Ukrainas kara 75. diena. Jaunākā informācija [papildināts 23:05]

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Krievijas Ukrainas karā 9. maijā. Ukraina jau trešo mēnesi varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

23.05. Kopš kara sākuma Hersonu pametuši 45% iedzīvotāju, pavēstīja Hersonas apgabala kara administrācijas vadītājs Hennadijs Lahuta.

Hersona ir vienīgais Ukrainas apgabala centrs, kas nonācis Krievijas kontrolē 24.februārī sāktā kara gaitā.

22.25. ASV prezidents Džo Baidens parakstījis lendlīzi Ukrainai, vēsta pravda.com.ua.

22.07. Ārpolitikas pētnieks: Šī bija viena no vājākajām Krievijas 9. maija parādēm. Vairāk šeit.

20.59. Krimas tilts, kas savieno Krieviju ar tās okupēto un anektēto Ukrainas pussalu, noteikti tiks sagrauts, uzskata Ukrainas iekšlietu ministra padomnieks Viktors Andrusivs, norādot, ka "tas ir laika jautājums". Lai šo uzdevumu veiktu, Ukrainas karavīriem jau ir nepieciešamais bruņojums, tomēr viņiem ir "jāpievirzās krietni tuvāk Azovas jūras krastam", Ukrainas 24.kanālam sacīja amatpersona. Stratēģiski svarīgais gandrīz 19 kilometrus garais tilts tika nodots ekspluatācijā 2019.gadā.

19.49. Ukrainas spēku rindās pie Harkivas, cīnoties pret Ukrainā iebrukušo Krievijas karaspēku, dzīvību zaudējis Nīderlandes pilsonis Rons Vogerlārs, vēsta laikraksts "De Telegraaf". 55 gadus vecais Vogerlārs ir pirmais Nīderlandes pilsonis, kas kritis Krievijas-Ukrainas karā. Lēmumu doties karot Ukrainas pusē Vogerlārs pieņēmis uzreiz pēc kara sākuma. Vogerlārs kritis apšaudē 4.maijā. To laikrakstam apstiprināja viņa komandieris un ģimene.

"Viņš nekad nenožēloja par savu lēmumu. Viņš bija laimīgs, viņš juta, ka bija īstajā vietā," laikrakstam sacīja karavīra meita.

19.18. Francijas prezidents Emanuels Makrons pirmdien sacīja, ka Krievijai un Ukrainai būs jānonāk pie sarunu ceļā panākta pamiera un ka Krievijas pazemošana nenāks par labu miera centieniem.

"Rīt mums būs jāceļ miers, neaizmirsīsim to," viņš sacīja žurnālistiem. "Mums tas būs jādara ar Ukrainu un Krieviju pie galda."

18.02. Vācijas kanclera Olafa Šolca un Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina sarunu centrā bijis Krievijas iebrukums Ukrainā, pirmdien pavēstīja Vācijas valdības preses sekretārs Štefens Hēbeštreits.

17.16. Aktīvisti pirmdien Varšavā ar sarkanu krāsu aplējuši Krievijas vēstnieku, kas grasījies Polijas galvaspilsētā nolikt vainagu par godu Krievijas "uzvaras" dienai, pavēstīja Krievijas Ārlietu ministrija.

"Varšavā vainaga nolikšanas ceremonijā padomju karavīru kapos notika uzbrukums Krievijas vēstniekam Polijā Sergejam Andrejevam un Krievijas diplomātiem, kas viņu pavadīja," lietotnē "Telegram" pavēstīja ministrijas preses sekretāre Marija Zaharova.

16.29. Krievijas tīmekļa ziņu medija "Lenta.ru" galvenajā lapā pirmdien publicēti vairāki materiāli, kuros kritizēts Krievijas prezidents Vladimirs Putins un karš Ukrainā, vēsta izdevums "Mediazona". Publikācijas ar Putina nopēlumu no medija tīmekļa vietnes pazudušas, tomēr "Lenta.ru" galvenā lapa saglabājusies tīmekļa arhīvā.

15.54. 9.maijā, kad Krievijas sabiedrība svin tā dēvēto Uzvaras dienu, šai valstij būtu īstais brīdis aizdomāties, kādēļ tā pēc pašas pieredzētajām ciešanām varējusi kļūt par agresori, turklāt nereti pat nežēlīgāku nekā nacisti Otrā pasaules kara laikā, pirmdien norādījis Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.

"Kā gan valsts, kas pieredzējusi tik daudz sāpju un ciešanu, varēja nodzīvoties tiktāl, ka šobrīd pati kļuvusi par sāpju, ciešanu un nāves iemeslu?" intervijā Lietuvas sabiedriskajam radio vaicājis prezidents.

