Nesen, lidojot no tālākas zemes, lidmašīnā dzirdēju divu draudzeņu sarunu. Viena sūdzējās, ka pēc otrajām dzemdībām esot sajūta, ka tur lejā viss it kā esot tik izstaipīts, ka pat nošķaudoties nevar saturēt urīnu. Otra draudzenei piebilda, ka esot līdzīga sajūta, tik iemesls esot veiksmīgi nomesti 20 kilogrami. Pirmā gan piebilda, ka draudzene neesot vairs divdesmitgadniece – varbūt gadi darot savu.
Šī saruna man lika aizdomāties par to, cik daudz mēs izvirzām jautājumus, uz kuriem nezinām pareizās atbildes, īpaši par lietām, kam esam pašas uzlikušas tabū - viena no tām ir tas, kas mums atrodas zem jostas vietas jeb iegurnis. Uzmeklēju speciālisti - sertificētu iegurņa pamatnes un sievietes veselības fizioterapeiti Gundegu Dūmiņu, lai uzzinātu atbildes jautājumiem, par ko parasti kautrējamies runāt.
- Kādi ir galvenie faktori - svara zaudēšana, dzemdības, pusmūžs - nesaturēšanai un noslīdējumiem?
- Parasti tas ir vairāku faktoru kopums, kas ietekmē iegurņa pamatnes funkcionalitāti un kādā veidā ietekmē mazā iegurņa orgānu atbalsta un saturēšanas funkcijas. Dzemdības būtu viens no ierosinošajiem faktoriem, tāpat kā nervu un muskuļu bojājumi. Tad ir tādi riska faktori, kas veicina simptomu attīstību, piemēram, hronisks klepus, darbs vai sports, kur ir smagumu celšana, palielināta ķermeņa masa. Arī hroniski aizcietējumi būtu pieskaitāmi pie riska faktoriem. Runājot par vecuma izmaiņām, noteikti jāpiemin hormonālās izmaiņas, ar ko saskaramies jau pēc 40-45 gadu vecuma, kad sievietēm sākas perimenopauze, un vidēji ap 50 gadiem, kad iestājas menopauze, jo tas ir laiks, kad hormonu izmaiņu ietekmē samazinās muskuļu masa - var būt sausums makstī, kas arī ietekmē muskuļu funkcionalitāti. Šajā dzīves periodā var parādīties jauni simptomi vai pastiprināties jau esošie.
- Pretēji - aizcietējumi. Galvenie faktori?
- Uzturs, kur ir maz šķiedrvielu. Ikdienā par maz dzeram ūdeni. Kopumā ir pasīvs, mazkustīgs dzīvesveids. Ignorē un atliek vēlmi apmeklēt tualeti, iespējams, jo nav privātas telpas, kas ir būtisks faktors veiksmīgam defekācijas procesam, vai trūkst režīma un rutīnas, ir haotiski ēšanas paradumi vai pēkšņas izmaiņas dzīvesveidā. Var būt saistība ar medikamentu lietošanu. Grūtniecības laikā hormonālo izmaiņu dēļ arī var rasties aizcietējumi. Un tad ir dažādas medicīniskas diagnozes, kur aizcietējumi var būt viens no simptomiem. Noteikti aicinu šo jautājumu risināt, jo ilgstoši, hroniski aizcietējumi un regulāra ilgstoša spiešana tualetē ir būtisks riska faktors mazā iegurņa orgānu noslīdējumiem, kā arī ilgstošā laika periodā var veicināt nesaturēšanu.
- Esmu dzirdējusi par starpenes muskulatūras stiprināšanu. Cik daudz mēs ikdienā to mājas apstākļos varam darīt? Un kāda ir prakse?
