Latvijas balss

Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera prezidentūras sākumā ar jaunievēlēto prezidentu neapmierinātie visās iespējamās vietās mēģināja rast pierādījumus, ka ar tik necaurredzamā procedūrā izraudzītu prezidentu, kuram turklāt līdzi vilkās pateicību ēna, neviens nopietns pasaules un Eiropas līderis nevēlēsies tikties.

Kā galvenais pierādījums tam tika izmantota epizode, kad pirmajā prezidentūras gadā Valdis Zatlers neaizbrauca uz Davosas forumu. Lūk, Vairu aicināja, bet zoodārznieku neaicina! 2010. gadā jau ir pavisam cita aina – Latvijas Valsts prezidents Davosas forumā ir viens no svarīgiem diskusiju dalībniekiem. Forumā Valdis Zatlers tiekas un runā ar citu valstu centrālo banku vadītājiem, ietekmīgiem valdību vadītajiem un ministriem.Karkātāji kaut kā ir pieklusuši un izliekas nemanām, ka Davosā aicina tos, kas ir pie varas, nevis atbīdīti no varas un sēž pie sasistas siles.

Ja novērtējam to, ko Davosā un ārpus Davosas tagad veic Valdis Zatlers, tā ir Latvijas reklāma. Mūsu prezidents televīzijas kanālam Russia Today stāstīja par pozitīvajām tendencēm Latvijas ekonomikā un pauda gandarījumu par Eiropas Komisijas ziņojumā izteiktajiem komplimentiem Latvijai. Valdis Zatlers rakstīja ASV ekonomisko ziņu dienesta CNBC blogā par Latvijas progresu ekonomiskās krīzes pārvarēšanā, izceļot argumentus, kas pamato un aizstāv valdības nosprausto kursu. Zatlers ir tas, kurš starptautiskajā dimensijā atspēko valdības kursa kritiķu argumentus: "2010. gads pierādīs, ka šiem skeptiķiem nebija taisnība, jo programma ir stingri balstīta uz apņemšanos veikt nepieciešamās ekonomiskās reformas, atjaunot Latviju kā investīciju mērķi un atdzīvināt Latvijas ekonomiku."

Valdis Zatlers ārzemju līderiem un ietekmīgām biznesa aprindām sola, ka iepriekšējo valdību kļūdas jau tiek labotas un nākotnē Latvijas izaugsme balstīsies nevis uz kredītu dzītu vietējo patēriņu, bet uz eksporta pieaugumu. Tieši eksporta pieaugums kļūst par galveno Latvijas ekonomiskās izaugsmes dzinējspēku.

Var, protams, populistiski kliegt, ka šajos krīzes un taupības laikos 7000 latu par Zatlera vizīti Davosā ir nepamatota izšķērdība, kas paslīdējusi garām Ingunas Sudrabas modrajai acij.

Tikai Valsts prezidents starptautiskā līmenī sniedz pozitīvu informāciju par Latviju, kas ieguvusi neveiksmīgas un nemākulīgi vadītas valsts slavu. Pēdējos divos gados mūsu līderu regulārie un šokējošie iekšpolitiskie paziņojumi (bet vēl jo vairāk nasing spešal tipa diplomātija) kopā ar neveiksmēm ekonomikā sagrāva Latvijas reputāciju. Jau ir nonācis tiktāl, ka Latvijas ražotāji izvēlas slēpt, ka preču izcelsmes valsts ir Latvija, jo citādi ar viņiem nesadarbosies, uzskatot par neuzticamiem partneriem.

Valsts prezidents beidzot ir sācis jūtamu pretdarbību sliktajai ziņu straumei par Latviju. Starptautiskā dimensija ir virziens, kurā tieši Valsts prezidentam ir vislielākās iespējas labot sagrauto. Gandrīz gadu varēja vērot, kā Zatlers pūlas neatdarināt VVF un koncentrējas iekšpolitikā, kā paraugu ņemot Krievijas līderu publisko uzvedību. Tiešraidēs varēja vērot Ministru kabineta sēdes, kurās Valdis Zatlers rāja ministrus kā skolaspuikas. Zatlera iekšpolitiskā poza krasi kontrastēja ar pilnīgu formālās varas trūkumu. Liela daļa ļaužu Zatlera izrādes uztvēra kā karikatūru par prezidentālu institūciju.

Tikmēr Latvijas starptautiskā dimensija kļuva par lauciņu, kuru neviens nekopj. Kamēr valdīja VVF, tikmēr Valsts prezidente attīstīja šo dimensiju. Zatleram fokusējoties uz iekšlietām, radās vakuums, kuru neviens neaizpildīja.

Zaudētāja ir Latvijas reputācija, jo starptautiski nebija līdzsvarotas atbildes uz negatīvo informāciju par Latviju. Valsts prezidentam ir visas iespējas, un viņam būtu jābūt Latvijas starptautiskajai sejai. Nav jātaupa nauda, bet ir jāļauj Valsts prezidentam palielināt aktivitāti tieši starptautiskajā sfērā, jo tieši šajā jomā viņš var dot Latvijas valstij vislielāko labumu. Vismaz iespēju robežās.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais