Ksenofobija kā valsts politika

 
©Ģirts Ozoliņš/F64 Photo Agency

Kā nesen noradīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, Latvija ir pabeigusi finanšu sistēmas kapitālo remontu.

Viens no remonta rezultātiem, par kuru vakar sabiedrību informēja Finanšu kapitāla un tirgus komisijas priekšsēdētāja Santa Purgaile, - Latvijas un eirozonas valstu noguldījumi Latvijas bankās ir jau 94% no kopējā noguldījumu apmēra, bet citu valstu nerezidentu noguldījumi gandrīz pilnībā ir aizplūduši no Latvijas. Vēl 2015. gadā ārvalstu noguldījumu apjoms Latvijas bankās pārsniedza 53 procentus. Savukārt pirms nedēļas tika publiskots viens no jaunākajiem sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS pētījumiem, kas bija veltīts iedzīvotāju un uzņēmēju attieksmei pret reformām banku sektorā. Kādi ir SKDS aptaujas rezultāti: «53% uzņēmēju, kuru uzņēmums bija saskāries ar apkalpojošās bankas pieprasījumu pēc darījumu apstiprinošas dokumentācijas vai pēc informācijas par sadarbības partneriem, atzīst, ka minētās prasības aizņem pārāk daudz laika un neļauj veltīt laiku ar biznesu saistītām nodarbēm, 51% no šādiem uzņēmējiem uzskata, ka banku prasības ir pārspīlētas un nepamatotas, bet 32% norāda, ka tās ir personas brīvību ierobežojošas.»

Turklāt «42% uzņēmēju un 28% iedzīvotāju piekrīt, ka pēdējos gados ieviestās banku prasības, ar kurām jāsaskaras banku klientiem, ne vienmēr šķiet lietderīgas un jēgpilnas izvirzīto mērķu sasniegšanai, 37% uzņēmēju un 13% iedzīvotāju atzīst, ka tās ir apgrūtinošas un kaitinošas, bet 37% uzņēmēju un 14% iedzīvotāju uzskata, ka tās ir pārspīlētas».

Līdz ar to ievērojama daļa (20% uzņēmēju un 16% iedzīvotāju) Latvijas iedzīvotāju nepiekrīt Ministru prezidenta eiforijai par finanšu sistēmas kapitālā remonta panākumiem un uzskata, ka «tā saucamais banku sektora «kapitālais remonts» sabiedrībai nenes nekādu labumu», bet tikai «7% uzņēmēju un 11% iedzīvotāju uzskata, ka uzsāktās pārmaiņas uzlabos Latvijas starptautisko reputāciju un veicinās ekonomikas attīstību».

Kāpēc tik radikāli atšķiras vadošo Latvijas amatpersonu eiforija par pārkārtojumiem finanšu sistēmā no iedzīvotāju un uzņēmēju noskaņojuma?

Latvijā, kā ikvienā civilizētā valstī, ir spēkā likuma normas, kuru uzdevums ir ierobežot terorisma finansēšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Tikai tā saucamā kapitālā remonta laikā vadošie Latvijas politiķi un finanšu sistēmas līderi iestāstīja Latvijas sabiedrībai, ka ikviena ārvalstnieka noguldījums Latvijas bankā ir sinonīms līdzekļiem, ar kuriem tiek finansēti teroristi! Latvijas publika, ar retiem izņēmumiem, piemēram, Neatkarīgās izteiktajos viedokļos, to tā arī pieņēma un visus, visus uzņēmumus un privātpersonas, kuri nebija ES rezidenti, ļāva pielīdzināt teroristu finansētājiem. Rezultātā praktiski visi ārzemnieki tiek patriekti no Latvijas. Īpaši tas attiecas uz uzņēmējiem un trešo valstu investoriem, kuriem šo pārkārtojumu laikā tika radīti nepanesami apstākļi uzņēmējdarbībai - banku konti tika bloķēti, eksporta darījumi tika apturēti utt.

Ja godīgi, tad uzskatīt, ka pilnīgi visi trešo valstu uzņēmēji ir teroristu finansētāji un noziedznieki, ir ksenofobijas (bailes no ārzemniekiem) agresīvā izpausme. Latvijas valdības īstenotā politika ir nosaucama nevis par kapitālo remontu, bet gan par ārzemnieku diskrimināciju ar sadomātiem ieganstiem.

Labi! Ārzemnieki ir patriekti! Tie savas investīcijas jau pārcēla uz citām zemēm, kuru valdības nav ksenofobiskas. Tikai Latvijā ir izveidotas pārspīlēti lielas represīvas un kontrolējošas struktūras, Latvijas komercbanku vadība ir tā iebaidīta, ka neadekvāti stingri izpilda visas kontrolējošo un uzraugošo iestāžu prasības. Tā kā tagad nav citu upuru, jo ārzemnieki ir prom, aiz bezdarbības izlaidušies finanšu izlūki metas traucēt uzņēmējdarbību un bloķēt kontus nu jau vietējiem - Latvijas uzņēmējiem. Tāpēc jau katrs piektais vietējais uzņēmējs apsver iespēju pārvietot savu naudas plūsmu un investīcijas ārpus Latvijas.

No tā izriet, ka tas, ko valdošā vara ar lepnumu nosauca par kapitālo remontu, patiesībā bija jau tā trauslās Latvijas ekonomikas būves dauzīšana ar mūru dragājamo iekārtu.

Ja patiešām pilnīgi visi ārzemnieki, kas bija atvēruši kontus Latvijas komercbankās un tagad ir aizvākušies, bija vieni vienīgi teroristi un noziedznieki, tad viņi jau ir prom. Darbs ir pabeigts. Kad karš ir pabeigts, tad armija ir jādemobilizē! Lielākā daļa no visiem finanšu uzraugiem un kontrolētājiem nekavējoties ir jāatlaiž! Nevajag bez darba palikušajai liekēžu armijai maksāt algas no nodokļu maksātāju sagādātā! Karš ir beidzies. Ir jāpāriet uz miera laika ritmu! Pietiek kapitālo remontu! Tagad mērķim ir jābūt ekonomikas attīstībai un ir steidzīgi jānosaka bargi sodi jebkuram kontrolētājam un finanšu izlūkam, ja tas nepamatoti liks šķēršļus uzņēmējdarbības attīstībai.