Viens no būtiskiem varas dalīšanas principiem demokrātiskās valstīs ir valsts finanšu sistēmas uzraudzības nodalīšana no politiskas iejaukšanās. Zemēs, kurās politiķi drīkstēja brīvi mainīt valsts monetāro politiku, to pakārtojot īstermiņa vajadzībām un iegribām, veidojās augsta finanšu sistēmas nestabilitāte. Savukārt, ja finanšu sistēmas uzraudzība kļūst politiski diktēta, tad tas rada ļoti augstus korupcijas riskus, jo tad kļūst iespējams, uzpērkot politiķus, likvidēt konkurentus vai slēpt finanšu iestāžu maksātnespēju un likviditātes problēmas.
Politiski diktēta finanšu sistēmas uzraudzība rada milzīgus riskus korupcijas un liela apmēra noziedzības uzplaukumam. Šis ir iemesls, kāpēc demokrātiskās un civilizētās valstīs finanšu sistēmas uzraudzība un centrālo banku vadība tiek nodalīta no politiskās izpildvaras ikdienas lēmumu ietekmes. Likumdevēji ar likumu nosaka finanšu sistēmas uzraudzības iestāžu uzdevumus, bet savukārt, pieņemot lēmumus likuma noteikto uzdevumu ietvaros, gan finanšu sistēmas uzraudzībai, gan centrālo banku vadībai ir jānotiek neatkarīgi no politiķu vai biznesa lobiju iejaukšanās. Pat vairāk! Normālās valstīs valdībām un politiskajiem līderiem ir aizliegts gan tieši, gan netieši ietekmēt centrālo banku un finanšu sistēmas uzraudzības iestāžu operatīvos lēmumus.
Latvijā šāda sistēma ir noteikta gan Latvijas Bankai, gan Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK).
Atbilstoši likuma ar Latvijas Banku pirmajam pantam, «Latvijas Banka ir pilntiesīga autonoma valsts iestāde». Likuma 13. pants precizē, ko nozīmē jēdziens «autonoma valsts iestāde». Proti, «Latvijas Banka, tās prezidents, prezidenta vietnieks un padomes locekļi neprasa un nepieņem norādījumus no Latvijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu valdībām, Eiropas Savienības institūcijām un citām nacionālajām, ārvalstu vai starptautiskajām institūcijām un to struktūrām, un šajā pantā minētās valdības, institūcijas un to struktūras nav tiesīgas dot norādījumus Latvijas Bankas prezidentam, prezidenta vietniekam un padomes locekļiem vai citādā veidā mēģināt viņus ietekmēt saistībā ar viņu amata pienākumu izpildi». Līdz ar to atbilstoši likumam «Latvijas Banka ir neatkarīga savu lēmumu pieņemšanā un to praktiskajā realizēšanā».
Arī Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir nodalīta no politiskas iejaukšanās. Atbilstoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma 2. pantam Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir «pilntiesīga autonoma valsts iestāde, kas atbilstoši savam darbības mērķim un uzdevumiem regulē un pārrauga finanšu un kapitāla tirgu un tā dalībnieku darbību. Komisija patstāvīgi pieņem lēmumus savas kompetences ietvaros, veic tai ar likumu noteiktos uzdevumus un atbild par to izpildi. Neviens nav tiesīgs iejaukties Komisijas darbībā, izņemot tās institūcijas un amatpersonas, kurām šādas tiesības ir noteiktas likumā.»
Nākamnedēļ Ministru kabinets skatīs Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā, kas paredz pirms termiņa, jau šogad, atbrīvot visu FKTK padomi, lai šī gada pirmajā oktobrī virzītu Saeimā apstiprināšanai jaunu FKTK padomes sastāvu.
Ir jāatgādina, ka pašreizējā FKTK vadītāja Pētera Putniņa pilnvaras beidzas nevis šogad, bet 2022. gadā. Kā zināms, starp dažiem no vadošo koalīciju veidojošo partiju kasieriem ir izveidojies ass konflikts ar FKTK padomes vairākumu. FKTK vadība nepiekrita vadošās koalīcijas partiju kasieru prasībai nodot ABLV bankas aktīvus izlaupīšanai Latvijas maksātnespējas administratoru mafijai.
Līdz ar to likumprojekts par atbrīvošanos no FKTK vadības pirms pilnvaru termiņa beigām ir jāvērtē kā mēģinājums politiski iejaukties finanšu uzraudzības darbā.
Ja valdība un Saeimas vairākums piekritīs FKTK vadības sodīšanai, to atlaižot par nepakļaušanos maksātnespējas administratoru mafijas prasībām, tad tas būs nepārprotams signāls gan Eiropai, gan visai pasaulei, ka pašreizējā Latvijas valdība mēģina Latviju pārveidot par korumpētu zemi, kurā politikāņu marionetes lems par finanšu sektora uzraudzību.
