Pāridarītājs grib varu pār cietušo

Šā gada 20. janvārī publiskās akciju sabiedrības Ventspils nafta (VN) akcionāru sapulcē tika ievēlēta jauna uzņēmuma padome, ievēlēts arī padomes priekšsēdētājs un viņa vietnieki, kā arī iecelts valdes priekšsēdētājs.

Akcionāru sapulces rezultātā savu ietekmi Latvijas tranzītbiznesā palielināja Oļega Stepanova grupējums, kas tagad sapņo savus sasniegumus izvērst tālāk un dziļāk – iegūt kontroli vai pēc iespējas lielāku varu ar VN saistītos uzņēmumos, tostarp arī akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība koncernā, kurā VN pieder gandrīz puse kapitāla.

Gribēt nav kaitīgi, un vēlmi saraust pēc iespējas vairāk mantas un varas varētu nosacīti uzskatīt par dabisku parādību, taču pretdabiski šajā lietā ir tas, ka pieprasījumu sasaukt a/s Latvijas kuģniecība akcionāru sapulci ir uzrakstījis akcionārs, kura vadībā darbojas personas, kas ir nodarījušas un joprojām turpina nodarīt materiālu kaitējumu a/s Latvijas kuģniecība.

A/s Latvijas kuģniecība revidents Moore Stephens (Lielbritānija) savā atzinumā ir konstatējis, ka 2003. un 2004. gada laikā vairāki a/s Latvijas kuģniecība koncernā ietilpstoši uzņēmumi noslēdza ievērojamu skaitu darījumu ar kuģu fraktētājiem uz neraksturīgiem nosacījumiem un par likmēm, kas, vadoties no revidentu veiktajiem aprēķiniem, bija zemākas par tirgus likmēm. Rezultātā a/s Latvijas kuģniecība negūtā peļņa jeb faktiski zaudējumi attiecīgi ir 5 un 30 miljoni ASV dolāru.

Tāpat 2003. un 2004. gada laikā vairāki a/s Latvijas kuģniecība koncernā ietilpstošie uzņēmumi iesaistījās darījumos ar starpniekiem par kuģu remontdarbu veikšanu, un šo darījumu raksturs varētu norādīt, ka tie ir bijuši ar saistītiem uzņēmumiem.

Ņemot vērā revidentu atzinumu, a/s Latvijas kuģniecība vērsās ar iesniegumu policijā, kur par šo faktu ierosināts kriminālprocess par krāpšanu lielos apmēros, ko izdarījusi personu grupa. Šā kriminālprocesa ietvaros a/s Latvijas kuģniecība atzīta par cietušo, savukārt pašreizējais a/s Ventspils nafta padomes loceklis Valērijs Godunovs kopš 2009. gada 2. septembra atzīts par aizdomās turēto noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, izpildot a/s Latvijas kuģniecība valdes locekļa, viceprezidenta un komercdirektora pienākumus, un pret viņu uzsākta kriminālvajāšana.

Kriminālprocesa un Valērija Godunova darbību dēļ a/s Latvijas kuģniecība joprojām cieš zaudējumus, jo saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta lēmumiem a/s Latvijas kuģniecība tiek liegta iespēja saņemt atpakaļ pārmaksāto pievienotās vērtības nodokli vairāk nekā 80 000 latu apmērā. Tas tāpēc, ka tiesībsargājošo iestāžu sniegtā informācija ir radījusi pamatotas aizdomas par noziedzīgām darbībām, kas ietekmējušas nodokļu nomaksu. Lēšams, ka uzņēmumam nodarītie zaudējumi pārmaksātā un atpakaļ nesaņemtā PVN dēļ šā gada laikā var sasniegt vairākus simtus tūkstošus latu.

Minētā kriminālprocesa ietvaros 2008. gada februārī ir uzlikts arests 55 099 352 a/s Latvijas kuģniecība akcijām, kas sastāda 27,55% no a/s Latvijas kuģniecība balsstiesīgā kapitāla un kas reģistrētas uz a/s International Baltic Investment vārda, tā radot pamatotas šaubas par no šīm akcijām izrietošo balsstiesību izmantošanas likumību.

Un vēl. Pamatojoties uz Moore Stephens atzinumu, pret vairākām kompānijām, kas saistītas ar bijušajiem a/s Latvijas kuģniecība valdes un padomes locekļiem, tajā skaitā pašreizējiem a/s Ventspils nafta padomes locekļiem Valēriju Godunovu un Oļegu Stepanovu, ir uzsākts tiesvedības process Lielbritānijā. Prasības summa šajā lietā sasniedz 100 miljonus ASV dolāru (!), un tiesvedības gaitā tā vēl var palielināties.

Līdz ar to Latvijas tranzītbiznesā ir izveidojusies paradoksāla situācija – tās pašas personas, kuru darbību rezultātā viens no lielākajiem nozares uzņēmumiem, iespējams, ir cietis milzīgus zaudējumus un kuras tiek turētas aizdomās par smagu kriminālnoziegumu izdarīšanu, tagad vīkšās atkal kļūt par amatpersonām tajā pašā uzņēmumā, kuru iepriekš jau, iespējams, paputinājušas. Absurdi tas izskatās arī tādā griezumā, ka kriminālprocesā pāridarītājs pats vienlaikus grib būt arī cietušais.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais