Rijības un liekulības koalīcija

Pagājušajā nedēļā «reformu un tiesiskuma koalīcija» veica grozījumus Saeimas kārtības rullī, atceļot aizklāto balsošanu gandrīz par visām amatpersonām – tagad pat tiesnešus un ģenerālprokuroru vēlēs atklāti.

Atklāta balsošana par represīvo un tiesu varas amatvīriem ir krasā pretrunā ar tiesiskuma un demokrātijas pamatprincipiem. Slēpjoties aiz frāzēm, ka tagad vēlētāji varēšot caurspīdīgāk redzēt, ko viņu priekšstāvji dara Saeimā, valdošās koalīcijas partiju bonzas ir panākuši, ko gribējuši – novērsuši iespēju, ka kāds no koalīcijas deputātiem varētu nepakļauties partijas līnijai un gadījumā, ja kādam ir savas domas, nedisciplinēto sodīt. Agrāk šo disciplīnu pretlikumīgi centās nodrošināt ar pildspalvām, vēlāk ar mobilo tālruņu fotouzņēmumiem, kuri bija jāatrāda šefam, taču tagad tas vairs nav nepieciešams – viss būs atklāti. Tiesu vara un likumdevējvara Latvijā tagad ir satuvināta līdz tik šaurai spraugai, pa kuru drīz vien saule cauri nespīdēs vairāk kā padomju laikos.

Līdztekus valsts konstitucionālo pamatu graušanai koalīcija ir ķērusies arī pie praktiskām uzvārīšanās lietām. Visa kādreizējā bļaušana par sliktajām, politizētajām padomēm – partiju barotnēm, «tiesiskajiem un reformīgajiem» ir aizmirsusies. Tagad, kad paši tikuši pie varas, atkārtojas viss tas pats kā «drūmajos» deviņdesmitajos un pat ar uzviju.

Pagājušajā piektdienā pēc Satiksmes ministrijas vadības lēmuma no amata atbrīvota visa valsts akciju sabiedrības Latvijas pasts valde, kura tika apstiprināta iepriekšējā satiksmes ministra Ulda Auguļa (ZZS) laikā. Valde ir izdzenāta tikai tāpēc, ka tā bija apstiprināta tagad vairs koalīcijā neietilpstošās ZZS ministra laikā. Tas ir paveikts, neiedziļinoties, nevērtējot šīs valdes locekļu profesionalitāti un uzņēmuma darba rezultātus. Klasiski liekulīgs ir iegansts, kāpēc atlaistā valde ir sliktā. Valde neesot izstrādājusi biznesa plānu un neesot prezentējusi vīziju turpmākai attīstībai. Nezinātājam te varētu rasties iespaids, ka pasts strādājis bez biznesa plāna un vīzijas. Nabaga pasts!

Latvijas pastam vienmēr ir bijis biznesa plāns, un pie tā tas turas arī pašlaik, jo biznesa plānus nemēdz mainīt kā cimdus, tiklīdz nomainās kādi vadības kadri. Ja kaut kas varētu radikāli mainīt uzņēmuma stratēģiju un radīt vajadzību pēc jauna biznesa plāna, tad tas ir tikai monopola atcelšana Latvijas pastam uz piegādēm reģionos. Taču monopola atcelšana, šķiet, tā kā nebūtu uzņēmuma valdes, bet valdības uzdevums un kompetence. Ja valdība nav pieņēmusi jaunus normatīvos aktus, tad tai jāatceļ pašai sevi, nevis jāpārmet uzņēmumam vīziju trūkums.

«Bez vīzijas un biznesa plāna» strādājošais pasts tieši atlaistās valdes darba laikā ir pratis no dziļiem agrāko priekšgājēju laikā sastrādātiem mīnusiem iziet plusu fāzē. Kā pateicība valdei par darbu tagad nāk tās atlaišana. Laikam jau kādiem «Olšteina sešnieka» un Vienotības vīriņiem ir savi kadri un vajadzībiņas pastā – kaut ko pakampt, mazliet ierīt.

Tuvākajā laikā, varbūt pat jau sākot ar šodienu, kadru maiņas var sākt notikt arī ostu valdēs, jo vajadzīgas siltas vietiņas arī Zatlera Reformu partijai (ZRP), sākot ar Sandru Sondori-Kukuli un beidzot ar ZRP politbiroja locekļiem. Šīs partijas politikāņu pieredze un kompetence ostu darbībā ir labākajā gadījumā kaut kāda, bet biežāk nekāda.

Satiksmes ministrs Aivis Ronis vismaz līdz šim ir bijis vīrs ar nevainojamu reputāciju. Viņš nav arī nevienas partijas biedrs. Taču acīmredzot partijnieki uz viņu veic tādu spiedienu, ka pretoties nav iespējams. Acīmredzot politiski pārpolitizēta drīz kļūs pilnīgi visu valsts uzņēmumu un valsts kapitāldaļu pārvalde, kas ir daudz sliktāk nekā agrākajos oranžajos un ceļa laikos. Jo agrākajos laikos politizētas bija uzņēmumu padomes, kas ir uzraudzības institūcijas. Tam, ka partijnieki bīdīja uz padomēm savējos, bija kāda nebūt loģika, jo padome skaitījās uzņēmuma uzraudzītāja sabiedrības interesēs. Tā kā politiķi ir tautas ievēlēti priekšstāvji, tad, kaut arī tizli, tomēr iznāca ķēdīte: tauta – politiķi – padome – uzņēmums. Šādā sistēmā padomju locekļi mainījās atkarībā no pārmaiņām uz politiskās skatuves, taču profesionāļi, ja strādāja labi, tik daudz netika purināti. Tagad ir sliktāk – politiķi uzreiz pa taisno iesēdinās uzņēmumu vadībā savus ielikteņus. Ielikteņa profesionalitāte tagad būs otršķirīgs jautājums, jo galvenais būs sulainība viņu iecēlušajai partijai.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais