Ar argumentu, ka "labāks ir slikts budžets nekā nekāds", Andris Šķēle, kas ir pret valdības virzītajām nodokļu izmaiņām budžetā, neplāno koalīcijā iebilst pret tā pieņemšanu, kas plānota 1. decembrī.
Budžets esot jāpieņem, līdz ar to jānoņem nervozitāte starptautiskajos tirgos, bet pēc tam A. Šķēle tajā pieļauj rosināt grozījumus. "Negribētu ar savu citādāko viedokli lieki satraukt koalīcijas partnerus," A. Šķēle pirmdien pēc pirmās Tautas partijas valdes sēdes, kuru viņš vadīja pēc ievēlēšanas par TP priekšsēdētāju, teica Neatkarīgajai un portālam Delfi. Tā bija atbilde uz lūgumu izskaidrot, kāpēc A. Šķēle pieļauj, ka TP ministri un deputāti atbalsta budžetu, kuram viņš nepiekrīt.
"Tā ir nepatīkama liekulība," par šādu A. Šķēles politisko taktiku saka ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL). Vismaz pēdējos divus mēnešus, kas sakrīt ar darbu pie 2010. gada budžeta, A. Šķēle esot ļoti dziļi iekšā šajos procesos un neviena TP ekonomiskā nostādne nav tapusi bez viņa līdzdalības. "Tā ir spēlēšanās ar valsti. Lai visi, kam ir kāds piedāvājums, nāk, sēžas pie galda un rāda, ko var," Neatkarīgajai saka A. Kampars.
TP bija cerējusi, ka 2010. gada budžets tiks pieņemts ātrāk, vēl pirms A. Šķēles oficiālās atgriešanās.
Pēc budžeta pieņemšanas TP no jauna virzīs pašvaldību ministra Edgara Zalāna izstrādāto valsts pārvaldes optimizācijas plānu, ko Jaunais laiks uzskata par aiz populistiskiem saukļiem par taupīšanu uz ierēdņu aparāta rēķina virzītu plānu ministru portfeļu pārdalei par labu TP. Tāpēc šo plānu atbalstīt nav ne JL, ne citu koalīcijas partneru interesēs, jo tā priekšvēlēšanu gadā tiktu stiprinātas TP pozīcijas.
A. Šķēle pirmdien teica, ka pēc budžeta koalīcija varētu atgriezties "pie viena otra nodokļa pārskatīšanas", un kā alternatīvu, kur budžetā atrast līdzekļus, minēja tieši tā dēvēto Zalāna plānu, "ko koalīcija cītīgi noraida, tā vietā noņemot bērnu pabalstus un izdomājot jaunus nodokļus". Pēc pirmdienas, kad E. Zalāns tika izraudzīts par TP priekšsēdētāja vietnieku, ministram jau būšot pavisam cita smaguma mandāts, lai šo plānu virzītu.
Pirmdienas vakarā, redzot, ka no TP valdes sēžu zāles durvīm iznāk bijušie partijas līderi Atis Slakteris un Aigars Kalvītis, radās jautājums, vai sestdienas kongresā A. Šķēles paustā apņemšanās "atjaunot ierindu" praksē sakrīt ar daudzu TP politiķu cerībām, ka tas nozīmēs jaunu, sabiedrībā negatīvu reakciju neizraisošu līderu izvirzīšanu priekšplānā. Vairāki valdes sēdē klāt bijušie norādīja, ka A. Slakteris un A. Kalvītis nav saņēmuši norādījumus ierobežot savas publiskās aktivitātes TP vārdā. Arī A. Šķēle noliedza interpretācijas, ka lūdzis A. Kalvītim neierasties kongresā. "Tās ir kāda nedraudzīga sabiedrisko attiecību cilvēka vai žurnālista ar nolūku izmantotas spekulācijas, kurās es nevēlos, lai mani iesaista," uzsvēra A. Šķēle. Neoficiāli vairāki TP politiķi Neatkarīgajai uzsvēra, ka bijušajiem līderiem, visticamāk, lūgs paiet malā un būt klusiem, bet TP tādas lietas darot zem četrām acīm.
"Statūtu punktu, kas bijušajiem priekšsēdētājiem ļauj piedalīties valdes sēdēs, pirms vairākiem gadiem ieviesa, lai leģitimētu Šķēles statusu partijā. Tagad šis pagātnes mantojums Šķēlem izkritis kā spoks no kumodes," saka Mārcis Bendiks, kura konsultācijas A. Šķēle ir izmantojis gadiem ilgi un arī šobrīd, atgriežoties politikā, "diezgan regulāri" uzklausa. Viņš līdzšinējo valdes locekļu atlases kārtību raksturo kā Noasa šķirsta pasažieru atlasi, tāpēc sestdien ievēlētā piecu cilvēku valde esot daudzsološs sākums. M. Bendiks uzskata, ka TP, lai tā spētu izmantot A. Šķēles atgriešanos, kas ir "partijas un varbūt arī visas Latvijas lielā iespēja", ir tuvākā mēneša vai divu laikā jāspēj "ievilkt jaunus spēkus un iztīrīt vecos". Pēdējās dienās daudzi TP politiķi izteikušies par nepieciešamību attīrīties, bet neviens nenorādot uz sevi, bet citiem, un M. Bendikam tas šķiet draudīgs signāls.