15.36. Eiropadomes prezidents Šarls Mišels, kas pirmdien ieradies iepriekš neizziņotā vizītē Odesā, bija spiests tikšanos pārtraukt un doties uz patverti, jo Ukrainas dienvidu pilsēta atkal tika pakļauta Krievijas raķešu triecienam, pavēstīja Eiropas Savienības (ES) amatpersona. Raķešu trieciens notika Mišela un Ukrainas premjerministra Denisa Šmihaļa tikšanās laikā.

"Laikā, kad notika tikšanās ar premjerministru, dalībniekiem tā bija jāpārtrauc un jādodas uz patvertni, jo Odesas reģions atkal tika pakļauts raķešu triecienam," sacīja amatpersona.

13.26. Eiropas Savienībai (ES) būtu jāapasver iespēja konfiscēt iesaldētās Krievijas ārvalstu valūtas rezerves, lai palīdzēt finansēt kara nopostītās Ukrainas atjaunošanu, intervijā laikrakstam "Financial Times" sacījis ES augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels.

13.24. Krievijas prezidents Vladimirs Putins un viņa ģenerāļi atspoguļo fašismu un tirānija, kādu pasaule pieredzēja pirms 77 gadiem, un iebrukums Ukrainā apkauno Krievijas militāro pagātni, pirmdien paziņojis Lielbritānijas aizsardzības ministrs Bens Volless.

12.49. Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba kritizējis Vācijas lēmumu svētdien notikušajos pasākumos par godu Otrā pasaules kara beigām aizliegt izmantot Ukrainas karogu.

"Berlīne kļūdījās, aizliedzot Ukrainas simbolus," Kuleba paziņoja pirmdien, uzsverot, ka ir ļoti nepareizi Ukrainas simboliku pielīdzināt Krievijas simboliem.

12.09. Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien uzrunā Sarkanajā laukumā atsaucies uz Padomju Savienības uzvaru Otrajā pasaules karā, aicinot karaspēku gūt uzvaru karā Ukrainā.

Maskavā šodien notiek svinības un militārā parāde par godu uzvarai pār nacistisko Vāciju pirms. Uzrunājot militārpersonas Sarkanajā laukumā, Putins nosodīja "ārējos draudus", kuru mērķis esot novājināt un sašķelt Krieviju, kā arī kārtējo reizi apgalvoja, ka NATO radot draudus tieši pie Krievijas robežām.

12.06. Krievija aktīvi gatavo militāro parādi okupētajā Krimā, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

12.05. Krievijas karaspēks koncentrē spēkus un gatavojas uzbrukumam Izjumas un Doneckas virzienos, pirmdien ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Vislielākā iebrucēju aktivitāte vērojama Slobožanskes un Doneckas virzienos. Tajā pašā laikā saglabājas liela iespējamība, ka tiks doti raķešu triecieni visā Ukrainas teritorijā.

11.41. Kopš Krievija 24.februārī sāka atkārtoto iebrukumu Ukrainā, Igaunijas Policijas un robežsardzes departaments izraidījis no valsts 17 ārvalstniekus. Departamentā uzsvēra, ka daži ārvalstnieki tiesības uzturēties Igaunijā zaudējuši ar Krievijas karu Ukrainā nesaistītu pārkāpumu dēļ.

10.44. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši aptuveni 25 650 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Kopš iebrukuma sākuma krievi zaudējuši 1145 tankus, 2764 bruņutransportierus, 513 lielgabalus, 185 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 87 zenītartilērijas iekārtas, 199 lidmašīnas, 158 helikopterus, 1970 automobiļus un autocisternas, 12 kuģus un ātrlaivas, 377 bezpilota lidaparātus, 41 specializētās tehnikas vienību un 94 spārnotās raķetes.

10.17. Ukrainas Luhanskas apgabalā pārtrūkuši sakari ar 11 cilvēkiem, kas slēpās Krievijas karspēka sabombardētas mājas pagrabā Šipilivkā, paziņojis Luhanskas apgabala administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs.

"11 cilvēki, kas slēpās pagrabā Šipilivkā, pārtraukuši sazināties. Ne Bilohorivkā, ne Šipilivkā drupas nav iespējams pilnībā demontēt," paziņoja Haidajs.

09.12. Ukrainas Iekšlietu ministrija kopumā saņēmusi aptuveni 32 000 lūgumu meklēt Krievijas karavīrus, un aptuveni 12 000 no šiem lūgumiem saņemti pa ministrijas karsto telefona līniju, paziņojis iekšlietu ministra padomnieks Viktors Andrusivs.

