Nepilnus 22 gadus nodzīvojušās Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pēdējā gaita neved uz kapiem, bet gan uz dzimtajām mājām Latvijas Bankā (LB).
LB ir devusi FKTK dzīvību un arī pajumti līdz patstāvīgās dzīvesvietas iekārtošanai Rīgā, Kungu ielā 1 jeb Rātslaukumā. Tikpat gleznaini šos notikumus var iedomāties, pielīdzinot iestādes amēbām, kas vairojas daloties un barojas, iesūcoties viena otrā. Latvijas Banka 2001. gadā sadalījās, atdodot FKTK savu Kredītiestāžu uzraudzības pārvaldi, bet cienījamai valsts iestādei pietiekamu svaru FKTK ieguva, iekļaujot sevī Apdrošināšanas uzraudzības inspekciju, Vērtspapīru tirgus komisiju un Noguldījumu garantiju fondu.
Kopš 2001. gada sarukusī barības bāze LB un FKTK atkal saplūst kopā un samazina savus izmērus. Ja 2001. gada beigās LB bija palikuši 732 darbinieki un FKTK nodarbināja 95 cilvēkus, tad 2023. gada 1. janvārī LB pēc FKTK pievienošanas iztiks ar 539 darbiniekiem. Te gan jānorāda valstī nav sveša arī klonēšana. Tādā veidā jau pagājušā gadsimta 90. gados tika radīts Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests, kas tagad pārdzimis Finanšu izlūkošanas dienestā ar 65 darbiniekiem.
Līdz ar atteikšanos no savas Kredītiestāžu uzraudzības pārvaldes LB vairs nedraudēja tādas nepatikšanas, kādas LB un tās toreizējais prezidents Einars Repše personīgi bija piedzīvojis 1995. gadā bankas “Baltija” bankrota dēļ. Oficiālā versija LB sadalīšanai skanēja cēlāk, ka tādējādi tikšot novērsta varbūtība, ka centrālā banka izmantos pašas emitētu naudu faktiski izputējušu banku uzturēšanai pie dzīvības, lai nebūtu jāatzīst savas kļūdas, nolaidība un grēki banku uzraudzīšanā. Pie tā paša varēja piebilst par specializāciju banku uzraudzīšanā kā uzraudzības kvalitātes paaugstināšanas veidu. Sava jēga bija arī vienota uzrauga izveidošanai pār visām finanšu iestādēm, lai nebūtu tā, ka banku uzrauga viena iestāde, šīs pašas bankas izveidotu pensiju fondu - cita iestāde utt.
Reālā dzīve apliecināja E. Repšes bažu pamatotību, jo vairākas komercbankas FKTK uzraudzībā tika izputinātas, tai skaitā izlaupītas pēc “Baltijas“ šabloniem. Taču vēl citas bankas nācās likvidēt nevis naudas iztrūkuma, bet pārpalikuma dēļ. Proti, bankas nespēja izskaidrot, kā tajās uzradusies nauda, t.i., naudas daudzums, kāds neatbilda likumīgi un tikumīgi veiktiem darījumiem. Tikpat ticami kā senie stāsti par finanšu iestāžu uzraudzības uzlabošanu uzraudzības iestāžu specializācijas dēļ skan tagadējais stāsts par uzraudzības uzlabošanu iestāžu apvienošanas dēļ.
Ļoti vienkāršotā veidā FKTK pastāvēšanas vēsturi iespējams izklāstīt no tāda viedokļa, kā un kāpēc mainījušies komisijas vadītāji, kuriem parasti nebija lemts palikt amatā sešus likumā noteiktos gadus. Finanšu skandālu noklusināšana ar FKTK vadītāju nomaiņas metodi bija kļuvusi par rutīnu, uz kuru no malas skatīties ilgus gadus varēja E. Repšes pēctecis Ilmārs Rimšēvičs. Taču pēdējais skandāls atklāja, ka arī priekš viņa cilpa bijusi novīta.
Pirmais FKTK priekšsēdētājs bija Uldis Cērps, kurš veiksmīgi pavadīja šajā amatā pirmos sešus gadus un 2006. gada oktobrī saņēma Saeimas apstiprinājumu uz nākamo termiņu. Taču Saeima ne vienmēr spēj diktēt noteikumus dzīvei. Pavadījis amatā mazāko daļu no viņam atvēlētā otrā termiņa laika, U. Cērps 2008. gada aprīlī pārcēlās burtiski pāri jūrai un kļuva departamenta direktoru Zviedrijas finanšu uzraudzības iestādē. Tālākie notikumi atklāja, kāpēc viņš bija vajadzīgs zviedriem. Viņš taču bija visuzticamākais avots par to, cik lielu kredītburbuli uzpūtušas zviedru banku meitas bankas Latvijā. Šāda informācija noteikti palīdzēja zviedriem mazāk apķēpāties ar šļakatām, kad burbulis plīsa.
Par U. Cērpa pēcteci zibenīgi tika iecelta Finanšu ministrijas valsts sekretāre Irēna Krūmane. Latvijas ziņu hronikā viņas stāšanās amatā 2008. gada 28. aprīlī sakrita ar nekustamo īpašumu tirdzniecības firmas “Latio” vadītāja Edgara Šīna publiskajiem prātojumiem, ka izputēšana draudot aptuveni 1/5 daļai no 200 tūkstošiem mājsaimniecību, kuras ņēmušas hipotekāros kredītus.
Tālāk - vairāk. Ar 2008. gada 3. decembri datēts superdarījums, kurā Latvijas valsts par diviem latiem atpirka “Parex” banku no Valērija Kargina un Viktora Krasovicka. Proti, apņēmās maksāt viņu parādus pusotra miljarda latu vai eiro vērtībā. Nepatikšanas ar “Parex” Latvijai bija ne mazākas kā iepriekš ar “Baltiju”. Parādu summa joprojām nosaucama ļoti aptuveni, jo tiesāšanās par to apjomu un segšanas veidiem visu laiku turpinājusies un tagad atkal uzplaiksnījusi.
