Ventspils naftas darījumā kāds iegūs Sorosa slavu

© www.vnafta.lv

Valsts policija sākusi kriminālprocesu par iespējamu nelikumīgu iekšējās informācijas izmantošanu un manipulācijām darījumos ar Ventspils naftas akcijām.

Pirms divām nedēļām Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vērsās Valsts policijā ar lūgumu uzsākt šādu kriminālprocesu, un tagad tāds tiešām ir uzsākts.

Atsaucoties uz Valsts policijas preses pārstāvi, aģentūra LETA ziņo, ka kriminālprocess pagaidām «sākts par faktu un šobrīd aizdomās turēto nav». FKTK gan pirms tam bija daudz konkrētāka, norādot, ka veikusi no biržas un bankas saņemtas informācijas izpēti par darījumiem laika posmā no 9. līdz 11. septembrim, kad biržā bija ievērojams Ventspils naftas akciju cenas pieaugums, kas liecina – «viena ieguldītāja darbībās ir saskatāmas iekšējās informācijas izmantošanas un tirgus manipulāciju pazīmes. Ņemot vērā šī ieguldītāja darījumu apjomu un raksturu, FKTK secināja, ka šo darījumu rezultātā ir radīts būtisks kaitējums – nodarīts ievērojams mantiskais zaudējums un apdraudētas vēl citas ar likumu aizsargātās intereses.»

Ja Valsts policijas uzsāktais kriminālprocess būs veiksmīgs, tā objekts iegūs pasaules finanšu oligarhijas spilgtākā pārstāvja Džordža Sorosa slavu. Nu ne jau kā «cilvēks, kurš sagrāva angļu sterliņu mārciņu», bet gan tikai kā cilvēks, kurš Latvijā pirmais tiks notiesāts par iekšējas slepenas informācijas izmantošanu darījumos ar akcijām vai citiem finanšu instrumentiem, atrodoties interešu konfliktā, savās mantiskajās interesēs (angliski inside trading) – tāpat kā Soross Francijā 2002. gadā.

Tikmēr Ventspils naftas nu jau 98,96% akciju īpašniece – Kipras kompānija Euromin Holdings (Cyprus) Limited – ir vērsusies Administratīvajā apgabaltiesā pret FKTK par obligātajā atpirkšanas piedāvājumā noteikto Ventspils naftas akcijas cenu 4,56 eiro. Euromin jau uzreiz pēc šādas akciju cenas noteikšanas oficiāli paziņoja, ka uzskata FKTK noteikto cenu par nepareizu un tiesāsies par to gan Latvijas, gan starptautiskajās tiesās. Euromin uzskatīja, ka Ventspils naftas akciju cenai obligātajā atpirkšanas piedāvājumā ir jābūt 3,12 eiro. Neskatoties uz šādu paziņojumu, Euromin nekavējoties (t. i., nākamajā darba dienā pēc kareivīgā paziņojuma sniegšanas) izteica obligāto atpirkšanas piedāvājumu un vēl vienu darba dienu vēlāk sāka atpirkt Ventspils naftas akcijas par, viņuprāt, netaisnīgajiem 4,56 eiro. Acīmredzot Kipras kompānijai ir ļoti, ļoti jāsteidzas.

Dīvaini, ka Euromin par prasības iesniegšanu Latvijas tiesā vispirms paziņoja Igaunijas laikrakstam Aripaev. FKTK Komunikāciju daļas sabiedrisko attiecību speciāliste Agnese Līcīte Neatkarīgajai apgalvoja, ka arī viņas pārstāvētā institūcija informāciju par prasības iesniegšanu ieguva tikai no preses. Tāpat viņa atzina, ka Ventspils naftai par šīs prasības iesniegšanu nebija jāziņo biržai, jo «šajā gadījumā Euromin iespējamā vēršanās tiesā pret FKTK saskaņā ar likumu nav emitenta būtisks notikums, par kuru a/s Ventspils nafta būtu obligāts pienākums publiski sniegt paziņojumu».

Tomēr jau aizvakar Latvijas Administratīvā apgabaltiesa pieņēma lēmumu Euromin prasību «atstāt bez virzības, nosakot termiņu trūkumu novēršanai» – tādējādi oficiāli varēja uzzināt, ka šāda prasība tiešām ir iesniegta. Izrādās, ka Euromin prasība iesniegta jau divreiz – 19. un 23. novembrī –, Neatkarīgo informēja tiesā. Bez virzības tā pagaidām atstāta, jo Administratīvā apgabaltiesa nav varējusi pārliecināties par iesniegto pilnvaru tiesiskumu (nav varējusi pārliecināties par pieteicēja gribu iesniegt pieteikumu). Euromin prasību parakstījis Latvijas advokāts Māris Vainovskis (birojs Eversheds Bitāns), bet viņam pilnvaru parakstījis Euromin direktors, kura pilnvaras tiesai netika darītas zināmas – liecina tiesas lēmums.

Oficiālas informācijas par Euromin prasību pret FKTK nav – Administratīvajā apgabaltiesā Neatkarīgajai paskaidroja, ka ar prasību var iepazīties tikai procesa dalībnieki, bet FKTK oficiālu paziņojumu no tiesas joprojām nav saņēmusi.

Tādējādi atliek balstīties uz Igaunijas laikrakstā ziņoto, ka Euromin pieprasījis FKTK atlīdzināt zaudējumus 10 miljonu eiro apmērā, kas ir diezgan interesanta summa. Proti, starpība starp cenu 4,56 eiro un 3,12 eiro ir 1,44 eiro. Obligāto atpirkšanas piedāvājumu Euromin izteica uz 6 109 454 akcijām. Šo daudzumu sareizinot ar 1,44 eiro, iegūstam 8 797 613 eiro, kas ir par 1,2 miljoniem eiro mazāk nekā Igaunijas laikraksta pieminētie 10 miljoni eiro. No tā var izdarīt minējumu – Euromin varētu gribēt no FKTK arī pamatīgu morālo gandarījumu par aizvainojumu, ka te kāds viņiem par akcijām liek maksāt arī kārtīgu naudu. Atgādināsim, ka Latvijas Ģenerālprokuratūras uzticības personas Rudolfa Meroni vadītā akciju sabiedrība Latvijas Naftas tranzīts no Euromin prasīja tikai 1,77 eiro par akciju. Tas uz Latvijas Naftas tranzīta pārdoto akciju apjomu Euromin ļāva ietaupīt nieka 126 miljonus, salīdzinot ar FKTK noteikto cenu.



Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais