Māris Krautmanis / Viedokļi

Lietuvas Valsts drošības departaments liedzis Seima vicespīkeram Mindaugam Bastim pielaidi konfidenciālai informācijai. Visa tauta zina, ka tas tāpēc, ka vicespīkeram esot personīgi kontakti ar Krievijas atomenerģētikas korporācijas pārstāvi, ar bandītiem un ar kādu prokrievisku žurnālistu.

Jau ilgi risinās strīdi Bauskas pusē starp privātu laikrakstu Bauskas Dzīve un Iecavas novada domi, kas izdod laikrakstu Iecavas Ziņas. Šādi konflikti nav bieža parādība, bet dažkārt tādi atgadās.

Ir piepildījušies pareģojumi, un bijusī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbiniece Juta Strīķe ir beidzot legalizējusi savu ilggadējo darbību politikā. Tagad viņa jau atklāti ir kļuvusi par politiķi – būs viena no trim Jaunās konservatīvās partijas (JKP) Rīgas mēra amata kandidātēm kopā ar savu līdzgaitnieku, bijušo KNAB izmeklētāju Juri Jurašu un partijas dibinātāju, bijušo tieslietu ministru Jāni Bordānu.

Pirms diviem gadiem plašsaziņas līdzekļos parādījās satraucošas ziņas, ka strauji izplatās briesmīga suņu slimība megaesophagus, liels skaits suņu mirst, un pētnieku grupa, kas veikusi šīs slimības uzliesmojuma izpēti, nākusi klajā ar apgalvojumu, ka saslimšanā vainojama suņu barība Dogo. Savukārt barības ražotājs, uzņēmums Tukuma straume savu vainu kategoriski noliedza.

Tuvojas Latvijas Veterinārārstu biedrības (LVB) konference, kas paredzēta Mālpilī 3. un 4. martā.

Jau pieriebies klausīties, ka Igaunijā tā, Igaunijā šā. Bet Latvijā – nekā. Ne tā, ne šā. Pavisam nekā. Bet Igaunijā tikmēr – «ohoho» kā!

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa atstājusi negrozītu Valsts valodas centra (VVC) direktora lēmumu piemērot Rīgas mēram Nilam Ušakovam 140 eiro lielu naudas sodu par pašvaldības īstenoto saziņu arī svešvalodās – krievu un angļu valodā. No sprieduma secināms, ka pašvaldībai saziņā ar iedzīvotājiem arī sociālajos tīklos jālieto tikai valsts valoda. Spriedumu gan ir iespējams pārsūdzēt, un Ušakovs ir sacījis, ka plāno to darīt.

Rīga un Rīga, Ušakovs vai ne Ušakovs – par to visu laiku ir liela spriešana. Taču Latvijas valstī nav tikai Rīga un pašvaldību vēlēšanas notiks visur.

Sestdien aprit gads, kopš par Ministru prezidentu kļuva Māris Kučinskis (ZZS). Šā gada laikā premjeram darbā ir bijušas mainīgas sekmes. Ir izdevies puslīdz saliedēt valdību, lai tā strādā kā komanda un ministri nesper zem galda cits citam pa potītēm. Kučinskis kā mieramika prot novērst kašķus un savaldīties pats. Jo triju partiju koalīcija nav nekāda vienkāršā lieta – katra partija ir ar savām ambīcijām un vēlmi pavilkt deķīti uz savu pusi.

Valdību veidojošās partijas, kopīgi parakstot īpašu memorandu, vienojušās Rīgas domē nesadarboties ar Saskaņu un Gods kalpot Rīgai. No šā procesa ir izspiests maksimāls sabiedrisko attiecību labums, jo vispirms publika vēroja televīzijā, internetā un laikrakstos, ka šādam memorandam partijas gatavojas. Pēc tam – ka memorands tiek parakstīts. Pēc tam vēl būs daudz spriešanas, ka tas jau ir parakstīts. Kas rīdziniekiem no šā memoranda?

Populisti ir tādi politikāņi, kas sola neizpildāmas lietas, verbāli pakasa ļaužu zemiskāki intīmākās muguras smadzeņu vietas, piedāvā vienkāršotus risinājumus sarežģītām problēmām un ļoti daudz liekuļo, melo arī.

Saeimas deputāts Artis Rasmanis (ZZS) ir pieckārtējs pasaules čempions motokrosā blakusvāģu klasē. 1997., 1998., 2000., 2001. un 2002. gadā kā Kristera Serģa kantētājs viņš ir izcīnījis zelta medaļu. 1999. gadā tika izcīnīta otrā vieta. Pasaules vēsturē ir tikai vēl viens kantētājs, šveicietis Andreass Hisers, kurš tāpat spējis piecas reizes kāpt uz visaugstākā pjedestāla pakāpiena. Rasmanis ir Latvijas lepnums, viņa sporta panākumi ir fenomenāli.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule laikraksta Dienas Bizness kluba biedriem nesen sacīja – jāmaina iespaids, ka VID ir pelēkais pentagons ar mazajām šaujamlūkām, kas atrodas tālu prom no civilizācijas un kurp ved maza, šaura taciņa, pa kuru ejot, vēl var kāju salauzt. Viņas kurss būšot būt par partneri uzņēmējiem.

Zināmi galvenie partiju kandidāti uz mēru amatiem, un ir redzētas pirmās priekšvēlēšanu reklāmas un saukļi.

Neatkarīgās pasūtītais SKDS pētījums ir parādījis, ka visvairāk sabiedrība neuzticas partijām, Saeimai un valdībai. Tas nav labi – paši taču ievēlam sev priekšstāvjus, bet tiem neuzticamies.

Dzīvoja latvji britu zemē cepuri kuldami, taču tad atnāca Brexit un jaunā premjerministre Terēza Meja, kas apņēmusies realizēt cieti skarbu Lielbritānijas iziešanu no Eiropas Savienības. Terēzi Meju plašsaziņas līdzekļi jau bija pasākuši saukt par Theresa Maybe jeb Terēzu Varbūt, jo no premjerministres ilgi nevarēja sagaidīt kaut cik konkrētu stāstījumu – kas būs ar Brexit, kāds tas būs, kad un kas notiks?

Galvaspilsētā Rīgā pašvaldību vēlēšanās Vienotības mēra amata kandidāts būs Vilnis Ķirsis, ZZS tas laikam būs Edgars Tavars vai Viesturs Silenieks, Nacionālajai apvienībai būs varbūt Romāns Naudiņš vai Rihards Kols, bet visticamāk, ka Baiba Broka.

Aizvadītā gada nogalē tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS pēc Neatkarīgās pasūtījuma veica aptauju, noskaidrojot Latvijas iedzīvotāju uzticēšanos institūcijām, politiķu darbības vērtējumu un uzskatus dažādos sabiedriski politiskos jautājumos.

A/s Latvenergo ir stratēģiski svarīgs uzņēmums, Latvijas ekonomikas mugurkauls ar nepārvērtējamu nozīmi visiem biznesiem un privātajiem patērētājiem. Latvenergo apgroza grandiozu naudu, tāpēc dabiski, ka par šo uzņēmumu allaž ir bijusi milzīga dažādu poliekonomisku grupējumu interese.

Juristu un politiķu aprindās 2013. gada janvārī izcēlās strīdi par to, vai Elita Krūmiņa, kas bija jau divus termiņus strādājusi Valsts kontroles (VK) padomē, drīkst ieņemt valsts kontrolieres amatu.

Decembra nogalē ārlietu ministrs Edgars Rinkevičs nāca klajā ar savu ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos. Ar detalizētu šā ziņojuma analīzi pagaidām ir uzstājies vien opozīcijas partijas Saskaņa Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs, bet citi tradicionālie «par» un «pret» viedokļu nēsātāji, iespējams, atlikuši savu redzējumu paušanu uz janvāra otro pusi, kad parasti mēdz notikt ārpolitikas debates Saeimā.

Latvijas un Krievijas attiecības aizvadāmajā gadā ir turpinājušas būt sliktas. «Diemžēl, vēsturisko fobiju spiediena dēļ sekojot savu vecāko partneru vēlmēm, Latvijā prevalē, mūsuprāt, angažēts redzējums uz Ukrainas notikumiem un neobjektīva attieksme pret Krievijas tematiku,» ir sacījis līdzšinējais Krievijas vēstnieks Aleksandrs Vešņakovs. Tas ir raksturīgi Krievijai, ka tā visur redz vainīgos pie visām nelaimēm kaut kur ārā, bet pati savas vainas neredz. Ko tad Latvijai vajadzēja darīt? Ar sajūsmu akceptēt Krievijas agresiju Ukrainā un Krimas okupāciju?