Otrdiena, 31.janvāris

redeem Tekla, Violeta

Lasi ērtāk format_size
arrow_right_alt Viedokļi

Publiski atbalstām Latvijas NEPLP lēmumu telekanāla "Дождь" licences atņemšanai 

Mēs, "Медіарух" ("Mediju Kustība") biedri, ukraiņu žurnālisti un mediju nevalstiskās organizācijas, atbalstām Latvijas NEPLP lēmumu atņemt televīzijas kanālam "Дождь" licenci. Uzskatām šo lēmumu par motivētu, bet regulatora bažas par draudiem Latvijas nacionālajai drošībai, ko rada šis medijs, par pamatotām.

Dažu starptautisko, Latvijas un krievijas organizāciju un cilvēku pozīcija, aicinot atcelt NEPLP lēmumu, mūsuprāt, balstās vai nu neinformētībā, nepietiekamā konteksta un notikumu būtības izpratnē, vai arī ir politiski motivēta.
Aizstāvot televīzijas kanālu, kas demonstratīvi ignorē Eiropas valsts likumus, kas devusi tam patvērumu, ši ļaudis un organizācijas veicina krievijas agresijas mēķus. Bet, atgādināsim, krievijas agresijas mērķi neaprobežojas tikai ar Ukrainas robežām, bet apdraud visu Eiropu.

Mūsuprāt, NEPLP lēmumam ir leģitīmi, likumdevēja, drošības un politiskie pamati, tāpat to noska Latvijas starptautiskie pienākumi, ko Latvija uzņēmusies, iestājoties Eiropas Savienībā. Šis lēmums nav uzbrukums vārda brīvībai, tas atbilst procedūrām, kas nostiprinātas Latvijas likumdošanā, tāpat arī vispārpieņemtajām sadarbības normām.

Likumpārkāpumi, ko izdarīja televīzijas kanāls, bija acīmredzami, tāpat tie nenotika pirmo reizi. Atgādināsim, ka 2017.gadā Ukrainas regulators - Nacionālā televīzijas un radio padome/Національна рада з питань телебачення і радіомовлення - izslēdza kanālu "Дождь" no to ārzemju kanālu saraksta, kam ir atļauta retranslācija Ukrainā, jo tas rādīja kartes, kurās Krimas pussala tika attēlota kā krievijas daļa. To pašu "Дождь" darīja arī Latvijā. Tas, ka Krimas pussala tiek attēlota kā krievijas daļa, pastāvīgā atruna par to, ka "šo ziņojumu izveidojis ārvalstu aģents", tāpat kā "Дождь" žurnālistu pretlikumīgie braucieni uz okupēto Krimas pussalu no krievijas teritorijas liecina, ka televīzijas kanāls sistemātiski īsteno tieši krievijas likumdošanas prasības. Bet to valstu likumus, kurās televīzijas kanāls strādā un tiek retranslēts, "Дождь" redakcija sistemātiski ignorē. Par to liecina kanāla atteikšanās titrēt un ieviest skaņu celiņu tās valsts valodā, kurā tas strādā.

Tā saucamās "pārteikšanās ēterā" - formulējums "наша армия" ("mūsu armija") attiecībā par krievijjas armiju un raidījuma vadītāja Aļekseja Korosteļova frāze par "palīdzību mobilizētajiem krievijas karavīriem ar aprīkojumu un sadzīves apstākļu uzlabošanu" - mēs vērtējam kā liecības tam, ka "Дождь" pozīcija karā, kur krievija ir agresors, bet Ukraina aizstāv savu suverenitāti, pēc būtības ir prokrieviska. Vārdi par kanāla "pretkara" pozīciju ir pretrunā ar tā rīcību, tai skaitā sistemātiskā inormācija par krievijas armijas apgādes problēmām, kuru atrisināšana palīdz krievijai īstenot agresīvo karadarbību. Tā kā Latvijas Saeima ir atzinusi krieviju par valsti, kas sponsorē terorismu un darbību Ukrainā par "mērķtiecīgu genocīdu pret ukraiņu tautu", Latvijas regulatora reakcija uz šādu "Дождь" pozīciju ir loģiska un taisnīga.

