Tautas partijai vispirms jāsakārto sevi

© Andrejs Terentjevs, f64

Tas, vai runāt par Tautas partijas nostumšanu no politiskās skatuves ir pāragri, būs jāpierāda tai pašai nu jau Andra Šķēles vadībā. Sestdienas kongresā par to liecināja tikai apņēmība uz pārmaiņām runās, programmatisks piedāvājums tiek solīts pavasarī.

Daudzi TP rindās izjūt atvieglojumu un pat eiforiju par A. Šķēles atgriešanos, "bet Andris Šķēle nestrādās mūsu vietā", partijas biedrus brīdināja priekšsēdētāja amatu priekšlaikus atstājušais Mareks Segliņš. Līdz maijam, kad notiks TP priekšvēlēšanu kongress, kurā jānāk ar detalizētu programmu un rīcības plānu, kā arī jaunām sejām, "jāatjauno kārtība TP atbalstītāju rindās", bet, kā atzina A. Šķēle, laika tam nav. To, ka šis, iespējams, ir pēdējais brīdis, lai TP atgūtos, izmantojot savu reģionu līderu potenciālu, savā runā norādīja pašvaldību ministrs Edgars Zalāns.

Attīrīšanās vai piepucēšanās?

Nav skaidrs, kā TP realizēs A. Šķēles izziņoto "partijas rindu tīrīšanu" un vai tas neizpaudīsies tikai kā sabiedrisko attiecību taktikas maiņa, vairs nepieļaujot, ka presē parādās pretrunīgi amatos vairs neesošu biedru izteikumi. Par to TP vadībā spriests, tāpat par to, kā krīzes nomāktas sabiedrības acīs izskatās dažu politiķu plātīšanās ar turīgu dzīvi, un to, ka TP līderiem savus atvaļinājumus jātiecas pavadīt Latvijā. M. Segliņš Neatkarīgajai pauda sašutumu, ka "Kalvītis, kamēr tauta mirst badu, brauc uz Andu kalniem un pēc tam plātās ar bildēm dzeltenajā presē".

Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš Neatkarīgajai teica, ka attīrīšanos saprotot kā atbrīvošanos no it kā partijai piederīgiem cilvēkiem dažādos saimnieciskos amatos, kuri TP izmanto tikai savtīgiem mērķiem. Neviens Neatkarīgās uzrunātais rindu tīrīšanu neattiecināja uz TP vecbiedriem. Tiesa, kongresa kuluāros daudz tika apspriesta ekspremjera Aigara Kalvīša neierašanās. "Ja kāds viņam un Gundaram Bērziņam pateica nenākt, tad tas, visticamāk, bija pats Šķēle," pieļāva kāds TP politiķis.

Katra diena kā pārbaudījums

Jaunās, A. Šķēles izraudzītās, valdes balsojumā par E. Zalānu tika nodotas 608 balsis un deviņas pret, par Saeimas deputātu Māri Kučinski 604 balsis un 13 pret, par Saeimas frakcijas priekšsēdētāju Vinetu Muižnieci 601 un 16 pret, bet par viņas vietnieku Ventu Armandu Kraukli – 570 un 47 pret. Šis pretrunīgais balsojums rada šaubas, vai A. Šķēle pirmdien pirmajā valdes sēdē jauniedibinātajā partijas priekšsēdētāja vietnieka amatā aicinās V. A. Kraukli, kuru kuluāros uzskata par ticamāko kandidātu līdzās E. Zalānam.

Neviens no četriem pirms sestdienas no A. Šķēles nebija saņēmis tiešu uzaicinājumu darboties valdē. Pēc V. Muižnieces domām, TP priekšsēdētājs šādu taktiku bija izvēlējies, jo pēdējās dienās vēl varēja mainīt viedokli par valdes sastāvu. "Mums tagad katra diena ir kā pārbaudījums," sarunā ar Neatkarīgo atzina politiķe. A. Šķēle savā runā izteicās, ka amati nevienam nav garantēti un nav indulgence pret nekompetenci un kļūdām.

Baidījās zaudēt Kučinski

Neoficiāli zināma versija, ka sākotnēji A. Šķēle darbam valdē bija plānojis aicināt nevis M. Kučinski, bet kādu mazāk redzamu gados jaunu politiķi, kuram arī ir zināma pieredze darbā ar reģioniem. Domas mainīt varētu būt licis apsvērums, ka reģionos cienītais M. Kučinskis varētu pamest TP, izraisot nopietnu ietekmīgu reģionu cilvēku atšķelšanos. "Kučinska soļi tālāk no partijas Šķēlem būtu ļoti nepatīkami, jo viņš neasociējas ar tādiem opozicionāriem kā Dzintars Ābiķis vai Jānis Lagzdiņš, tādēļ tas daudzām TP nodaļām būtu signāls, īpaši Vidzemē," neoficiāli skaidroja kāds TP biedrs. Pirms dažām nedēļām A. Šķēle bija ierindas deputātu M. Kučinski aicinājis uz sarunu, un toreiz politiķis Neatkarīgajai neslēpa, ka A. Šķēlem teicis – vēloties aktīvi strādāt, nevis tikai skaitīties TP rindās "būšanas pēc".

M. Kučinskis pirms dažiem mēnešiem tika atstumts no TP Saeimas frakcijas vadības kā nepietiekami ass attiecībās ar Jauno laiku, un toreiz tas tika saistīts ar A. Šķēles ietekmi. M. Kučinskis savu lomu šobrīd saredz darbā ar reģionālajām nodaļām, kuru pārstāvji jau sestdien kongresā pie viņa nāca klāt ar priekšlikumiem, kā būtu veidojama valdes padome.

Latvijā

Sabiedrisko mediju ombuds Edmunds Apsalons nekonstatē sabiedrisko mediju redakcionālo vadlīniju pārkāpumus "Lsm.lv" rakstā ""Krieveļi" un "latišņa" sociālajos tīklos. Kāpēc par naida izraisīšanu nesoda?", liecina Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) mājaslapā publicētais atzinums.

Svarīgākais