Divi Judini
Jauns gads ir sācies, bet tam līdzi no pērnā gada velkas daudzas vecas astes, ēnas un sērgas. Tostarp vēl kādu laiku turpināsies absolūti absurdā tā sauktā «oligarhu sarunu» tēma, kurai par godu izveidota Saeimas parlamentārā izmeklēšanas komisija.
Pats aktīvākais komisijas loceklis ir deputāts Andrejs Judins, kas pārstāv uzreiz divus spēkus - skumjo Vienotību un cerošo partiju Kustība PAR. Viņš vienlaikus ir jaunās Kustības PAR biedrs, bet šīs kustības veidotāji nav Vienotības Saeimas frakciju pametuši, līdz ar to viņi ir «divi vienā» - kā šampūns ar kondicionieri.
Judina personība ir sadalījusies divās daļās arī tādā veidā, ka viens Judins ir jurists, bet otrs Judins ir politikānis.
Juristi parasti ir solīdi, runā precīzi, zina likumus, savukārt politikāņiem pieļaujams uzvesties necienīgi pret kolēģiem, runāt lozungos un šablonos, aplami un neloģiski un peldēt pa likumiem, kurus viņi ne visai labi zina. Judinā ir kaut kas no šiem abiem, bet pēdējā laikā tomēr viņš sliecas būt vairāk politikānis nekā jurists. Diezin vai tiesiskas valsts jurists varētu sacīt šādus vārdus: «Prokuroram ir jābūt tādam, kas saskata nodarījuma pazīmes, uztur apsūdzību un saskata noziegumu pat, ja nozieguma nav»? Tātad var stiept uz tiesu un mest cietumā cilvēkus bez kādiem pierādījumiem. Lai gan... juristi ar Judinam līdzīgiem uzskatiem ir bijuši gan Lielās Franču revolūcijas, gan Oktobra revolūcijas laikā un ne tikai.
Parlamentārā izsmiešanās komisija ir radīta galvenokārt, lai vērstos pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu. Ar uzbrukšanu Lembergam virkne ļaužu cer, ja ne dabūt viņu pie malas, tad vismaz pievērst uzmanību sev kā dižiem cīnītājiem pret Lembergu. Šajā ziņā Judins nav pirmais vēsturē. Un šķiet, ka Judins jau pats uzprasījies uz pērienu...
Vēl tālajā pagājušā gada 15. augustā Lembergs ir nosūtījis iesniegumu Judinam, uz kuru Judins nav atbildējis šobaltdien. Vēl vienu iesniegumu Lembergs ir nosūtījis pagājušā gada 5. septembrī. Un atkal Judins nav atbildējis. Saeimā gan zina teikt, ka Lembergam atbildēts tādā veidā, ka kaut kādu vēstuli Lembergs esot saņēmis no Judina palīga. Bet kas tas par palīgu, kāds viņa personas kods? Varbūt Judins grib izprovocēt kaut ko līdzīgu Grinbergu lietai - būs Grinbergu lieta III?
Protams, nevienam nav liegts pamēģināt iet lauzties uz tiesas paklāja pret Lembergu par valsts un pašvaldību dokumentu aprites un noformēšanas kārtību, taču iepriekšējiem censoņiem - Krišjānim Kariņam un Edmundam Sprūdžam - nācās smilkstot laizīt brūces, piedzīvojot tiesas prāvās pret Lembergu kaunpilnas sakāves. Jo, lai ietu kaujā pret Lembergu, jo īpaši jau par šīm tēmām, kurās Ventspils mērs orientējas kā zivs ūdenī, nepietiek ar revolucionāru degsmi un pašiedvestu pārliecību, ka zini likumus. Likumi tomēr ir jāzina!
Lembergs pat netur azotē virkni to normatīvo aktu un pantu, kuru segmentā varētu notikt eventuālā tiesāšanās. Atklātā vēstulē plašsaziņas līdzekļiem viņš norāda, ka Judins, neatbildot pēc būtības uz vēstulēm, ir pārkāpis Satversmes 1. un 104. pantā noteiktās normas, Iesniegumu likuma 5. panta trešajā daļā noteikto, nav ievērojis Saeimas deputātu ētikas kodeksa 21., 22. un 23. pantā noteiktos Saeimas deputāta darbības pamatprincipus, kā arī rīkojies pretēji 2014. gada 4. novembrī sevis publiski dotajiem zvērestiem Saeimā, ievērot Latvijas Satversmi un likumus.
Tāpēc viņš ir lūdzis Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei veikt izskaidrošanas darbu, kādi ir Saeimas deputāta pienākumi un darbība Saeimā, un virzīt izskatīšanai Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā jautājumu par Judina Saeimas deputāta ētikas kodeksa pārkāpumiem.
Varētu šķist, ka tie jau tādi sīkumi, juridisku matu skaldīšana. Taču nav vis tie sīkumi! Likuma neievērošana nav sīkums, sevišķi, ja to dara tautas priekšstāvis. Šķiet, ka Lemberga un Judina sadursme var kļūt principa lieta - lieta, kas var nonākt līdz tiesai.
Kas šajā tiesā sagaida Judinu? «Juridisko zinātņu doktors pakāsis tiesā Lembergam!» Diezin vai šāds virsraksts un ieraksts viņa biogrāfijā palīdzēs spodrināt Judina kā jurista tēlu.
Nevajag jau arī nākamību un jurisprudenci. Paraudzīsimies, kā tas izskatās tagad un politiski? Jā, Judins ar antioligarhisku karogu vicināšanu gūst kaut kādus punktus vienu vēlētāju acīs. Bet citiem vēlētājiem tomēr nebūs pieņemami, ka par viņu priekšstāvi grib būt politiķis, kas neievēro Satversmi un likumus, neatceras savu zvērestu. Neatbildēšana uz iesniegumu ir diezgan neglīta lieta. Ja kāda valsts vai pašvaldības iestāde ilgi un spītīgi nereaģē uz iesniegumiem, bieži vien sanāk tiesu darbi, un lielākajā daļā gadījumu vinnē tā puse, kas nesaņēma atbildi. Žurnālists Lato Lapsa šādā veidā neskaitāmas reizes ir piesmējis dažādas iestādes un kantorus. Arī Neatkarīgās žurnālisti, kad sadusmojas uz uzpūtīgiem atšuvējiem, ved viņus pie kārtības caur tiesu. Tāpat, sludinot atklātību un labu valsts pārvaldību, rīkojas nevalstiskās organizācijas, tajā skaitā arī nevalstiskais Providus, no kura Judins naudu saņem. Providus sludina, ka likumi jāievēro, bet Judins apzināti likumus neievēro, spļauj virsū Satversmei! Kas tad te sanāk?