Nekādas nodokļu samazināšanas turpmākos divus gadus, pat ja ekonomiskā stāvokļa uzlabošanās to ļautu. Jebkādu publiskās un privātās partnerības projektu (PPP) pārtraukšana, tā izslēdzot šo ekonomikas sildīšanas līdzekli.
Tāpat arī pensionēšanās vecuma paaugstināšana jau ātrāk nekā no 2016. gada, kā to bija cerējusi Latvija. Šie ir trīs galvenie nepatīkamie jaunumi, ko, pēc neoficiālas informācijas, paredz papildinātais sadarbības memorands ar starptautiskajiem aizdevējiem. Pirmdien ar to slepenībā iepazīstināja koalīciju.
Valdībā esošo partiju līderu paraksti zem šīs vienošanās nebūs jāliek, un tas, kā izteicās kādas koalīcijas partijas redzams politiķis, skaidrojams ar to, ka "viņi ļoti labi apzinās, ka zem šādas vienošanās mūsu parakstus nedabūtu". "Nekā īpaša Saeimai lemjama nākošajā nodomu protokolā nav, tāpēc Starptautiskais valūtas fonds neuzstāj uz koalīcijas parakstiem. 2011. gada budžetu pieņems nākošā Saeima un nākamā koalīcija," Neatkarīgajai skaidroja premjers Valdis Dombrovskis (JL). Savukārt koalīcijas politiķi nav apmierināti, ka atkal nostādīti fakta priekšā, – reāli viņi nav piedalījušies vienošanās apspriešanā, tās projekts viņiem uz desmit minūtēm iedots, lai iepazītos, un tad, bažījoties par informācijas noplūdināšanu, atprasīts.
Premjers kā sarunu panākumu ar aizdevējiem uzsver to, ka nodomu vēstulē nav noteikts konkrēts nākamo gadu budžetu samazināšanas skaitlis, bet tas, ka 2011. un 2012. gada budžetos izdevumi un ieņēmumi jāsabalansē līdz noteiktam budžeta deficīta līmenim, attiecīgi sešiem un trim procentiem. Bet avoti koalīcijā neoficiāli atstāstīja, ka nodomu vēstules projektā tomēr minēti arī konkrēti skaitļi, proti, ka 2011. un 2012. gada budžetos kopā izdevumi un ieņēmumi jāsabalansē kopumā par 700–800 miljoniem latu. Cits drošs avots valdībā, atzīstot Neatkarīgajai, ka šādi skaitļi vēstules projektā tiešām minēti, tomēr uzsvēra, tie atrunāti tikai kā preliminary estimate jeb šābrīža aplēses. Lielais fiskālais mērķis, kas minēts vēstulē, ir 6% un 3% budžeta deficīts 2011. un 2012. gadā, kā to uzsvēra premjers. Šāda prasība par budžeta deficīta slieksni nav jaunums.
Vairāku koalīcijas partiju līderi pirmdien neoficiāli pauda apmierinātību, ka šo dokumentu parakstīs tikai premjers, kā arī finanšu ministrs Einars Repše (JL), Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadība. Iebildes par PPP pārtraukšanu neoficiāli bija dzirdamas no Tautas partijas politiķiem, Zaļo un zemnieku savienība koalīcijas sēdē iebildusi. ka reāls nav nodomu vēstulē noteiktais termiņš, ka jau 2010. gada jūnijā jābūt izstrādātam pensiju reformas plānam.
Labklājības ministrija, principā piekrītot, ka pensionēšanās vecums ir jāpaaugstina, kā reālu termiņu tam izvirzījusi 2016. gadu, paredzot, ka vecums, no kura var pensionēties, pakāpeniski tiktu palielināts pa pusgadam, līdz sasniegtu 65 gadus (tagad – 62 gadi). Starptautiskie aizdevēji vēlējās ātrāku pensionēšanas vecuma palielinājumu. Prognozējams, ka otrdienas rītā, kad paredzēta starptautisko aizdevēju un koalīcijas partiju tikšanās, par šo jautājumu varētu būt lielākās debates.