Lai arī pati atzina, ka izredzes ieņemt Eiropas Savienības prezidenta amatu ir tik vien kā "lielākas par nulli", Vaira Vīķe-Freiberga, sēžot blakus viņu izvirzījušajam premjeram Valdim Dombrovskim (JL), pirmdien bija savā labākajā formā – spoža un pašpārliecināta.
"Ja ES prezidentu vēlētu tauta, manas izredzes būtu lieliskas," viņa paziņoja, atbildot uz žurnālistu jautājumiem par savām izredzēm. Dažbrīd eksprezidentes atbildes lidoja kā dunči, piemēram, uz kāda franču reportiera jautājumu, vai V. Vīķe-Freiberga, kura 1. decembrī svinēs 72. jubileju, šo gadu nastu neuzskata par šķērsli ES prezidenta amatam. ES nepastāv diskriminācija vecuma vai dzimuma dēļ, pārejot uz franču valodu, asi atteica V. Vīķe-Freiberga.
Gaidot 19. novembri, kad ES līderi Eiropadomes ārkārtas sēdē centīsies vienoties par ES prezidentu un augsto pārstāvi ārlietās, valdība pirmdien apstiprināja Latvijas pozīciju šai sanāksmei. Tajā V. Vīķe-Freiberga minēta kā mūsu valsts oficiālā kandidāte. Tiesa, sarunu procesam ieejot tādā gultnē, kur dalībvalstīm jāvienojas par citu kandidātu, premjeram V. Dombrovskim ir dots mandāts gala lēmumu pieņemt pašam, iepriekš konsultējoties ar Valsts prezidentu un ārlietu ministru, apstiprināja Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Teikmanis. Premjers pirmdien atteicās spekulēt par savu taktiku Eiropadomes sēdē, bet avoti ārlietu resorā neformālās sarunās Neatkarīgajai iepriekš izteikušies par labu spēcīgam ES prezidentam.
Lai gan starp iespējamām kompromisa figūrām starptautiskajos medijos tiek bieži minēts V. Vīķes-Freibergas vārds, ko premjers uztvēris kā pazīmi, ka eksprezidentes izredzes uz amatu ir palielinājušās, nopietni ar atsauci uz informētiem avotiem šobrīd tiek ziņots par trim reālākajiem kandidātiem – beļģu premjeru Hermanu van Rompuju, Nīderlandes premjeru Janu Peteru Balkenendi un Luksemburgas kolēģi Žanu Klodu Junkeru. ES prezidējošās valsts Zviedrijas premjers Frederiks Reinfelts, kurš vada neformālās konsultācijas starp dalībvalstīm par kandidātu loku, skaidri norādījis, ka ES prezidents, visticamāk, tiks izraudzīts starp esošajiem vai bijušajiem valdību vadītājiem, ziņo aģentūra Reuters. Tāpat F. Reinfelts atzinis, ka līdz ceturtdienai otrā konsultāciju raundā centīsies panākt vienošanos par vienu kandidātu, kā arī jautājumu neizlemt balsojumā, bet visām dalībvalstīm panākot konsensu.
Dalībvalstu domas dalās – vienas prezidenta amatā labāk redzētu autoritatīvu, starptautiski atpazīstamu personību ar lielu ietekmi, citas – kādas nelielas valsts pārstāvi, kurš ne tik daudz spīdētu starptautiski, cik nodrošinātu dialogu un konsensu ES iekšienē. Par tādu pēdējās pāris nedēļās tiek uzlūkots beļģu premjers H. van Rompujs, kurš veiksmīgi risinājis saspīlētās attiecības starp Beļģijas franču un flāmu valodā runājošajām kopienām. Savukārt pirmajam tipam atbilstu bijušais britu premjers Tonijs Blērs, kura izredzēm kaitē gan ES lielvalstu līderu nevēlēšanās dalīt ietekmi, gan tas, ka viņa kandidatūru noraida britu konservatīvie, kuriem pavasarī prognozē uzvaru vēlēšanās.
Eiropas Savienībai jaunos prezidenta un augstā pārstāvja ārlietās posteņus paredz Lisabonas līgums. Diplomātu vidū valda uzskats, ka tā sauktais ārlietu ministra postenis pat būs nozīmīgāks nekā prezidenta amats. Īpaši, ja par ES prezidentu tiks izraudzīta kompromisa figūra, nevis starptautiski ietekmīga persona. Saskaņā ar Latvijas valdības apstiprināto pozīciju V. Dombrovskis ārlietu ministra postenim Eiropadomē atbalstīs ES paplašināšanās komisāru somu Oli Rēnu vai Zviedrijas ārlietu ministru Karlu Bildu, informēja A. Teikmanis.
