Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Krievijas Ukrainas karā 10. maijā. Ukraina jau trešo mēnesi varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.
23.21. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka Krievija nepiekrīt nevienam no Ukrainai piedāvātajiem variantiem, lai glābtu Ukrainas aizstāvjus no Mariupoles, vēsta pravda.com.ua.
22.05. Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir atņēmis Federālajam drošības dienestam jebkādu lomu izlūkošanā un kara plānošanā Ukrainā. Viņš šīs funkcijas nodeva Krievijas Federācijas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas direktorāta vadītāja pirmajam vietniekam Vladimiram Aleksejevam, vēsta pravda.com.ua.
21:06. Karš Ukrainā, kas izraisījis cenu kāpumu un pārtikas deficītu, atstāj šausmīgu iespaidu uz cilvēkiem Sīrijā un reģiona valstīs, otrdien paziņoja ANO bēgļu lietu augstais komisārs Filipo Grandi. Krievijas-Ukrainas karš un ar to saistītās starptautiskās domstarpības var kļūt par vēl vienu šķērsli Sīrijas konflikta noregulēšanas ceļā, sacīja Grandi, norādot, ka Sīrijas konflikts joprojām nav atrisināts, neraugoties uz sāpīgo un ilgo procesu.
Galvenā problēma ir tā, ka Sīrijas kaimiņvalstu viesmīlība iet uz beigām gan pandēmijas, gan citu faktoru iespaidā, bet Sīrijas bēgļi nevar vienkārši izzust, skaidroja komisārs.
20:11. Krievijas karaspēka Ukrainā nozagtā labība jau izvesta uz ārzemēm, un liela tās daļa ar Krievijas kuģiem tiek vesta pa Vidusjūru, otrdien pavēstīja Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde. "Visticamākais galamērķis ir Sīrija. Labība no turienes var tikt nogādāta kontrabandas ceļā uz citām Tuvo Austrumu valstīm," norādīja izlūkdienests.
Krievijas karaspēks "turpina Ukrainā nozagto pārtiku izvest uz Krievijas Federāciju un okupēto Krimu".
18:50. Krievijas prezidents Vladimirs Putins Ukrainas karu nebeigs ar Donbasa kampaņu un ir apņēmības pilns izveidot savienojumu ar Moldovas separātisko Piedņestras reģionu, otrdien ASV Senātā sacīja ASV Nacionālo izlūkdienestu direktore Avrila Heinsa. "Putins, visticamāk, spriež, ka Krievijai ir lielākas spējas un gatavība tikt pāri izaicinājumiem nekā viņa pretiniekiem, un viņš, iespējams, kalkulē, ka ASV un Eiropas Savienības apņemšanās vājināsies, situācijai ar pārtikas piegādēm, inflāciju un enerģijas cenām pasliktinoties," sacīja Heinsa. Sagaidāms, ka Putins kļūs vēl neprognozējamāks un var Krievijā izsludināt karastāvokli, lai sekmētu savu mērķu sasniegšanu Ukrainā, pieļāva amatpersona.
17:46. Ungārija nebloķēs Ukrainas uzņemšanu NATO un Eiropas Savienībā (ES), pavēstīja Ungārijas vēstnieks Ukrainā Ištvāns Ījģārto. "Ja runājam par Ukrainas centieniem iestāties NATO, mēs nekad neesam bijuši pret to. Tāpēc, ja Ukraina joprojām grib iestāties alianses rindās, mēs nebūsim pret to," intervijā telekanālam "Espresso" sacīja diplomāts. Tad, kad sāksies Ukrainas iesnieguma par dalību ES izskatīšana, Ungārija to atbalstīs, sacīja Ījģārto. Ungārija ārlietu ministrs Pēters Sījārto vēl 5.maijā apliecināja, ka Ungārija nosoda Krievijas uzbrukumu Ukrainai un aicina nekavējoties izmeklēt iespējamos kara noziegumus.
16.53. Krievijas pret Ukrainu izvērstā pilna mēroga kara dēļ Ukrainas iekšienē pārvietoti vairāk nekā astoņi miljoni cilvēku, otrdien pavēstīja Starptautiskā Migrācijas organizācija (IMO). Kopš Krievija 24.februārī sāka karu, vairāk nekā 5,9 miljoni ukraiņu pametuši valsti. Jaunākās IOM aplēses par valsts iekšienē pārvietotajām personām datētas ar 3.maiju, iepriekšējās, 17.aprīļa aplēsēs šis skaitlis bija 7,7 miljoni. 63% valsts iekšienē pārvietoto ir sievietes.
