Trešais peramais āzis

Jaunā valdošā koalīcija it kā mehāniski pati par sevi jau krīt kopā no ZRP, Vienotības un Nacionālās apvienības, kura pēdējā laikā ir «labi uzvedusies», bijusi kā piesūcekņzivs Vienotībai un neiekļāvusi kandidātu sarakstā «inteliģento antisemītu» Jāni Iesalnieku.

Taču ar matemātiku vien būs par maz, un diezin vai šis spēks jau ir pietiekami košerēts. Koalīcijas kodolu veidojošajai Vienotībai un ZRP nāksies pa ierasto taciņu iet izlūgties svētību no ASV vēstniecības. Savukārt amerikāņu domāšanā pret Nacionālo apvienību Visu Latvijai! – TB/LNNK, kā pret Haidera un Lepēna tipa nacionālistu partiju varētu būt šādi tādi aizspriedumi un visai vēsa attieksme.

Raugi, iepriekšējā reizē pēc 10. Saeimas vēlēšanām nacionāļi jau tika atstumti no valdības, un ne tikai tāpēc, ka bija «lieka rīkle», bet arī paredzamo pārmetumu Rietumos un Austrumos dēļ, ka valdībā piedalās lāpu gājienu ekstrēmisti.

Zatlerieši un Vienotība labi redz, ka grandiozu mandātu skaitu ir ieguvis Saskaņas centrs – tik lielu, ka ar to vairs nerēķināties nevar. Cik tas atkarīgs no Zatlera, tad ar Saskaņas centra ņemšanu koalīcijā nebūtu problēmu. Viņš jau pirms vēlēšanām deklarēja, ka Saskaņa ir jauka partija.

Taču problēmas ir Vienotībā. Pēc 10. Saeimas vēlēšanām notika aktīva Vienotības un Saskaņas centra līderu ostīšanās, taču toreiz Vienotības iekšienē sacēlās brēka. Vairākas niknās politiķes spalgā falsetā iedziedājās, ka laulāties ar krieviem nebūs glīti. Vienotības iekšienē ir virkne politiķu, kuri nacionālajā retorikā daudz neatšķiras no Nacionālās apvienības, līdz ar to paredzama diezgan pamatīga plēšanās. Ja plēšanās eskalēsies, tas var novest pie šķelšanās vienotajās Vienotības rindās.

Patiesas mīlas patiesībā nav arī starp ZRP un Vienotību. Vienotība tagad ir kļuvusi par relatīvi piezemētu partiju, kas ir pabijusi pie varas un zina, ka pavisam peldēt pa gaisu nevar.

ZRP nāk no gaisa – lielākā daļa jauno censoņu no valsts pārvaldes mehānismiem neko nesaprot, taču tas nemazinās viņu ambīcijas uz vietām valdībā, valdēs un padomēs. «Kas jūs tādi?» neizpratnē vaicās Vienotība. «A jūs mums zaudējāt vēlēšanās!» uzsvērs ZRP. ZRP gribēs ministru vietas, treknus amatus valdēs un padomēs.

Tikmēr no Rietumiem pamalē uz Latvijas pusi virzās melni mākoņi – aizokeāna biržu indeksi un panika Eiropas dienvidu valstīs rāda, ka labi nebūs. Latvijas nākamajiem valdītājiem, ja viņi vispār saprot, ap ko lietas grozās, jāredz, ka arī Latvijas klimats turpmāk būs ļoti skarbs, – ar skaistiem stāstiem par vakarējiem IKP kāpumiem badainas ļaužu masas nepabarot. Tāpat arī ar visas vainas novelšanu uz «oligarhiem» var braukt cauri vēl kādus mēnešus, taču ne ļoti ilgi. Atnāks pie Valda Dombrovska vai pie cita jaunā premjera vēlētāji un dziļā naidā prasīs: «Kur tad ceptās vistas, kuras cerējām, ka nolaidīsies uz mūsu galda?» ZRP un Vienotībai vajadzēs atkal kādu, uz kuru nogrūst vainu par savu neizdarību.

Aizvakar vainīgie bija mītiskie oligarhu tēli, kuru ķīlniece it kā bijusi nabaga Vienotība. Tagad sanāks, ka Vienotība būs turējusi par ķīlnieci labo un skaisto ZRP vai otrādi. Varēs strīdēties, kuram šķīstība šķīstāka.

Dažādu kolīziju rezultātā koalīcijas veidošanā pēkšņi var tikt aicināta arī Zaļo un zemnieku savienība.

Taču vai vajag piedalīties svešā teijāterī? Zaļzemniekiem laikam tagad labāk būtu sākt gatavoties pašvaldību vēlēšanām.

Ja pasaules krīze pienāks ātri, par Latvijas politikas pamatproblēmu var kļūt, uz ko nogrūst vainu par savu nekompetenci un impotenci. ZRP un Vienotībai 11. Saeimas rezultāts ir brīnišķs ar to, ka tās nav abas ieguvušas vairākumu. Tad no savas slimās galvas atbildību varēs nogrūst vai nu viena uz otru, vai uz kādu trešo. Trešā tēvadēla lomai lieliski atbilst vai nu Nacionālā apvienība, vai Saskaņas centrs.

Nacionālajai apvienībai un Saskaņas centram tagad ir ļoti jādomā, vai viņiem ļoti gribas būt pa peramajiem āzīšiem nākamajās ārkārtas vēlēšanās.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.