Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers otrdien, piedaloties darba grupas sēdē, kurā tika izskatīti dažādi priekšlikumi grozījumiem likumā par Republikas pilsētas domes un novada deputātu statusu, pretēji Saeimas deputātu Lolitas Čigānes (V), Andreja Judina (V) un citu «tiesisko» un «svēto» politiķu gaidām nepauda kvēlu sajūsmu par viņu grozījumu projektu trešajam lasījumam.
Neatkarīgā jau rakstīja, ka vairāki Saeimas valdošās koalīcijas deputāti iesnieguši 21 deputāta parakstītu grozījumu projektu trešajam lasījumam, kas mats matā sakrīt ar to pašu priekšlikumu, ko otrajā lasījumā Saeima jau noraidīja 9. maija plenārsēdē. «Jaunie priekšlikumi» atšķiras vien ar gramatiskām formām un to, ka pieminēts ģenerālprokurors.
Jaunajā grozījumu projekta versijā tāpat kā iepriekšējā paredzēts aizliegt strādāt pašvaldībā deputātiem, kas apsūdzēti smagos vai sevišķi smagos noziegumos jeb, citiem vārdiem sakot, Ventspils mēram Aivaram Lembergam. Tikai tagad virstiesneša lomu iecerēts iedalīt ģenerālprokuroram, pēc kura sniegtās informācijas domei apsūdzētajam deputātam jāzaudē pilnvaras.
Ģenerālprokuroram jāpiestrādā par pastnieku
Darba grupas sēdē atklājās, ka ģenerālprokurors nemaz nav priecīgs par to, ka politiķi ievilkuši viņu savās spēlītēs un likuma grozījumos. Jau uz pirmo klātesošo jautājumu, ko nozīmē projektā ietvertā frāze «pašvaldībā saņemta ģenerālprokurora apstiprināta procesa virzītāja (prokurora) informācija attiecīgās pašvaldības domei par kriminālvajāšanas uzsākšanu», Kalnmeiers atbildēja, ka neviens likums šādu apstiprinājuma kārtību neparedz, nekur nav formulēts, kas tas tāds ir. «Tas ir kaut kas jauns. Es to saprotu tikai tā, ka ģenerālprokurors izpilda pastnieka funkciju – pārsūta procesa virzītāja informāciju. Jo lēmums par saukšanu pie kriminālatbildības nav pārsūdzams – to pieņem procesa virzītājs, arī ģenerālprokurors tajā izmaiņas izdarīt nevar,» likumdošanas amatieru domugājienu tā īsti saprast nespēja Kalnmeiers, «tātad, tā kā šis lēmums ir nepārsūdzams, tad apstiprinājums ir vairāk tāds kā formāla rakstura.»
Kalnmeiers atklāja, ka sākotnēji bijis vispār pret to, ka ģenerāprokurors tiek ievilkts likumā, taču, ja nevar nekādi iztikt, tad aicināja deputātus grozījumos rakstīt vismaz «Ģenerālprokuratūra», nevis «ģenerālprokurors». «Jo, kurš būs tas, kas varēs pateikt, ka ģenerālprokurors ir kļūdījies? Faktiski tiek likvidēta pārsūdzēšanas iespēja,» Kalnmeiers skoloja politiķus.
Nav novērstas pretrunas ar citiem likumiem
«Visa tā problemātika ir daudz plašāka. Šis priekšlikums lec ārā no kopējā konteksta, tas ir pretrunā daudzām citām gan normām, gan arī likumiem. Ja ir šī vēlme kaut ko grozīt, tad jāskatās daudz plašāk!» Kalnmeiers aicināja tautas priekšstāvjus.
Bet tur jau tā lieta, ka grozījumu autoru ausis diezin vai šis aicinājums sasniedza, jo viņu interese ir šaura un tā ir viena – uzrakstīt tādu likumu, ar kura palīdzību «noņemt no trases» politisko konkurentu Lembergu un liegt viņam iespēju piedalīties pašvaldības darbā. Vienai no šā likuma grozījumu autorēm, Lolitai Čigānei, dzirdot Kalnmeiera kritiku, nodzisa entuziasma dzirkstele acīs, un atlikušo darba grupas sēdes laiku viņa uz ģenerālprokuroru vērās ar «arī tu, Brut?» sejas izteiksmi.
Bet ģenerālprokurors turpināja runāt tā, ka tie deputāti, kam vēl ir spējas nokaunēties, nokaunējās. Jo likuma grozījumi pašlaik ir jau finiša taisnē pirms trešā lasījuma. Taču tos grozījumus, kas tiešām ir nepieciešami, lai novērstu novecojušas normas, kuras vairs nesaskan ar citiem, jaunākiem, likumiem, Saeimas deputāti nav iedomājušies grozīt. Tā, piemēram, likumā ir termins «likumā noteiktajā kārtībā atzīts par rīcībnespējīgu». Taču spēkā esošajā Civilprocesa likumā šādas terminoloģijas vairs nav – ir vai nu persona, kurai ierobežota rīcībspēja, vai persona, kurai nodibināts pagaidu aizgādnis.
Bet mazu bērnu pavedēji varēs būt deputāti
Ģenerālprokurors pauda neizpratni arī par to, ka grozījumu autori ieciklējušies tikai uz smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem, bet ne uz visu Krimināllikumu. Jo tad jau deputāti, kas veikuši mazāk smagu noziegumu, piemēram, zaguši vai pavedinājuši mazgadīgos, pašvaldībā var strādāt un 21 deputāta parakstītie likuma grozījumi viņu pilnvaras neierobežo.
Pirms trešā lasījuma nav padomāts arī par to, lai pilsētas un novada deputāta statusa likumu saskaņotu ar likumu par pilsētas un novada pašvaldību vēlēšanu likumu. Saskaņā ar vēlēšanu likumu persona drīkst kandidēt arī tad, ja ir spēkā stājies viņas notiesājošs spriedums. Taču, ja viņš tiek ievēlēts, tad saskaņā ar deputāta statusa likumu viņš pilnvaras zaudē ar dienu, kurā notiesājošais spriedums stājas spēkā – tātad viņu var ievēlēt un viņš uzreiz zaudē pilnvaras. «Tas ir nonsenss,» sacīja Kalnmeiers, norādot uz likumdošanas brāķi.