Valdība apzinājās Parex glābšanas cenu

Valdības partijas jau no paša sākuma ir apzinājušās gan to, ka Parex bankas glābšana varētu izmaksāt miljardu latu, gan to, ka, neglābjot banku, sekas būtu vēl dramatiskākas, liecina Neatkarīgās rīcībā esošais Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdības 2008. gada 8. novembra slēgtās sēdes protokols, kas vēl aizvien nav atslepenots.

Protokols apstiprina jau iepriekš vairāku amatpersonu mutiski pausto informāciju, ka sākotnēji ierobežojumi naudas aizplūšanai no Parex bankas nav noteikti, jo pret to iebildis Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Tāpat sēdes protokols parāda, ka visu toreizējās koalīcijas partiju – LPP/LC, Tautas partijas, ZZS un TB/LNNK – ministri piekrituši bankas pārņemšanai, gan izvirzot nosacījumu, ka lēmumam jābūt vienprātīgam.

Dokuments parāda, ka politiķi, pieņemot šo lēmumu, apzinājušies gan sekas, ja banka netiktu pārņemta, gan to, cik milzīgas naudas summas patiesībā valstij būs jāiegulda Parex bankas glābšanā. "Uzskatu, ka kapitāla bankai vairs nav. Valdībai jālemj precīzi, kas notiek tālāk," protokols citē I. Rimšēviču. Toreizējais iekšlietu ministrs Mareks Segliņš (TP) toreiz interesējies, kas notiktu, ja valdība bankā neieguldītu naudu, uz ko I. Rimšēvičs norādījis, ka sekas var būt dramatiskas. Saskaņā ar protokolu likvīdo līdzekļu apmērs, valstij pārņemot Parex banku, bija 450 miljoni latu. Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis (TP) valdību šajā 8. novembra sēdē informējis, ka Parex bankas likviditātes nodrošināšanai būs nepieciešami 200 līdz 600 miljoni latu. "Būs jāgriežas Eiropas Komisijā ar lūgumu pēc riska spilvena viena miljarda apmērā," saskaņā ar protokolu norādījis M. Bičevskis.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Irēna Krūmane pērnā gada 8. novembrī valdību lūgusi apstiprināt bankai ierobežojumus uz laiku, "pretējā gadījumā pastāv risks, ka citās bankās var sākties līdzīgi procesi". Proti, dienu iepriekš – 7. novembrī – no bankas bija izņemti 26 miljoni latu, bet kopš 30. septembra – 224 miljoni latu. No protokola redzams, ka I. Krūmane norāda uz Latvijas Bankas kavēšanos izšķirties par pozīciju, jo tās nostāju FKTK prasījusi jau 3. novembrī un "pa šo laiku no bankas ir izgājuši 80 miljoni latu".

Tikmēr Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs valdības 8. novembra sēdē uzstājis, ka banka jāpārņem bez ierobežojumu noteikšanas, citādi atteicies parakstīt vienošanos. I. Rimšēvičs izteicies, ka "būtu vislielākā aplamība Ministru kabinetam lemt par ierobežojumiem un tad par bankas iegādi", liecina sēdes protokols. "Ierobežojumu rezultātā noguldītos līdzekļus varēs dabūt tikai valsts un pašvaldības, bet ne cilvēki. Jābūt tīram variantam – vienādi, jo sadalīt nav reāli," norādījis Latvijas Bankas prezidents. Tā kā valdības sēdē bijusi vispārēja vēlme panākt vienotu viedokli starp ministriem, Latvijas Banku un FKTK, pārsvaru guvusi I. Rimšēviča pozīcija.