvietotāju Neliju Jezdakovu.

Nervozajai atmosfērai ap valdības likteni, ko otrdien radīja Tautas partijas demaršs pret jauno vienošanās tekstu ar Starptautisko valūtas fondu un LPP/LC līdera Aināra Šlesera paziņojums, ka jāveido jauna valdība ar Saskaņas centru, nav lemts vismaz tuvākā mēneša – divu laikā materializēties.

Nekādas nodokļu samazināšanas turpmākos divus gadus, pat ja ekonomiskā stāvokļa uzlabošanās to ļautu. Jebkādu publiskās un privātās partnerības projektu (PPP) pārtraukšana, tā izslēdzot šo ekonomikas sildīšanas līdzekli.

Jau pēc trim mēnešiem, martā, jānotiek ģenerālprokurora pārvēlēšanai, un Jāņa Maizīša izredzes trešo reizi ieņemt šo amatu ir neskaidras.

"Aizmirstiet vārdu "sadarbība" attiecībā uz mums," saka viens no kreisā Saskaņas centra (SC) līderiem Jānis Urbanovičs, jautāts, vai šā politiskā spēka 18 balsīm var būt izšķiroša loma jaunas valdības izveidē vēl šīs Saeimas laikā.

Drīzāk par frontes līnijas skaidrāku ievilkšanu, nevis sākumu konstruktīvai sadarbībai izvērtās ceturtdienas tikšanās starp Jaunā laika un Tautas partijas līderiem premjeru Valdi Dombrovski un Solvitu Āboltiņu no vienas, Andri Šķēli un Edgaru Zalānu no otras puses.

Valdības partijas jau no paša sākuma ir apzinājušās gan to, ka Parex bankas glābšana varētu izmaksāt miljardu latu, gan to, ka, neglābjot banku, sekas būtu vēl dramatiskākas, liecina Neatkarīgās rīcībā esošais Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdības 2008. gada 8. novembra slēgtās sēdes protokols, kas vēl aizvien nav atslepenots.

Valstij pārņemot Parex banku, pret ierobežojumu uzlikšanu, kas novērstu naudas aizplūšanu no bankas, iestājās Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvics, to atbalstīja Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas priekšsēdētāja Irēna Krūmane un premjers Ivrs Godmanis (LPP/LC).

Politiķi, kas otrdien pieņēma 2010. gada budžetu, kuluāros jau runā par divām robežšķirtnēm, kas var piespiest atgriezties pie budžeta un viest tajā labojumus, – pirmā var pienākt pavisam drīz, ja 23. decembrī Satversmes tiesa spriestu par labu pensionāriem jautājumā par pensiju samazināšanas nelikumību un valstij liktu atmaksāt desmitiem miljonu kopš jūlija neizmaksāto pensiju.

Bažas ir par to, cik drīz, ar kādu nolūku un kādus tieši grozījumus budžetā virzīs Tautas partija, nevis par to, ka kāda koalīcijas partija šodien varētu nenobalsot par 2010. gada budžeta pieņemšanu Saeimā.

Ziņa, ka Andrim Piebalgam jaunajā Eiropas Komisijas sastāvā iedalīts attīstības sadarbības komisāra amats, kam ir ārpolitiska ievirze, Rīgā piektdien tika uztverta gan ar optimistisku piesardzību, gan skepsi.

Andris Šķēle piektdien paziņoja, ka Tautas partijas rindu tīrīšana notiks, veicot biedru pārreģistrāciju.

Ar argumentu, ka "labāks ir slikts budžets nekā nekāds", Andris Šķēle, kas ir pret valdības virzītajām nodokļu izmaiņām budžetā, neplāno koalīcijā iebilst pret tā pieņemšanu, kas plānota 1. decembrī.

Tas, vai runāt par Tautas partijas nostumšanu no politiskās skatuves ir pāragri, būs jāpierāda tai pašai nu jau Andra Šķēles vadībā. Sestdienas kongresā par to liecināja tikai apņēmība uz pārmaiņām runās, programmatisks piedāvājums tiek solīts pavasarī.

Varbūt Eiropas Savienības prezidenta un ārlietu ministres amatus ieguvušie beļģis Hermans van Rompejs un britiete Katrīna Eštona nešķistu tik vāji neko neizsakoši, kā viņus vērtē starptautiskie mediji, ja konkurencē par ES prezidenta amatu tik spilgti sevi nebūtu parādījusi Latvijas eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Lai arī pati atzina, ka izredzes ieņemt Eiropas Savienības prezidenta amatu ir tik vien kā "lielākas par nulli", Vaira Vīķe-Freiberga, sēžot blakus viņu izvirzījušajam premjeram Valdim Dombrovskim (JL), pirmdien bija savā labākajā formā – spoža un pašpārliecināta.

Likt nervozēt valdības koalīcijas partijām un sabiedrībā radīt priekšstatu, ka ir kāds līderis, kurš gatavs uzņemties valdības vadīšanu un spētu darīt to veiksmīgāk nekā Valdis Dombrovskis (JL), – tāds varētu būt LPP/LC sestdien par vienīgo partijas līderi vienbalsīgi ievēlētā Aināra Šlesera mērķis, kongresā paziņojot, ka tūlīt pēc budžeta pieņemšanas decembra sākumā šai valdībai jādemisionē.