16.11. Mariupoles metalurģiskās rūpnīcas "Azovstaļ" teritorijā joprojām atrodas vairāk nekā tūkstotis Ukrainas karavīru, no kuriem daudzi ir ievainoti, paziņojusi Ukrainas okupēto teritoriju ministre un vicepremjere Irina Vereščuka. "Vairāk nekā tūkstotis" ukraiņu karavīru joprojām ir nopostītās rūpnīcas teritorijā, viņa teikusi ziņu aģentūrai AFP.
"Simtiem ir ievainoti. Ir cilvēki ar smagiem ievainojumiem, kurus nekavējoties būtu jāevakuē. Situācija ar katru dienu pasliktinās," piebilda ministre.
16.02. Ukrainas aizsardzības spēki kopš Krievijas iebrukuma sākuma atbrīvojuši 1003 apdzīvotās vietas, un 70% no tām darbu atsākušas vietējās varas institūcijas, pavēstīja prezidenta biroja priekšnieka vietnieks Kirils Timošenko.
"Turpinās infrastruktūras atjaunošana no okupantiem atbrīvotajās teritorijās. Atbrīvotajās teritorijās, un šodien tās ir 1003 apdzīvotās vietas, izvērsts apgabalu kara administrāciju humāno štābu un Valsts Ārkārtas situāciju dienesta darbs," preses brīfingā sacīja amatpersona.
15.40. Ukrainā kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma 24.februārī nogalināts 3381 mierīgais iedzīvotājs, paziņojis ANO augstākā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR). Aptuveni 1000 no upuriem miruši Mariupolē. Taču patiesie skaitļi ir ievērojami lielāki, jo informācija no vietām, kur turpinās intensīva karadarbība, pienāk ar aizkavēšanos, bet daudzas ziņas par zaudētām civiliedzīvotāju dzīvībām vēl ir jāapstiprina.
15.16. Līdz šim Ukrainas galvaspilsētā atgriezušās divas trešdaļas Kijivas iedzīvotāju, paziņojis pilsētas mērs Vitālijs Kličko.
"Gandrīz divas trešdaļas kijiviešu ir atgriezušās," televīzijas ēterā sacījis Kličko, paskaidrojot, ka aprēķins balstīts uz to, ka sadarbībā ar mobilo sakaru operatoriem noskaidrots, ka Ukrainas galvaspilsētā ir 2,5 miljoni telefonu.
14.33. Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka un Nīderlandes ārlietu ministrs Vopke Hukstra otrdien ieradušies Ukrainā. Abu ministru vizītes iepriekš tika turētas noslēpumā. Bērboka apmeklējusi Buču, kur tikās ar vietējiem iedzīvotājiem. Buča kļuvusi par simbolu Krievijas armijas zvērībām pret Ukrainas mierīgajiem iedzīvotājiem. Hukstra tviterī pavēstīja, ka šorīt kopā ar Bērboku ieradies Kijivā, lai tiktos ar Ukrainas valdību.
13.49. Apmeklējot Andrejsalā izveidoto sociālās iniciatīvas, kultūras un atbalsta centru "Common Ground", Ukrainas parlamenta vicespīkere Olena Kondratjuka pateikusies Latvijas iedzīvotājiem par atbalstu ukraiņu bēgļiem, ziņo iniciatīvas koordinatore Inese Dābola.
12.58. Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba intervijā laikrakstam "Financial Times" izteicies, ka gadījumā, ja Ukrainas armija uzvarēs kaujā par Donbasu, Kijiva vēlēsies atbrīvot visu valsts teritoriju. Ministrs norādīja, ka Ukrainas skatījums uz uzvaru karā mainās un attīstās.
12.50. Lietuvas parlaments otrdien vienbalsīgi nobalsoja par rezolūciju, ar kuru Kremļa karš Ukrainā tiek atzīts par ukraiņu tautas genocīdu un Krievija - par terorismu atbalstošu un īstenojošu valsti.
Rezolūcija tika pieņemta ar 128 Seima deputātu atbalstu, neviens no klātesošajiem deputātiem nebalsoja pret un neatturējās.
12.22. Ukrainas Harkivas apgabala pilsētā Izjumā, kuru uz laiku bija okupējis Krievijas karaspēks, okupantu sagrautas mājas drupās atrasti 44 civiliedzīvotāju līķi, otrdien paziņojis apgabala militārās pārvaldes vadītājs Olehs Sinegubovs.
"Tas ir vēl viens briesmīgs krievu iebrucēju kara noziegums pret civiliedzīvotājiem. Mēs katru fiksējam, un par katru viņi samaksās!" uzsvēra Sinegubovs.