- Pirmkārt, svarīgi saprast, vai ir nepieciešams veikt iegurņa pamatnes muskulatūras vingrojumus, kas nostiprina muskulatūru, vai tomēr akcents jāliek uz tās relaksāciju un pagarināšanu, ja tā jau ir pārāk saspringta. Ja muskulatūra ir vāja, tad var veikt iegurņa pamatnes muskulatūras vingrojumus un to sieviete var darīt mājās. Galvenais to darīt pareizi, jo nepareiza vingrojumu veikšana, kas ietver spiešanu uz leju, var tikai pasliktināt simptomus. Vidēji katra trešā sieviete šos vingrojumu veic nepareizi. Pareizi vingrojumi ietver divas komponentes - sasprindzināšanu ap atverēm - ap urīnizvadkanālu, ap maksti un ap ānusu, it kā gribētu aizturēt urīna strūklu vai gāzes. Te gan svarīgi atzīmēt, ka pārbaudīt spēju aizturēt urīna strūklu tualetē var, bet noteikti nedrīkst vingrot, sēžot uz poda. Tualetē iegurņa pamatnes muskulatūrai ir jāatslābinās un nevajag ķermenim regulāri mācīt pretējo. Un otra komponente ir spēja sasprindzināt un it kā pasūkt muskuļus uz iekšu un noturēt vairākas sekundes. To, vai pareizi veicat vingrojumus, kā arī pielāgot precīzu dozējumu, var palīdzēt iegurņa pamatnes veselības jomā specializēts fizioterapeits, kas novērtēs muskulatūru un izveidos individuālu ārstēšanas un vingrojumu plānu, ko pēc tam jau var veikt mājās vai nākt uz nodarbībām un mācīties vingrot pareizi.
- Vai bieži dzimumakti izstaipa iegurņa orgānus - mīts vai patiesība?
- Es teiktu, ka mīts. Dzimumakts uzlabo apasiņotību, kas labvēlīgi ietekmē iegurņa pamatni.
- Kādi ir nesaturēšanas galvenie cēloņi?
- Ja runājam par urīna nesaturēšanu, tad te gribētu izdalīt slodzes urīna nesaturēšanu un urgento nesaturēšanu. Slodzes urīna nesaturēšana saistīta ar vēdera dobuma iekšējā spiediena palielināšanos, piemēram, klepojot, šķaudot, smejoties vai lecot, kad spiediens no augšas (vēdera dobuma) ir lielāks par spiedienu iegurņa pamatnē, kā rezultātā notiek nekontrolēta urīna noplūde. Savukārt urgentā nesaturēšana vairāk saistīta ar pāraktīvu urīnpūsli, kas izpaužas, kā steidzama un neatliekama vēlme urinēt un nespēja saturēt urīnu šādā brīdī. Ir arī jaukta tipa nesaturēšana, kas ietver abus simptomus. Slodzes urīna nesaturēšanas galvenie cēloņi var būt vaginālās dzemdības, pati grūtniecība un palielināta ķermeņa masa, novecošana, dažādas saslimšanas un nervu sistēmas bojājumi.
- Kādu lomu spēlē vecums, vai menopauze to var veicināt?
- Jā, novecošana ietekmē iegurņa pamatnes veselību. Menopauze būtiski maina hormonālo fonu, mazinās estrogēna līmenis, kas saistīts arī ar muskuļu masas samazināšanos, maksts lubrikācijas mazināšanos, var parādīties kairinoša sajūta vulvā un makstī, sāpes dzimumakta laikā, attīstīties maksts audu atrofija. Var parādīties biežāka vēlme un steidzama vēlme urinēt. Var parādīties nesaturēšanas un noslīdējumu simptomi, iztukšošanās grūtības. Tāpēc ir svarīgi rūpēties par sevi jebkurā dzīves periodā un īpaši šajā laikā.
- Kad jāsāk uztraukties?
- Nevienā dzīves periodā nav jāsamierinās ar nesaturēšanu, pārāk biežu vēlmi apmeklēt tualeti, sāpēm, spiediena un smaguma sajūtu starpenē vai hroniskiem aizcietējumiem. Noteikti jārunā ar ārstu un jāmeklē risinājums. Bieži vien redzu, ka cilvēki gadiem pieņem kādu no simptomiem un tikai, kad sūdzības kļūst lielākas, meklē risinājumu. Un es saprotu, ka ir neērti par to runāt. Bet vēlos iedrošināt, ka ārsti ar to saskaras katru dienu, jo tādas sūdzības ir ļoti daudziem cilvēkiem.
