Ar vecām dziesmām Rīgu nedabūt

Mainīt spēku salikumu Rīgas domē pašvaldību vēlēšanās nav neiespējami. Bet nesanāks. Nesanāks, kamēr Saeimas koalīcija, kuras rīcībā ir valsts, tieksies sacensties ar Rīgas domes koalīciju nevis saimniekošanā, bet muldēšanā. Nesanāks, kamēr Vienotībai šķitīs, ka, lai savāktu Rīgu, būs diezgan ar pūļa psiholoģisko programmēšanu un solījumiem nocirst Maskavas rokas. Iztiekot bez jelkādiem produktīvas rīcības paraugiem. Nesanāks, kamēr Rīgas domē opozīcija būs tikai skata un deputāta algas dēļ.

Ja premjerministrs Valdis Dombrovskis paziņo, ka Rīgas dome nesamērīgi tērējas, tad kāpēc viņš to spēj vienīgi apgalvot? Kāpēc, jautāts konkrēti, viņš paliek atbildi parādā? Kāpēc Rīgas domes opozīcija nav sagatavojusi savu partiju vadībai pilnīgu domes tēriņu novērtējumu? Ja tiek apgalvots, ka Rīgas domes budžeta deficīts šobrīd ir 15%, bet domes pozīcija sola (LA, 19.04.2012.) gadu beigt ar 31,5 miljonu latu (pesimistiskā prognoze) rezervi, kāpēc opozīcijai nav kvalificēta viedokļa par šo prognozi? Bet, ja Rīgas domes opozīcija zina, ka domes koalīcija dzīvo pārmēru izšķērdīgi, un var to pamatot, taču nepamato un neatklāj cerībā spēlēties ar savu zināšanu vien priekšvēlēšanu spekulācijās, tad tā ir nelietība. Tādā gadījumā domes opozīcijas partijas pēc būtības ir uz vienu roku ar koalīcijas partijām un Rīgas nākotne pēc premjera pasludinātajiem «treknajiem gadiem» Rīgā tām visām nerūp. Turklāt, ja Rīgas domes koalīcija tērē budžeta līdzekļus bezjēdzīgam populismam, kāpēc opozīcijai nav sava efektīva budžeta projekta? Manuprāt, šā gada populisma čempions ir «veiksmes stāsts». Bet, ja vienai mammai, kurai nav auto, divi bērni iet skolā un transports viņiem mēnesī izmaksā pāri par 40 latiem, tad nez vai šī mamma runās par populismu. Tomēr, ja spriest ne mammu, bet politikas līmenī, tad atkal un vēlreiz jāatkārto – kas traucēja domes opozīcijai darīt mums, rīdziniekiem, zināmu, kāpēc brīvbiļetes pensionāriem un skolēniem ir populisms, bet skolu, bērnudārzu un piemāju brauktuvju remonts – pašvaldības destabilizācija? Acīmredzot tāpēc, ka pastāv rīdzinieku labklājībai daudz efektīvāki un paliekošāki līdzekļu izlietošanas veidi. Kādi tie ir? Ja domes koalīcijas neapdomības dēļ galvaspilsētas finanses tiešām var nonākt tādā strupceļā, kādā tās valstī bija pēc Parex «glābšanas», kāpēc mēs par to zinām vien mājienu, faktiski – tenku, līmenī? Varbūt tāpēc, ka domes opozīcijas partijām nekādas alternatīvas, labākas politikas Rīgai nemaz nav? Ja tā, tad Saskaņas centra koalīcija RD būs veikusi vismaz vienu labu darbu. Proti – panākusi pilsētā situāciju, kad ar latviskumu tikai mutē, nevis sirdī, kad ar etnisku pilsētnieku šķirošanu vien Rīgā gūt panākumus būs grūti. Priekšvēlēšanu sacensībai vajadzēs piedāvāt nopietnāku un kvalitatīvāku politiku pēc būtības. Nosacīti ar cīņu par Rīgu varbūt var saistīt arī vēsti par deputātu skaita samazināšanu pašvaldībās. Pirmkārt, ir bezjēdzīgi samazināt deputātu skaitu, vienlaikus palielinot (kaut tikai centrālo) birokrātiju. Otrkārt, pie tik izteiktām birokrātijas valsts un lokālā feodālisma pazīmēm nav saprātīgi mazināt deleģēto pārstāvības masu. Lai cik vāja deputātu pamatmasas kvalifikācija, palaikam tie tomēr tēlo tautu, kurmet ierēdņi tēlo tikai varu. Treškārt, konkrētajā situācijā deputātu skaita samazināšana varētu dot kvalitatīvākas domes, ja atteikties no esošās (partiju) vēlēšanu sistēmas par labu mažoritārajai visās pašvaldībās. Sistēma mainīta netiks. No āra raugoties – tā šķiet vien kārtējā fiksā ideja ar mazu ekonomisko un pārvaldes kvalitātes efektu. Bet, ceturtkārt, pastāv manipulatīvās tehnoloģijas, kurām mazāks manipulējamo (ievēlamo) skaits ir izdevīgāks. Sevišķi, ja piesaistīt valsts administratīvo resursu, tās var vismaz par kādu nieku spēcināt potenciālā mazākuma pozīcijas. Mainīt politisko spēku kombināciju Rīgas domē nav neiespējami. Vajag tik vien kā beigt spēlēt politiku un konsekventi sākt darīt konkrētus darbus. Starp citu, daži no tiem ir apsolīti šīs valdības deklarācijā, kā arī visdažādāko Rīgā valdījušo partiju pieteiktajos galvaspilsētas attīstības apsvērumos. Taču ar vecām kampaņas dziesmām Rīgā uzvarēt vairs neizdosies.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais