Šķēle atsakās apspriest budžetu

© Andrejs Strokins, f64

Bažas ir par to, cik drīz, ar kādu nolūku un kādus tieši grozījumus budžetā virzīs Tautas partija, nevis par to, ka kāda koalīcijas partija šodien varētu nenobalsot par 2010. gada budžeta pieņemšanu Saeimā.

No premjera Valda Dombrovska partijas Jaunais laiks neoficiāli izskan bažas, ka TP drīz vien varētu izmantot budžeta grozījumus, lai ar to palīdzību virzītu populistiskus priekšlikumus un censtos panākt ministru amatu pārdali valdībā.

Aizvadītajā nedēļā premjers bija darījis zināmu savu vēlmi ar Andri Šķēli tikties pirms budžeta balsojuma, bet TP līderis šim aicinājumam nav atsaucies, jo par budžetu TP nobalsošot, tāpēc šī tēma neesot aktuāla. V. Dombrovskis Neatkarīgajai apstiprināja, ka pirms šīsdienas balsojuma vēlējies uzklausīt A. Šķēles viedokli budžeta jautājumā. Neoficiāli zināms, ka abi politiķi tiksies ceturtdienas rītā pulksten 8 premjera birojā. A. Šķēles preses sekretārs Romāns Meļņiks bija nepatīkami pārsteigts, ka ir noplūdināta informācija par nenotikušo un gaidāmo tikšanos. TP līderis no tās nevēloties taisīt publisku sabiedrisko attiecību pasākumu. "Mums ir svarīgāk runāt pēc tam, kad budžets būs pieņemts. Un budžets būs pieņemts – to Šķēles kungs apliecināja premjera biroja vadītājai. Šobrīd nav jēgas Šķēlem jaukties deputātu darbā un ar premjeru detalizēti apspriest budžeta pozīcijas. Svarīgi ir pēc tam kopīgi novērst budžeta nepilnības un kļūdas. Par to arī runāsim," teica R. Meļņiks.

TP līderis aizvadītajā nedēļā divreiz publiski apliecinājis, ka 2010. gada budžetā varētu virzīt kādus labojumus, bet jau pēc tā pieņemšanas. Kreisā Saskaņas centra Saeimas frakcijas līderis Jānis Urbanovičs, kura politiskais spēks šodien neatbalstīs budžetu, uzskata, ka tā ieņēmumu prognozes ir pārāk optimistiskas un aprīlī, kad atklāsies, ka pirmā ceturkšņa ieņēmumi no nodokļiem nepildās, būs jāķeras pie budžeta grozīšanas, "īsinot ja ne 500, tad simtiem miljonu latu". Premjers šādām bažām neredz pamatu, jo ieņēmumu prognozes jau koriģētas par vairāk nekā 50 miljoniem latu.

Opozīcijā esošās Aināra Šlesera vadītās LPP/LC valde pirmdienas vakarā izplatīja paziņojumu, ka valdībai nekavējoties jāatkāpjas un Saeima nedrīkst pieņemt šādu "pretvalstisku budžetu", par ko atbildība jāuzņemas visām koalīcijas partijām. Esot jāveido jauna rīcībspējīga valdība un jāizstrādā pilnīgi jauns 2010. gada valsts budžets.

Lai spriestu par attiecībām starp TP un JL pēc A. Šķēles atgriešanās, daudz ko izsaka arī Neatkarīgajai neoficiāli atstāstītais veids, kādā notikusi komunikācija starp valdības vadītāju un TP līderi. Premjera biroja vadītāja Olita Augustovska ar A. Šķēles preses sekretāra starpniecību nodevusi TP līderim ziņu, ka vēlas runāt, jo uz nepazīstamiem tālruņa zvaniem A. Šķēle neatbild. Pēc kāda laika no A. Šķēles pienākusi īsziņa: "Tagad varu runāt," – un notikusi telefonsaruna. Līdzīgs komunikācijas stils A. Šķēlem pēdējos gados bija ar žurnālistiem tajās retajās reizēs, kad viņš izlēma telefoniski atbildēt uz kādu jautājumu, nevis ar īsziņas starpniecību pieklājīgi atteikt.

Iepriekš ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) jau kritizēja A. Šķēles politisko taktiku nepiedalīties koalīcijas sadarbības sanāksmēs, formāli sevi norobežojot no atbildības par budžeta izstrādi, bet publiski netaupot tam kritiku. "Tā ir nepatīkama liekulība," Neatkarīgajai sacīja A. Kampars. Vismaz pēdējos divus mēnešus, kas sakrīt ar darbu pie 2010. gada budžeta, A. Šķēle esot ļoti dziļi iekšā šajos procesos, neviena TP ekonomiskā nostādne neesot tapusi bez viņa līdzdalības. "Tā ir spēlēšanās ar valsti. Lai visi, kam ir kāds piedāvājums, nāk, sēžas pie galda un rāda, ko var. No mums te nebūtu ne mazākās greizsirdības pret Šķēles idejām, ja tikai viņš nāktu un piedāvātu," Neatkarīgajai uzsvēra A. Kampars. Savukārt A. Šķēles preses sekretārs norādīja, ka "Kampars ar šādiem provokatīviem pārmetumiem nodarbojas ar koalīcijas graušanu".

Latvijā

Patlaban Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojam aktīvā lietvedībā ir 74 Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) lietas, otrdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē deputātus informēja Latvijas pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Elīna Luīze Vītola.

Svarīgākais