11.33. Kopš kara sākuma Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti vismaz 226 bērni un 416 guvuši dažādus ievainojumus, otrdien paziņojusi Ukrainas Ģenerālprokuratūra.
10.15. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši aptuveni 26 000 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Kopš iebrukuma sākuma krievi zaudējuši 1170 tankus, 2808 bruņutransportierus, 519 lielgabalus, 185 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 87 zenītartilērijas iekārtas, 199 lidmašīnas, 158 helikopterus, 1980 automobiļus un autocisternas, 12 kuģus un ātrlaivas, 380 bezpilota lidaparātus, 41 specializētās tehnikas vienību un 94 spārnotās raķetes.
09.50. ASV pirmdien uz gadu atcēla Ukrainas tērauda importam piemērotos muitas tarifus, tādējādi cenšoties atbalstīt kara postītās valsts ekonomiku.
09.33. Latvijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" veiks dāvinājumu jeb ziedojumu Ukrainas sabiedrības atbalstam līdz 78 657 eiro apmērā, informē Finanšu ministrijas pārstāvji.
09.32. Ukrainas ekonomika Krievijas īstenotā iebrukuma dēļ šogad samazināsies par 30%, tādējādi uzrādot straujāku kritumu, nekā lēsts iepriekš, otrdien paziņoja Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka.
09.31. Krievijas karaspēks turpina uzbrukumus Ukrainas austrumos ar mērķi pārņemt kontroli pār visu Donbasu un izveidot zemes koridoru starp šo teritoriju un okupēto Krimu, otrdien ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Ienaidnieks galvenos aviācijas spēkus koncentrē, lai atbalstītu savas vienības austrumu darbības zonā - Slobožanskes un Doneckas virzienos, kā arī Mariupolē rūpnīcas "Azovstaļ" rajonā.
Artilērijas izmantošana turpinās gandrīz visā frontes līnijā. Joprojām pastāv liela iespējamība, ka krievi veiks raķešu triecienus civilajai un militārajai infrastruktūrai visā Ukrainas teritorijā. Iespējamas arī sabotāžas Ukrainas ķīmiskās rūpniecības objektos, vainojot tajā ukraiņus, brīdina ģenerālštābs.
08.26. Pašlaik neizskatās, ka Krievijai un Vladimira Putina režīmam būtu īsti plāni, kā pavērst karu Ukrainā sev vēlamā virzienā, šodien LTV "Rīta panorāmā" vērtēja Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos, bijušais Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Kažociņš.
Kažociņš atzīmēja - ja Putinam šāds redzējums būtu, tad izmaiņas jau būtu veiktas, bet pašlaik izšķiroši panākumi nav gūti pat tur Ukrainas austrumos, kur koncentrēti teju visi Krievijas militārie spēki.
07.08. Vācijas kanclers Olafs Šolcs un tikko uz otro pilnvaru termiņu pārvēlētais Francijas prezidents Emanuels Makrons pirmdien kopīgi aicinājuši spert konkrētus soļus, lai panāktu uguns pārtraukšanu Ukrainā.
"Tas, ko vēlamies panāk, ir uguns pārtraukšana, cik drīz vien iespējams," sava Berlīnes apmeklējuma laikā norādīja Makrons.
05.44. Eiropas Komisija plāno emitēt jaunus Eiropas Savienības parāda vērtspapīrus 10 miljardu eiro vērtībā, lai segtu Ukrainas īstermiņa finansēšanas vajadzības nākamo trīs mēnešu laikā, ziņoja izdevums "Politico", atsaucoties uz trim Eiropas diplomātiem.
03.36. Krievijas karaspēks pirmdien izšāva uz Odesu septiņas raķetes, nogalinot vienu cilvēku un ievainojot piecus, sociālajā tīklā "Facebook" paziņoja Ukrainas Bruņoto spēku Operatīvā pavēlniecība "Dienvidi".
00.40. ASV prezidents Džo Baidens, Ovālajā kabinetā parakstot lendlīzes likumu, sacīja, ka ASV atbalsta ukraiņu "cīņu savas valsts un savas demokrātijas aizstāvēšanai pret Putina brutālo karu". Ar likumu par lendlīzes programmu attiecībā uz Ukrainas demokrātijas aizstāvēšanu 2022.gadā tiks paātrināta svarīgu militāro iekārtu un citu kritiski nepieciešamu sūtījumu piegāde Ukrainai, saīsinot birokrātiskās procedūras.
00.10. Mariupoles rūpnīcas "Azovstaļ" teritorijā joprojām atrodas vairāk nekā simts civiliedzīvotāju.
9. maija teksta tiešraide šeit: Ukraina varonīgi aizstāv savu zemi 75. dienu. Jaunākā informācija