Šķēle un Dombrovskis pamatu sadarbībai neielika
Drīzāk par frontes līnijas skaidrāku ievilkšanu, nevis sākumu konstruktīvai sadarbībai izvērtās ceturtdienas tikšanās starp Jaunā laika un Tautas partijas līderiem premjeru Valdi Dombrovski un Solvitu Āboltiņu no vienas, Andri Šķēli un Edgaru Zalānu no otras puses.
A. Šķēle premjera kabinetā bija uzvedies kā saimnieks un pirmās 15 sarunas minūtes centies "kā pieredzējušāks un gudrāks cilvēks mums mācīt, kā dzīvot". Šāds iespaids bija radies JL cilvēkiem.
TP līderis bija ieradies ar priekšlikumu par tālāku valsts pārvaldes aparāta samazināšanu, kas ietver arī ministriju skaita samazināšanu, bet V. Dombrovskis pēc tikšanās žurnālistiem neslēpa, ka to saskata par draudu valdības gāšanai, kā tas notika ar Ivara Godmaņa valdību, kura formāli krita tieši šā iegansta dēļ, tādēļ A. Šķēles aicinājumam ministriju skaitu samazināt vēl pirms Saeimas vēlēšanām JL, visticamāk, neatsauksies. "Ja Dombrovska kungs redzēs, ka viņa darbs nenes augļus, diez vai viņš turēsies pie krēsla," premjera vietā uz sev adresētu jautājumu par šīs valdības izredzēm noturēties līdz vēlēšanām atbildēja A. Šķēle.
Par iespējamām izmaiņām nodokļu likumdošanā, ko vēlējās apspriest A. Šķēle, TP ceturtdien nav iesniegusi konkrētus priekšlikumus, bet V. Dombrovskis vēlreiz atgādināja, ka tas iespējams vien, ja grozījumiem ir pozitīva vai neitrāla fiskālā ietekme uz budžeta ieņēmumiem un tam piekrīt starptautiskie aizdevēji.
Dažam sarunas dalībniekam šī tikšanās bija atsaukusi atmiņā leģendārās, savstarpējas ironijas pilnās 2002. gada 11. oktobra sarunas starp JL un TP, kad tika veidota Einara Repšes valdība un A. Šķēles partijai tajā vieta neatradās. Ceturtdien pie galda nesēdēja emocionālais E. Repše, bet savaldīgais V. Dombrovskis, savukārt A. Šķēles tonis un attieksme, spriežot pēc atstāstiem, nav kļuvuši mazāk ironiski. TP līderis, piemēram, izteicies, ka ar pašreizējo premjeru, šķiet, līdz šim nav ticies, bet, kad ticis palabots, atgādinot par V. Dombrovska līdzdalību septiņus gadus senajās sarunās par E. Repšes valdības izveidi, A. Šķēle atteicis: "Ak, jā, jūs laikam toreiz gribējāt kļūt par zemkopības ministru." Patiesībā V. Dombrovskis toreiz kļuva par finanšu ministru, bet zemkopības ministra kandidāts bija Krišjānis Kariņš. Šādu A. Šķēles šķietamu kļūdīšanos varētu tulkot arī kā viņa mēģinājumu pazemināt V. Dombrovska nozīmību pie sarunu galda, kur viņš pašlaik ir premjera statusā.
Kāds tikšanās dalībnieks pēc tam neoficiāli teica, ka asi uz A. Šķēles replikām brīžiem reaģējusi S. Āboltiņa, Neatkarīgajai tas tika apzīmēts ar vārdu "zibeņoja". A. Šķēles preses sekretārs Romāns Meļņiks pāris stundas pēc tikšanās sociālās saziņas tīklā twitter.com, kur viņa ierakstiem seko vairāki desmiti žurnālistu un ar partijām saistītu cilvēku, ierakstīja: "Neveselīgs, pat sātanisks ļaunums bija viņas acīs..." Uz Neatkarīgās jautājumu, vai ieraksts veltīts S. Āboltiņai, TP līdera pārstāvis nekonkrēti norādīja, ka "nenosaucu uzvārdus, redzēju vienās acīs ļaunumu – par to uzrakstīju savas piezīmes".
Savukārt JL priekšsēdētāja pēc tikšanās izplatīja paziņojumu ar virsrakstu "Šķēle runā puspatiesībās". "Tā vietā, lai sniegtu skaidru redzējumu, kā uzlabot darbu koalīcijā, lai vienoti veicinātu valsts attīstību, TP tikai rosināja jau iepriekš koalīcijas sēdēs daudzreiz apspriesto un koalīcijas partiju noraidīto "Zalāna plānu", kura būtība ir samazināt ministriju skaitu. Tas viennozīmīgi nav tāds piedāvājums, kurš glābtu Latvijas valsti, kā Šķēle pirms tam proponēja," uzskata S. Āboltiņa.