Jakānu grib mainīt, apejot TP
Iespējamās sekas valdības stabilitātei, visticamāk, neaizkavēs otrdien, 22. decembrī, valdības sēdē virzīt jautājumu par atstādinātā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora Dzintara Jakāna nomaiņu ar viņa šābrīža aizvietotāju Neliju Jezdakovu.
Valdība viņu par VID ģenerāldirektora vietas izpildītāju iecēlusi līdz 22. decembrim. Galīgais lēmums tomēr tikšot pieņemts pirmdien pēc konsultācijām koalīcijā, tomēr premjera partija Jaunais laiks ir noskaņota jautājumam pielikt punktu otrdien, lai arī lielākais koalīcijas partneris Tautas partija pret to principiāli iebilst.
TP valda uzskats, ka N. Jezdakova nav politiski neitrāla, jo pilnībā atrodoties finanšu ministra Einara Repšes (JL) ietekmē. TP valdes loceklis Vents Armands Krauklis Neatkarīgajai uzsvēra, ka, jautājumam nonākot valdībā, TP ministri balsos pret Dz. Jakāna atcelšanu un N. Jezdakovas iecelšanu viņa vietā. Dienesta izmeklēšanā pret Dz. Jakānu, kas oficiāli vēl nav pabeigta, pārliecinoši argumenti viņa atcelšanai no amata neesot atrasti. Kamēr izmeklēšana nav pabeigta, par jaunu VID vadību nevar lemt, aģentūrai LETA norādījis Dz. Jakāns.
TP arī izvirza aizdomas, ka JL politikas kuluāros "tirgojas", ZZS piedāvājot vienošanās par amatiem un citus, lai panāktu zaļo un zemnieku ministru atbalstu Dz. Jakāna nomaiņai. JL līdere Solvita Āboltiņa šādu tirgošanos Neatkarīgajai noliedza. Viņa arī neslēpa, ka premjera partijā ir sajūta: pienācis brīdis, kad "TP ultimātiem vairs nevar padoties un TP pašiem jāsaprot, ko viņi grib, jo šī valdība paliks strādāt līdz vēlēšanām arī bez viņiem".
Līdz ar VID vadības nomaiņu varētu "iestāties TP zaudējumu kritiskā masa, kad partijai atrašanās šajā valdībā kļūtu bezjēdzīga", pieļauj ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Un, tā kā ZZS nevēloties, lai V. Dombrovska valdība krīt, šis apsvērums par koalīcijas stabilitāti varētu ietekmēt zaļo un zemnieku ministru balsojumu valdībā par VID vadību. Lēmumu partija pieņemšot pēdējā brīdī, pašiem ZZS esot neitrāla attieksme pret Dz. Jakānu un N. Jezdakovu.
Vienlaikus nav ticības, ka TP šobrīd būtu gatava pamest valdību, izriet no politiķu izteikumiem. "Tā nav tā TP, kas tika atstāta opozīcijā pēc 8. Saeimas vēlēšanām, – tā bija spēcīga partija, kuras spēks tikai pieauga, bet šī ir iekšēju pretrunu plosīta, novājināta TP, kurai ir dramatiska sabiedrības neuzticēšanās," saka S. Āboltiņa.
A. Brigmanis uzsver, ka ZZS neiesaistīsies nekādās sarunās par jaunas valdības izveidošanu. Pat, ja TP izšķirsies pamest šo valdību, tā palikšot strādāt kā mazākuma valdība ar 43 balsīm un centīsies balsojumos vairākumu nodrošināt ar dzelžainu disciplīnu un piecu pie frakcijām nepiederošo deputātu balsīm. Lai gan tiek pieļauts, ka nākamgad nāksies veikt grozījumus budžetā, pat šāda balsojuma izgāšana nenozīmētu valdības krišanu, kā tas ir gadījumā ar budžeta balsojumu. JL arī valda uzskats, ka, TP pametot valdību, TP Saeimas frakcija varētu sašķelties un daži tās deputāti turpinātu atbalstīt valdību. Tiesa, pēc Dzintara Ābiķa izslēgšanas un Vairas Paegles aiziešanas no TP iekšējais noskaņojums šajā frakcijā liecina par saliedēšanos ap A. Šķēli, liecina Neatkarīgās novērojumi.
Iespējams, ZZS piesardzības dēļ JL atteicās no sākotnējās ieceres jau šodien, 18. decembrī, sasaukt valdības ārkārtas sēdi, lai lemtu par Dz. Jakāna nomaiņu ar N. Jezdakovu. Ceturtdien kuluāros turpinājās JL un ZZS konsultācijas, kurās zaļie zemnieki bija mudinājuši premjera partijai rast kompromisu ar TP. Domājot par valdības stabilitāti, atsevišķos JL cilvēkos ir piesardzība, vai jautājums tiks virzīts, ja pirmdien koalīcijas partiju sadarbības padomē TP tam nepiekritīs. Tomēr, kā Neatkarīgajai norādīja kāds avots, "otrdien valdība tomēr par to lems ar ticamību 60 pret 40".