Par “Parex” I. Krūmanei nebija daudz, ko pārmest, bet drīz vien viņai nācās samaksāt ar amatu par Krājbankas bankrotu kaut ar mazāku pazudušas naudas summu. Krājbanka parādīja, ka uzraugi bezspēcīgi tieši pret krāpniekiem, nevis tikai pret pasaules mēroga krīzi, uz ko varēja norakstīt gadījumu ar “Parex”. I. Krūmanes lēmums atkāpties no amata datēts ar 2011. gada novembri.
I. Krūmanes pēctecis Kristaps Zukulis Saeimas pilnvarojumu saņēma 2012. gada 12. janvārī un noturējās amatā līdz 2016. gada 28. janvārim. Viņa atkāpšanos izraisīja pārmetumi par nepietiekamu banku uzraudzību ne naudas iztrūkuma, bet pārpalikuma nozīmē. Globālās finanšu sistēmas organizatori bija pamanījuši, ka cauri Latvijas komercbankām plūst vairāk naudas, nekā šādai pundurvalstiņai pienāktos. Vietējie politiķi nolēma padarīt K. Zukuli par grēkāzi, uz kura rēķina varētu saglabāt toreizējo sistēmu.
2016. gada 11. februārī K. Zukuļa vietā nāca Pēters Putniņš (ne Pēteris). Nāca ar ziņu hronikās ierakstītiem solījumiem, ka “FKTK izveidos tādu banku un finanšu plūsmas uzraudzības sistēmu, kurā nebūs iespējams nerezidentiem caur Latvijas bankām atmazgāt nelegāli iegūtu naudu"; “es varu garantēt, ka mēs uzbūvēsim tādu sistēmu, kur šādi gadījumi vienkārši nedrīkst notikt”...
Sacīts - darīts. T.i., tika atrasts nākamās kārtas grēkāzis - tātad banka, ko likvidējis P. Putniņš. Tā bija Trasta komercbanka, par kuras licences anulēšanu FKTK paziņoja 2016. gada 4. martā. Tomēr ar to nepietika uz ilgu laiku. 2018. gada 13. februāra vakarā “Neatkarīgajai” nācās izbrīvēt vietu no Amerikas saņemtai ekstraziņai, kas nākamās dienas avīzē tika atstāstīta zem visraksta “ABLV banku vaino par Ziemeļkorejas raķetēm”:
-ASV Finanšu ministrijas departaments - Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls (Financial Crimes Enforcement Network, FinCEN) liedzis vienai no lielākajām Latvijas komercbankām ABLV Bank uzturēt korespondentkontus ASV dolāros.
ASV iestāde piespriedusi ABLV Bank augstāko soda mēru, kādu iespējams izpildīt juridiskai personai citā valstī. Tas pamatots ar ļoti skanīgiem apgalvojumiem, ka “ABLV Bank ir padarījusi naudas atmazgāšanu par bankas uzņēmējdarbības pamatu”, “veikusi pārskaitījumus korumpētām, politiski ietekmīgām personām un novirzījusi miljardiem dolāru publiskā korupcijā un aktīvu izvešanā ar fasādes kompānijas kontiem” un - kas pats galvenais - daudzas no šīm darbībām pakārtojusi Ziemeļkorejas kodolieroču programmas vajadzībām.
Ja nu tā, tad FKTK vadītājam no amata jāaiziet. Sākās ilga stīvēšanās, jo nekādus pierādījumus saviem apgalvojumiem amerikāņi nav snieguši līdz šai baltai dienai. Tomēr 2019. gada 5. jūlijā P. Putniņš kopā ar savu vietnieci Guntu Razāni paziņoja par atkāpšanos no amatiem. Izrādījās, ka Latvija izpildījusi savus pienākumu pret ASV arī tā, ka samaksājusi viņiem lielu atkāpšanās naudu.
P. Putniņa vietā jau 2019. gada 8. jūlijā nāca Kristīne Černaja-Mežmale, bet ar atrunu, ka viņa ir pienākumu pildītāja uz laiku. Šajā laikā iekrita “PNB bankas” slēgšana 15. augustā. Šī banka bija Krājbankas dublikāts tādā nozīmē, ka abas bankas izlaupīja krievi, kas tagad aizbēguši uz Krieviju un dzīvo tur, cepures, t.i., no Latvijas izblēdītos valūtas miljonus kuldami.
2019. gada 24. oktobrī FKTK ieguva savu pēdējo pilna apjoma vadītāju Santu Purgaili. Arī viņai amata laiks saīsināts, bet toties nobruģēts ceļš ne vispār uz LB, bet uz LB prezidenta Mārtiņa Kazāka vietnieces amatu. Viņas nopelnu sarakstā FKTK 12. decembra lēmums “apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu “Baltic International Bank””. Banka pret to mēģina iebilst, bet Trasta komercbankas un “ABLV bankas” liktenis māca, ka nekādi iebildumi vērā netiks ņemti.
FKTK dodas uz LB ne tikai ar saviem galdiem, krēsliem un datoriem, bet arī ar Noguldījumu garantiju fonda naudu. Banku klienti to iemaksā bankās caur tarifiem un banku peļņu no kredītprocentiem, bet bankas to tālāk iemaksā fondā. Kā redzams, fonds tiek arī regulāri iztukšots, maksājot kompensācijas izputējušo banku noguldītājiem. Publiski pieejamā FKTK atskaite rāda, ka 30. septembrī fondā bijuši 19 190 506 eiro.