Pēc pilna mēroga krievijas iebrukuma Ukrainā Latvija ir izsniegusi darba atļaujas tuvu 250 krievijas žurnālistiem. NEPLP lēmums var kļūt par signālu, ka tās valsts likumi, kurā viņi dzīvo un strādā, ir jāciena un jāievēro. Ja šo lēmumu atcels, mūsuprāt, nepamatotas kritikas dēļ, nekontrolēta krievijas mediju klātbūtne Latvijā var kļūt par nopietnu apdraudējumu nacionālajai un Eiropas drošībai.

Par to liecina Ukrainas pieredze cīņā ar krievu un prokrieviskiem medijiem, kas darbojās, lai grautu Ukrainas valstiskumu, izplatīja dezinformāciju, feikus un kremļa propogandas naratīvus. Krievijas mediju klātbūtni Ukrainā izdevās neitralizēt tikai ar izlēmīgu darbību, kas arī tika kritizēta kā "uzbrukums vārda brīvībai". Patiesībā tā bija pilnībā atbilstoša apdraudējuma līmenim, ar ko Ukraina tika konfrontēta krievijas hibrīdās informatīvās ietekmes dēļ. Tieši tāpat pamatotas ir Latvijas NEPLP darbības.

Katrai valstij ir tiesības aizstāvēt savu nacionālo suverenitāti un drošību informatīvajā telpā tādā veidā, kādu tā uzskata par nepieciešamu. Izmantojot iespēju, pateicamies Latvijai par atbalstu Ukrainai cīņā pret krievijas agresiju, par humanitāro un militāro palīdzību, tāpat par atbalstu Ukrainas pilsoņiem, kas spiesti pamest savu valsti dēļ krievijas iebrukuma. Mūsu vēstule ir atklāta, ir iespējams tai pievienoties. Sūtiet savus parakstus uz info@detector.media.

Šobrīd vēstuli parakstījuši:

Медіарух
ГО "Детектор медіа"
Інститут масової інформації
Hromadske
Фундація "Суспільність"
ZMINA
Микола Чернотицький, голова правління Національної суспільної телерадіокомпанії України
Дмитро Хоркін, член правління Національної суспільної телерадіокомпанії України, генпродюсер Українського радіо
Андрій Куликов, голова правління Громадського радіо
Тетяна Трощинська, головна редакторка Громадського радіо
Тетяна Лебедєва, медіаекспертка
Олег Базар, головний редактор LB.ua
Вадим Карп'як, ведучий телеканалу ICTV і Радіо Культура
Олег Хоменок, Інститут розвитку регіональної преси
Альона Романюк, проект "По той бік путінської брехні"
Петро Шуклінов, редактор суспільно-політичного відділу Liga.net
Дмитро Тузов, ведучий Радіо НВ
Андрій Яніцький, економічний оглядач, журналіст "Еспресо ТВ"
Мирослава Барчук, ведуча UA:Перший
Олег Батурін, Центр журналістських розслідувань
Наталія Соколенко, ведуча Українського радіо
Людмила Тягнирядно, ведуча Українського радіо


Mediju atbalsta fonda ieguldījums
no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

Par projekta "Ziņojums par stāvokli Ukrainā" saturu atbild SIA "Mediju nams".
#SIF_MAF2022

ZIŅOJUMS PAR STĀVOKLI UKRAINĀ: interneta raidījumu, reportāžu un mediju rakstu cikls par situāciju Ukrainā un ar to saistītajiem jautājumiem ziņu portālā “nra.lv” un drukātajā žurnālā “Vakara Ziņas”. Tas iekļaus regulāras reportāžas un video no pašas Ukrainas teritorijas un Ukrainas pierobežas, kā arī Latvijas. Tiks atspoguļota un analizēta karadarbība, Latvijas un citu valstu atbalsts, postījumu novēršana un mēģinājumi atjaunot mierīgu dzīvi, atbalsts bēgļiem, humānā un militārā palīdzība, kā arī analizēta ietekme uz situāciju Latvijā, tās ekonomiku un politiku.