Valdību var satricināt pensiju spriedums

© Lauris Vīksne, f64

Politiķi, kas otrdien pieņēma 2010. gada budžetu, kuluāros jau runā par divām robežšķirtnēm, kas var piespiest atgriezties pie budžeta un viest tajā labojumus, – pirmā var pienākt pavisam drīz, ja 23. decembrī Satversmes tiesa spriestu par labu pensionāriem jautājumā par pensiju samazināšanas nelikumību un valstij liktu atmaksāt desmitiem miljonu kopš jūlija neizmaksāto pensiju.

Kāds valdības loceklis Neatkarīgajai iepriekš neoficiāli izteicās, ka, "lemjot par labu pensionāriem, tiesa pilnīgi droši spriedumā var ierakstīt vārdu "devalvācija"", jo valdībai nebūšot, kur ņemt tādu naudu. Premjers Valdis Dombrovskis (JL) Neatkarīgajai otrdien atteicās atbildēt, vai viņam ir plāns, ko darīt pozitīva ST sprieduma gadījumā, lai neizpelnītos pārmetumus par vēlmi ietekmēt tiesu. "Mēs esam gatavi pildīt Satversmes tiesas spriedumu – par to nekādas diskusijas pat nevar būt," teica premjers. Neoficiāli dzirdēts viedoklis, ka premjeram plāna B nav, vismaz koalīcijas partneri ar to nav iepazīstināti. "Valdībai jābūt gatavai pozitīvam ST spriedumam, bet šobrīd šādas iekšējas skaidrības nav," neoficiāli norādīja kāds redzams koalīcijas politiķis.

Otrā robežšķirtne otrdien pieņemtajam budžetam varētu būt pavasaris, kad februārī – martā būs redzams, vai pildās nodokļu ieņēmumu prognozes, citiem vārdiem, – vai valsts kasē ir nauda. Šai sakarā neoficiāli budžeta grozījumu neizbēgamību kaut kad pavasarī pieļāvuši arī atsevišķi Jaunā laika redzami politiķi. Šādas situācijas riskus min arī ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Norādot uz mazskaitlīgajiem un blāvajiem protestiem otrdien pie Saeimas, politiķis prognozē, ka sabiedrības pacietība varētu beigties, ja laikā no valsts budžeta netiku izmaksātas algas, pabalsti un pensijas.

Premjers V. Dombrovskis ir pārliecināts, ka 2010. gada budžeta ieņēmumu prognozes ir reālistiskas, tādēļ neesot pamata viedoklim, ka pavasarī budžeta grozīšana ir neizbēgama jebkurā gadījumā. Šobrīd jūnijā noteiktā plāna ieņēmumu prognozes neizpildoties par 3–4%, un 2010. gada budžets veidots, ņemot vērā šo tendenci un attiecīgi samazinot ieņēmumu prognozes. Tikmēr kreisā Saskaņas centra Saeimas frakcijas līderis Jānis Urbanovičs uzskata, ka budžeta ieņēmumu prognozes ir pārāk optimistiskas un aprīlī, kad atklāsies, ka pirmā ceturkšņa ieņēmumi no nodokļiem nepildās, būs jāķeras pie budžeta grozīšanas, "īsinot ja ne 500, tad simtiem miljonu latu".

Ceturtdien ar priekšlikumiem budžeta labojumiem pie premjera dosies Tautas partijas līderis Andris Šķēle, un, pēc viņa pārstāvja Romāna Meļņika vārdiem, tie attiekšoties uz nodokļu politiku, uzņēmējdarbības vides uzlabošanu un ekonomikas sildīšanu. TP valdes loceklis Vents Armands Krauklis Neatkarīgajai teica, ka tūlīt pēc budžeta pieņemšanas būs jāatgriežas pie tā dēvētā dienesta auto nodokļa, samazinot tā likmes un līdz ar to palielinot ieņēmumu prognozes, tāpat pie jau aktualizētā jautājuma par ES fondu naudas novirzīšanu pašvaldību investīcijām aptuveni 230 miljonu apmērā, kā arī akcīzes nodokļa dabasgāzei tā, lai tas nesadārdzinātu eksporta produkciju.

"Nekāda pamata budžeta grozīšanai nav. Pieņemtais budžets nodrošina finanšu stabilitāti, ļauj turpināt saņemt starptautisko aizdevumu, atjauno uzticību Latvijai starptautiskajos finanšu tirgos un ieliek fundamentu tālākai ekonomiskai attīstībai," Neatkarīgajai teica V. Dombrovskis. Nekāda "pašdarbība" nebūšot iespējama – jebkādi budžeta grozījumi esot virzāmi tikai pie diviem nosacījumiem – ja tiem nav negatīva fiskālā efekta un ja tie ir saskaņoti ar starptautiskajiem aizdevējiem.

Citi partneri šobrīd nav gatavi atbalstīt šādas iniciatīvas, ja TP nespēs tām nodrošināt visu koalīcijas partiju piekrišanu. Šādi priekšlikumi ir apspriežami, bet zaļie zemnieki tos būtu gatavi atbalstīt vienīgi pie nosacījuma, ka par tiem vienojas visas koalīcijas partijas, Neatkarīgajai teica ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs A. Brigmanis, kuru A. Šķēle neesot vēl aicinājis apspriesties. Nebūšot tā, ka atsevišķas koalīcijas partijas savā starpā bloķēsies un ar opozīcijas balsīm virzīs kādus priekšlikumus.

Latvijā

Valsts aizsardzības dienesta karavīri Sēlijas militārā poligona dronu mācību un testēšanas poligonā aizvadījuši noslēdzošās bezpilota lidaparātu rotas līmeņa mācības, kurās, izmantojot dažādus bezpilota lidaparātu modeļus, trenēja spēju identificēt un iznīcināt pretinieku, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijā.

Svarīgākais