Jau pēc trim mēnešiem, martā, jānotiek ģenerālprokurora pārvēlēšanai, un Jāņa Maizīša izredzes trešo reizi ieņemt šo amatu ir neskaidras.
Saeimas kuluāros tiek baumots, ka šī kārts var tikt izspēlēta lielākā spēlē, gan lai censtos mainīt spēku samēru starp trim premjera kandidātiem – Aivaru Lembergu, Andri Šķēli un Aināru Šleseru, kuri visi konkurē vienā "saimnieka" nišā, gan lai panāktu valdības maiņu, kura šobrīd lielā mērā balstās uz Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) kā balansējošo spēku starp Tautas partiju (TP) un Jauno laiku (JL). Neoficiāli zināms, ka premjera partija JL apzinās – ģenerālprokurora vēlēšanas var izrādīties tirgus objekts, no kā atkarīga Valda Dombrovska valdības tālāka pastāvēšana. "Kad nonāksim līdz Maizīša pārvēlēšanai, ZZS komforts šajā valdībā var mainīties," Neatkarīgajai neoficiāli izteicās kāds avots koalīcijā. Ģenerālprokurora vēlēšanas notiks martā, un tieši ap to laiku tiek prognozēti nākamie smagākie pārbaudījumi valdībai, jo var izrādīties, ka 2010. gada budžetā noteiktās nodokļu ieņēmumu prognozes nepildās.
Baumas, ka TP varētu atbalstīt J. Maizīša pārvēlēšanu, lai Ģenerālprokuratūrai nezustu vilkme prāvā pret Ventspils mēru un ZZS premjera amata kandidātu A. Lembergu, kurš konfidenciālos partiju pasūtītos reitingos apsteidzot A. Šķēli, kāds ietekmīgs TP politiķis Neatkarīgajai komentēja ar vārdu: "Pasakas." Tikmēr TP priekšsēdētāja vietnieks Edgars Zalāns žurnālistiem trešdien vispār atteicās vērtēt J. Maizīša izredzes, sakot, ka "mums nav dienaskārtībā šis jautājums, būs citi, kas izvirza". Ar tādu pašu argumentāciju šo tēmu atteicās apspriest arī ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Jau tagad J. Maizīša pārvēlēšanu atbalsta vienīgi JL un Pilsoniskā savienība.
Likums noteic, ka ģenerālprokuroru pēc Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāja priekšlikuma amatā apstiprina Saeima uz pieciem gadiem. JL līdere Solvita Āboltiņa trešdien neslēpa bažas, ka ģenerālprokurora ievēlēšana būs "smags pārbaudījums tiesu varai", un atgādināja par šaubām, kādas publiskajā telpā ir izskanējušas par AT priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča neietekmējamību ģenerālprokurora izvēlē. Šovasar Naturalizācijas pārvalde pēc pārbaudes pabeigšanas bija gatava vērsties Rīgas apgabaltiesā par pilsonības atņemšanu I. Bičkovičam, bet lieta noklusa, kad tajā iejaucās atvaļinājumā tobrīd esošā tieslietu ministra Mareka Segliņa (TP) pienākumu izpildītājs pašvaldību ministrs E. Zalāns. Ar viņa rezolūciju lietu pārņēma Tieslietu ministrija, kuras izveidotā komisija konstatēja, ka pamata vērsties tiesā nav.
J. Maizīša pilnvaras ģenerālprokurora amatā beidzas nākamā gada 11. maijā, tomēr, tā kā 2005. gadā uz otro termiņu viņš tika ievēlēts jau laikus – 3. martā, arī šoreiz pārvēlēšanai jānotiek jau martā. Ģenerālprokurora amata termiņš ilgst piecus gadus, un likums nenosaka ierobežojumu, cik termiņus pēc kārtas viena persona var ieņemt šo amatu. Pirmo reizi J. Maizīti – toreiz mazpazīstamu Cēsu rajona prokuratūras virsprokuroru – ģenerālprokurora amatā Saeima apstiprināja 2000. gada maijā.