Pensiju naudu novirzīs citām prioritātēm

13. februārī Finanšu ministrija izplatīja paziņojumu – «Iedzīvotājiem izmaksas no speciālā budžeta netiek samazinātas», kurā tika apgalvots, ka vārdā nenosaukti «atsevišķi mediji maldina sabiedrību par valsts sociālā budžeta samazināšanu». Atmaskojot vārdā nenosauktus medijus, Finanšu ministrija paziņoja, ka «nedz pensijas, nedz pabalsti, nedz citi maksājumi no speciālā budžeta iedzīvotājiem netiek samazināti, bet gan pieaug». Tas attiecas uz šī gada budžetu: «Gatavojot 2019. gada valsts budžeta projektu, valdība nav samazinājusi nedz pabalstu, nedz pensiju, nedz citu maksājumu apjomus. Tika precizētas izmaksu prognozes, kas saistītas ar saņēmēju skaita izmaiņām atbilstoši faktiskajam saņēmēju skaitam.»

Vienlaikus Finanšu ministrija bija spiesta atzīt, ka pensiju un pabalstu «pieaugums nav tik straujš, kā sākotnēji plānots, it sevišķi slimības un maternitātes pabalstos».

Visticamāk, ka ar vārdā nenosauktajiem «atsevišķiem medijiem» ir domāts Arņa Kluiņa raksts 11. februāra Neatkarīgajā, kurā tika noradīts par to, ka, gatavojot valsts budžetu 2019. gadam, ir ierosināts no valsts speciālā budžeta (no kura tiek maksātas pensijas, pabalsti utt.) pārdalīt par labu valsts pamatbudžetam 48,5 miljonus eiro. Pēc šīs analīzes publiskošanas Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis no sociāldemokrātiskās partijas Saskaņa izteica kritiku, ka valdība ir atbalstījusi Labklājības ministrijas priekšlikumu par valsts speciālā budžeta izdevumu sociālajiem pabalstiem samazinājumu.

Valdībā ir saskatāma skaidra pēctecība pieejai - tērēt pensijām un pabalstiem paredzētos līdzekļus arī citiem mērķiem

Ja kāds arī maldina sabiebrību, tad tā ir Jāņa Reira vadītā Finanšu ministrija. Gan Arnis Kluinis, gan Saeimas opozīcija norādīja uz pensijām un pabalstiem domāto līdzekļu, nevis uz pašu pensiju un pabalstu samazinājumu.

Diemžēl sociāldemokrātiskās partijas Saskaņa paziņojums, ka valdība ir iecerējusi risināt fiskālās telpas problēmas uz sociālā budžeta rēķina, ne tikai atbilst patiesībai, bet precīzi raksturo, kā notika iepriekšējā, 2018. gada valsts budžeta izpilde.

Finanšu ministrijas paziņojumā, kas tika izplatīts 31. janvārī, ir publiskota atskaite par 2018. gada valsts budžeta izpildi: «Valsts konsolidētā budžeta līmenī savukārt deficīta apmērs bija par 142,7 miljoniem eiro zemāks nekā 2017. gadā, veidojot 64,6 miljonus eiro, tai skaitā valsts pamatbudžeta deficītam sasniedzot 302,1 miljonu eiro, bet valsts speciālā budžeta līmenī veidojoties 202,2 miljonu eiro pārpalikumam.»

Tātad 2018. gadā valsts speciālajā budžeta bija izveidojies 202,2 miljonu eiro liels pārpalikums, bet vispārējā valdības budžetā 198,9 miljonus eiro liels deficīts. Tā kā konsolidētajā kopbudžetā (kurā ietilpst gan valsts speciālais budžets, gan vispārējais valdības budžets) 2018. gadā izveidojās 215,1 miljona eiro deficīts, no tā ir jāsecina, ka matemātiski gandrīz viss pārpalikums no sociālā budžeta 2018. gadā tika izmantots, lai finansētu ar valsts speciālo budžetu nesaistītus izdevumus. Atbilstoši Finanšu ministrijas 31. janvāra paziņojumam, visu 2018. gadu pabalstiem un pensijām paredzētā nauda tika izmantota, lai finansētu citas prioritātes. Līdz ar to apgalvojums, ka valdība tērē pensiju un pabalstu līdzekļus nevis tiem paredzētiem mērķiem, bet citiem, ar sociālo apdrošināšanu nesaistītiem mērķiem, izriet no ministrijas publiskotās atskaites par 2018. gada valsts konsolidētā budžeta izlietojumu.

Jaunajā valsts budžetā uz 2019. gadu tiek piedāvāts darīt tieši to pašu, kas jau tika veikts visu 2018. gadu - tērēt pensiju un pabalstu naudu nevis lielākam pensiju un pabalstu pieaugumam, bet citiem mērķiem. Atbilstoši Finanšu ministrijas lietotai terminoloģijai, «veicot šos speciālā budžeta prognožu precizējumus, bija iespējams nofinansēt vairākas valsts noteiktās prioritātes, kas ir sabiedrībai nozīmīgas».

Tātad pensiju nauda tiks izmantota sabiedrībai daudz nozīmīgākām prioritātēm. Savukārt kaut kāda tur nevienlīdzības mazināšana (īpaši attiecībā uz vecuma pensiju saņēmējiem) lai uztrauc Eiropas Komisiju - Latvijas labklājības un finanšu ministriem būs citas prioritātes. Zīmīgi, ka Jānis Reirs bija labklājības ministrs iepriekšējā - labo darbu čempionu - valdībā un tagad ir finanšu ministrs jaunajā - jauno darbu čempionu - valdībā. Līdz ar to jaunajā valdībā ir saskatāma skaidra pēctecība pieejai - tērēt pensijām un pabalstiem paredzētos līdzekļus arī citiem mērķiem.