Valdībai nav plāna, kā samaksāt pensionāriem

© Kaspars Krafts, f64

Ziemassvētku dāvana Latvijas pensionāriem, kā nodēvēts Satversmes tiesas (ST) spriedums par pensiju samazināšanu un ierobežošanu, var izrādīties slikta ziņa valstij kopumā, jo valdībai šobrīd nav atbildes, kur ņemt miljonus sprieduma izpildei.

Lai no nākamā gada izmaksātu pensijas bez ierobežojuma, kā to liek ST spriedums, nepieciešami 100,8 miljoni latu, teica labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS). Vēl 83 miljoni latu valdībai būs jāatrod, lai pensionāriem atmaksātu šogad kopš jūlija ieturēto pensiju daļu, lai gan to ST ļauj atmaksāt saprātīgā termiņā, bet ne vēlāk par 2015. gadu.

Pēc tam, kad Labklājības ministrija būs sarēķinājusi precīzus skaitļus, sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem būs jāvienojas, kādā apmērā šie izdevumi pensiju izmaksai iepriekšējā apjomā samērojami ar budžeta deficīta apmēru, kādu to pieprasa Starptautiskais valūtas fonds. Ja par atskaites punktu tiks ņemts budžeta deficīta procents, "valdībai ir zināmas manevra iespējas, bet, ja būs 500 miljoni kā pašmērķis, būs jāmazina pamatbudžeta izdevumi", atzina premjers Valdis Dombrovskis (JL). Tikmēr finanšu ministrs Einars Repše (JL) jau pieļauj, ka budžetu nāksies atvērt grozījumiem. Koalīcijā valda cerība, ka starptautiskie aizdevēji ST sprieduma sekas uztvers kā force majeure jeb no valdības gribas neatkarīgu, kā izteicās premjera partijas Jaunais laiks līdere Solvita Āboltiņa.

Politiskajās aprindās vēl pirmdienas rītā bija cerība, ka ST spriedums būs valdībai nelabvēlīgs tikai daļā par strādājošajiem pensionāriem, tādēļ atsevišķi politiķi neslēpa, ka pensionāriem pilnībā labvēlīgais spriedums nācis kā smags trieciens. Kāds koalīcijas politiķis neoficiāli pieļāva, ka notikušais var apgrūtināt nākamo starptautiskā aizdevuma daļu saņemšanu.

Koalīcijas politiķi, kuri šovasar paši vienojās par pensiju samazināšanu un ierobežojumu noteikšanu strādājošajiem pensionāriem, ko ST pirmdien atzina par antikonstitucionālu, tagad uzteic šo spriedumu un bez ierunām saka: nauda pensionāriem jāatdod. V. Dombrovskis ST spriedumu komentēja rezervēti, sakot, ka tas nav jāvērtē, bet jāpilda. Ka "pensionāriem nauda ir jāsamaksā", saka arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Tieslietu ministrs Mareks Segliņš (TP) ST spriedumu nodēvēja par taisnīgu un atzina, ka šīs vasaras lēmums bijusi kļūda, TP toreizējo piekrišanu skaidrojot ar "mānīšanās un melu gaisotni" no premjera un finanšu ministra puses. Savukārt A. Brigmanis norādīja, ka "toreiz tā vajadzēja balsot, citādi naudas vispār nebūtu".

Koalīcija nav pienācīgi izvērtējusi citas alternatīvas, kā samazināt budžeta izdevumus, lai izpildītu starptautisko aizdevēju prasības un turpinātu saņemt aizdevumu, savā spriedumā uzsver ST. Tāpat spriedumā nolasāma kritika par valdības atrunāšanos, ka pensijas samazinātas, pakļaujoties aizdevēju spiedienam, lai gan konkrētas prasības attiecībā uz pensijām nebija. "Steiga un nepietiekamā ekspertu iesaiste neļāva likumdevējam pienācīgā kārtībā izvērtēt alternatīvus risinājumus un noteikt saudzējošu pāreju," secina ST, par "formālu" nodēvējot arī sociālo partneru iesaisti budžeta grozījumu izstrādē un pieņemšanā. Kā būtisku savu sasniegumu sociālo partneru nosēdināšanu pie viena galda ar valdību daudzkārt uzsvērusi Rīgas pils. Valdim Zatleram arī bija izšķiroša loma, šovasar panākot Pensionāru federācijas piekrišanu tagad par antikonstitucionāliem atzītajiem grozījumiem.

Valsts prezidenta preses sekretāre Ilze Rassa aicina atcerēties, ka 11. jūnijā diskusijas par budžeta grozījumiem valdības sēdē bija nonākušas strupceļā un V. Zatlers ieradās valdības ēkā, lai veicinātu valdības un sociālo partneru vienošanos par budžeta grozījumiem. "Sarunu laikā prezidents darbojās kā vidutājs, uzliekot uz galda visas izskanējušās versijas sarunu dalībniekiem lēmuma pieņemšanai," V. Zatlera lomu šā lēmuma pieņemšanā skaidro viņa pārstāve.

Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.