Ar vārdiem grib sašūpot valdību

Likt nervozēt valdības koalīcijas partijām un sabiedrībā radīt priekšstatu, ka ir kāds līderis, kurš gatavs uzņemties valdības vadīšanu un spētu darīt to veiksmīgāk nekā Valdis Dombrovskis (JL), – tāds varētu būt LPP/LC sestdien par vienīgo partijas līderi vienbalsīgi ievēlētā Aināra Šlesera mērķis, kongresā paziņojot, ka tūlīt pēc budžeta pieņemšanas decembra sākumā šai valdībai jādemisionē.

"Dažreiz valdības krīt vienkārši no runāšanas," A. Šlesera retorikas mērķus kongresa kuluāros sestdien Neatkarīgajai komentēja zinoši partijas cilvēki. Vairāk kā blefs, nevis reāls drauds A. Šlesera paziņojums nedēļas nogalē bija uztverts arī premjera partijā Jaunais laiks.

Ar Tautas partiju, kurai līdz ar Andra Šķēles atgriešanos varētu rasties interese par jaunas valdības izveidi vai vismaz amatu pārdali esošajā valdībā, nekāda vienošanās par V. Dombrovska gāšanu nav panākta, liecina neoficiāla informācija. Šādas vienošanās nav arī ar otro lielāko valdības partneri ZZS, kuras neformālais līderis Augusts Brigmanis atklāti norāda, ka politiskajam spēkam nav ieinteresētības valdības maiņā. A. Šlesers sestdien pauda viedokli, ka pašreizējās koalīcijas partijām ir izdevīgi "veģetēt un piekopt strausa politiku", bet tikai TP un ZZS, nevis opozīcijā esošā LPP/LC var panākt šīs valdības krišanu.

Neoficiāli no LPP/LC politiķiem dzirdēts, ka partijai izdevīgāk vēlēšanās būtu startēt no opozīcijas. To ir teikuši arī TP politiķi, kuri apgalvo, ka ar A. Šleseru nav iespējams panākt vienošanos par jaunas valdības izveidi. Turpretī sestdien A. Šlesers apgalvoja, ka V. Dombrovska valdībai, "kuras piekoptā kalpu politika mūs ved bezdibenī", nekādā gadījumā nedrīkstot ļaut vadīt valsti līdz vēlēšanām. Ja valdība kristu un Valsts prezidents premjera amatu uzticētu A. Šleseram, viņš sola, ka nebaidītos arī priekšvēlēšanu gadā pieņemt nepopulārus lēmumus.

Nākamajai valdībai, ja kristu V. Dombrovska vadītā, LPP/LC līdera ieskatā, jābūt mazai un kompaktai, tikai septiņu ministru sastāvā. No esošajām 14 ministrijām nepārveidotas paliktu tikai Finanšu, Ārlietu un Zemkopības ministrijas. Paužot cieņu ārlietu ministram Mārim Riekstiņam (TP), arī viņam, pēc A. Šlesera domām, "nenāktu par sliktu rotācija", un šo amatu varētu uzticēt Karinai Pētersonei (LPP/LC). Savukārt zemkopības ministra amatā varētu palikt Jānis Dūklavs (ZZS). Ekonomikas ministrijai, pēc A. Šlesera domām, būtu jāpievieno Satiksmes, Vides un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija. To, iespējams, vadīt pieteicās pats A. Šlesers. Vienā būtu jāapvieno arī Iekšlietu, Tieslietu un Aizsardzības ministrijas, jo "mēs neplānojam ne ar vienu karot un Latviju neviens neapdraud". To varētu vadīt Dainis Turlais (LPP/LC). Apvienojot Labklājības un Veselības ministrijas, būtu jāizveido Bērnu, ģimenes, veselības un sociālo lietu ministrija, ko varētu vadīt Ainars Baštiks. Apvienojama ekspremjera Andra Bērziņa (LPP/LC) vadībā esot arī Izglītības un zinātnes ministrija ar Kultūras ministriju.

Svarīgākais