Ziņa, ka Andrim Piebalgam jaunajā Eiropas Komisijas sastāvā iedalīts attīstības sadarbības komisāra amats, kam ir ārpolitiska ievirze, Rīgā piektdien tika uztverta gan ar optimistisku piesardzību, gan skepsi.
Pēdējo vairoja vēsts, ka Latvijas kāroto transporta portfeli ieguvis igaunis Sīms Kallass, savukārt lietuvietis Aļģirds Šemeta saņēmis nodokļu un muitas komisāra portfeli. "Andris Piebalgs ir ticis novērtēts. To parāda gan tas, ka attīstības sadarbības komisārs būs no jaunas ES valsts, gan tas, ka viņam šajā amatā būs jānodrošina integrācija starp EK un jaunās ārlietu ministres vadīto Ārējo attiecību padomi," sarunā ar Neatkarīgo uzsvēra premjers Valdis Dombrovskis (JL). Viņš gan atzina, ka šis nav bijis starp Latvijas prasītajiem portfeļiem un ir zināms pārsteigums, tomēr tas ļaus "Latvijas vārdam izskanēt". Kā "apmierinošu" A. Piebalgam iedalīto amatu raksturo ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP).
"Ja kāds interpretē, ka tas ir nesvarīgs amats, tad viņš īsti nav sekojis līdzi Eiropas Savienības politikai. Ja attīstības sadarbība būtu mazsvarīga, ES no nodokļu maksātāju naudas tai katru gadu nepiešķirtu vairākus desmitus miljardus eiro," sarunā ar Neatkarīgo teica M. Riekstiņš. "Piebalgs būs ES seja attiecībās ar trešajām valstīm, jo attīstības sadarbība un ārpolitika ir vienas medaļas divas puses," uzskata Saeimas Eiropas lietu komisijas vadītāja Vaira Paegle. Šobrīd Latvijai ir būtiski parādīt pozitīvu tēlu un A. Piebalga amats tam var tikai palīdzēt, spriež deputāte.
Viedokli, ka enerģētikas portfelis bijis daudz ietekmīgāks par attīstības sadarbības portfeli piektdien aģentūrai LETA pauda premjera partijas Jaunais laiks priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, par kuras kandidatūru eirokomisāra amatam šovasar nespēja vienoties koalīcijas partijas. "Droši vien, piedāvājot Piebalgam šo amatu, savu lomu nospēlēja arī Latvijas reputācija, kas nav tā labākā," uzskata S. Āboltiņa.
A. Piebalgam uzticētās attīstības sadarbības politikas mērķis ir palīdzības sniegšana trūcīgām un mazāk attīstītām valstīm Āzijā, Latīņamerikā un Āfrikā ar mērķi veicināt ilgtermiņa sociālo un ekonomisko attīstību un sniegt ieguldījumu nabadzības mazināšanā. Tomēr tas, ka Latvija nākamā gada budžetā attīstības sadarbības projektiem patlaban paredzējusi tikai 807 latus, lielā mērā parāda, cik tāla šī tēma ir prioritāšu sarakstā, no Rīgas raugoties. "Tā nav Piebalga kunga atbildība un nevar kalpot viņam kā pārmetums, turklāt visi saprot Latvijas sarežģīto finansiālo situāciju," to komentēja V. Dombrovskis (JL). Savukārt M. Riekstiņš uzsver, ka šī atbildības sfēra tuvākajos gados Latvijai liks pārskatīt šo budžeta sadaļu, citādi to būs grūti paskaidrot starptautiskajai sabiedrībai.
Atbildēdams par vienu no globālās dienaskārtības būtiskākajām tēmām – enerģētiku –, A. Piebalgs pēdējos gados ES vārdā ir risinājis augsta līmeņa sarunas ietekmīgu valstu galvaspilsētās, arī pirms tam viņam bijusi 15 gadu ilga pieredze diplomāta darbā. Iepretim tam ES ārlietu ministre no Lielbritānijas Katrīna Eštone nav ne tuvu tik pieredzējusi ārlietās. Turklāt A. Piebalgs ir bijis viens no Ž. M. Barrozu favorītiem eirokomisāru vidū. Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Andris Bērziņš (LPP/LC) pieļauj, ka, viņam uzticot ārpolitikas jomas amatu, EK prezidents Žozē Manuels Barrozu ar to stiprina savas pozīcijas ES ārpolitiskajā dimensijā.
Tas, ka neviens eirokomisārs nesaglabās līdzšinējo amatu, oficiāli bija zināms jau pāris nedēļu, tāpat kā tas, ka Ž. M. Barrozu būs jārespektē lielo dalībvalstu ambīcijas ieņemt finanšu un ekonomiskos portfeļus. Premjera birojs uzsvēra papildu svaru, ko attīstības sadarbības komisāra portfelim piešķir tas, ka A. Piebalgs EK pārstāvēs Ārējo attiecību padomē, ko vadīs K. Eštone. Citi avoti aicina šo aspektu nepārspīlēt, jo A. Piebalgs EK pārstāvēšot tikai attiecībā uz savu atbildības sfēru.