- Ko var darīt preventīvi?
- Ja skatāmies tā holistiski, tad jāsāk ar dzīvesveidu. Savā ikdienā jāiekļauj dažādas fiziskas aktivitātes un kustības, kas sagādā prieku. Jādomā par savu stāju un muskulatūras nostiprināšanu visā ķermenī. Protams, jāiepazīst savs ķermenis un jāizglītojas, jāapgūst iegurņa pamatnes muskulatūras vingrojumi, ja tie der un ir nepieciešami. Jāapgūst pareiza smagumu celšanas tehnika. Jādzer pietiekami daudz ūdens un jāēd sabalansēts uzturs, jāseko līdzi arī mikroelementu un vitamīnu deficītam. Jādomā par stresa mazināšanu un regulāciju, jāapgūst dažādas elpošanas un relaksācijas prakses. Jāievēro veselīgi tualetes apmeklēšanas ieteikumi. Jāizvairās no riska faktoriem - aizcietējumiem, aptaukošanās, smēķēšanas. Menopauzes laikā jādomā arī par vulvas un maksts audu lubrikāciju.
Ja runājam par gatavošanos dzemdībām, tad noteikti svarīgi ir izglītoties, jo tas var mazināt traumu risku dzemdībās. Jāseko līdzi svara pieaugumam. Vēl var veikt starpenes masāžu no 36. grūtniecības nedēļas, iegurņu pamatnes muskulatūras vingrojumus, mācīties to relaksācijas. Var izmantot Epi - no trenažieri, kas palīdz gan pie starpenes audu stiepšanas, gan mācoties spiešanas tehnikas.
- Vai ar nesaturēšanu jāsamierinās vai tomēr kaut ko var darīt?
- Nē, noteikti nav jāsamierinās. Pirmais, jāpierakstās pie urologa vai proktologa, kurš tad izlemj par tālāku ārstēšanu. Slodzes urīna nesaturēšanas gadījumos iegurņa pamatnes vingrojumi ir zelta standarts. Arī pie urgentās nesaturēšanas, jaukta tipa nesaturēšanas un fēču nesaturēšanas var palīdzēt iegurņa pamatnes fizioterapija. Ārsts, veicot izmeklējumus, precizējot diagnostiku, var nosūtīt uz iegurņa pamatnes fizioterapiju.
- Kāda ir aptuvenā statistika?
- Ar urīna nesaturēšanu vidēji saskaras katra trešā sieviete dzīves laikā. Ar mazā iegurņa orgānu noslīdējumiem saskaras viena no divpadsmit sievietēm. Kaut ir pētījumi, kuros norādīts, ka maksts un dzemdes atbalsta samazinājums ir no 30% līdz pat 76% sieviešu. Un par to runā arvien vairāk ekspertu. Pēc dzemdībām vienai no desmit sievietēm var būt arī fēču nesaturēšana, kas gan biežāk ir saistīta ar 3. un 4. pakāpes plīsumiem. Ar sāpēm pie dzimumakta pēc dzemdībām saskaras aptuveni 60% sieviešu.
- Vai nesaturēšana liecina arī par iekšējo orgānu noslīdēšanu?
- Lai arī šie simptomi var pastāvēt līdzās, tomēr ne vienmēr nesaturēšana būs saistīta ar mazā iegurņa orgānu noslīdējumiem. Pie mazā iegurņa orgānu noslīdējumiem var būt tādi simptomi, kā smaguma, spiediena vai svešķermeņa sajūta starpenē, var būt grūtības uzsākt urinēt, var būt iztukšošanās grūtības, var būt neatliekama un bieža vēlme urinēt. Visi šie simptomi var būtiski ietekmēt sievietes dzīves kvalitāti. Šie simptomi var būt, bet var arī būt tā, ka nav nekādu simptomu un noslīdējums netraucē.