08.57. Ukrainas Nacionālās gvardes atsevišķās īpašo uzdevumu vienības "Azov" komandiera vietnieks Svjatoslavs Palamars intervijā BBC Ukrainas dienestam atzinis, ka nav zināms, cik viņa biedru pēc bombardēšanas aprakti zem drupām Mariupoles metalurģiskās rūpnīcas "Azovstaļ" teritorijā, un, iestājoties siltākam laikam, līķi sāk sadalīties un saindēt apkārtni.

08.52. Lai arī pēdējās nedēļās daudz ticis spekulēts par to, kādus būtiskus paziņojumus saistībā ar karu Ukrainā 9.maija svinību laikā varētu paziņot Krievijas vadība, šādi paziņojumi šodien varētu nesekot, intervijā TV3 pieļāva Latvijas Ārpolitikas institūta direktora pienākumu izpildītājs Kārlis Bukovskis.

Eksperts domā, ka īpaši būtisku paziņojumu šodien varētu nebūt, bet tā vietā Krievijas režīma vadonis Vladimirs Putins varētu vien paziņot, ka Ukrainā viss notiek pēc plāna un tiek turpināta "speciālā militārā operācija". Pēc Bukovska domām, oficiāls kara pieteikums Ukrainai šodien varētu nenotikt, jo tas nozīmētu Krievijas režīmam atzīt, ka "speciālās operācijas" formā tā nav guvusi cerētos panākumus.

07.09. Ukraiņu pretgaisa aizsardzība pēdējās diennakts laikā iznīcinājusi desmit krievu iebrucēju gaisa mērķus, ziņo Ukrainas Gaisa spēku preses dienests. Ukrainas Gaisa spēku pretgaisa aizsardzība 8.maijā notriekusi piecus krievu bezpilota lidaparātus un trīs spārnotās raķetes. Vēl divus bezpilota lidaparātus iznīcinājuši sauszemes spēku zenītartilēristi.

04.04. Ukraina ir daļa no brīvās pasaules, savukārt Krievija ir izolēta, paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Viņš teica, ka svētdien Ukrainu apmeklēja Kanādas un Horvātijas premjerministri, Vācijas Bundestāga un Norvēģijas parlamenta priekšsēdētāji, ASV pirmā lēdija, kā arī īru rokgrupas U2 dalībnieki. Turklāt Zelenskis svētdien piedalījās G7 valstu līderu videosanāksmē.

03.03. ASV noteiks jaunas sankcijas Krievijai saistībā ar tās iebrukumu Ukrainā, svētdien paziņoja Baltais nams. Jaunās sankcijas aizliegs ASV grāmatvedības un konsultāciju uzņēmumiem sniegt pakalpojumus Krievijas klientiem.

02.30. Lielbritānija svētdien paziņoja par jaunām tirdzniecības sankcijām Krievijai un Baltkrievijai saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Londona noteiks jaunas importa tarifus, to vidū arī platīnam un pallādijam, kas attieksies uz tirdzniecību 1,4 miljardu sterliņu mārciņu (1,6 miljardi eiro) vērtībā. Tiks noteikti arī eksporta aizliegumi rūpniecībai nepieciešamām precēm 250 miljonu mārciņu (apmēram 290 miljoni eiro) vērtībā.

02.01. Ukrainas Luhanskas apgabala Bilohorivkas pilsētciematā turpinās kaujas, tāpēc nav iespējams pārmeklēt Krievijas aviobumbas sagrautās skolas drupas, svētdienas vakarā paziņoja Luhanskas apgabala administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs.

"Gaidām klusumu, lai turpinātu pārmeklēt drupas," sociālajā tīklā "Facebook" pavēstīja Haidajs.

00.23. "Ir informācija, ka Ukraina 9. maijā plāno dot triecienu Krimas tiltam," intervijā Latvijas Radio 6. maijā sacīja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pārstāvis, kapteinis Jānis Slaidiņš. Ukrainas entuziasti izveidojuši mājas lapu crimeanbridgedown.com.ua, kurā notiek laika atskaite līdz brīdim, kad šis tilts tiks sagrauts. Pēc šīs mājas lapas izveidotāju aplēsēm, tilts varētu tikt sagrauts pēc 9 stundām un 37 minūtēm, tātad, 9. maijā pulksten 10 pēc Latvijas laika.

00.10. G7 valstis svētdien solījušas pakāpeniski atteikties no Krievijas naftas, bet neprecizēja, ko tieši katra valsts darīs. Kopīgajā paziņojumā G7 valstis solīja to darīt organizēti un pakāpeniski, dodot laiku pasaulei nodrošināt alternatīvas piegādes.

G7 valstu līderi arī nolēma noteikt vēl citas sankcijas Krievijai. To vidū ir sankcijas Krievijas valsts kontrolētajiem medijiem, aizliegums uz Krieviju eksportēt industriālo tehniku, kā arī jauni iebraukšanas aizliegumi Krievijas un Baltkrievijas amatpersonām.