ES Ārlietu padome šonedēļ lems par diviem svarīgiem jautājumiem

© unsplash.com

Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padome šonedēļ gaidāmajā neformālajā sanāksmē Briselē lems par palīdzības sniegšanu Ukrainai un miera panākšanu Tuvajos Austrumos, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" pavēstīja ārlietu ministre Baiba Braže (JV).

Pēc viņas paustā, attiecībā uz Ukrainu ES mērogā tiek plānots īstenot vairākus lielus palīdzības projektus, kurus līdz šim ir bloķējusi "viena valsts". Noprotams, ka šī valsts ir Ungārija. Braže arī piebilda, ka sanāksmei pēc grafika vajadzēja notikt Ungārijas galvaspilsētā Budapeštā, bet "valsts izvēlējās, ka to [ES] augstais pārstāvis [ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzeps] Borels sasauc Briselē".

Otrs jautājums, ko plānots apspriest ES Ārlietu padomes sanāksmē, ir miera panākšana Tuvajos Austrumos. Pēc Bražes teiktā, gan no ASV, gan vairāku arābu valstu puses joprojām notiek liels diplomātisks darbs, lai pārliecinātu gan Izraēlu, gan grupējumu "Hamās" vienoties par pamieru un gūstekņu atgriešanu.

Ministre skaidroja, ka ir ļoti svarīgi, lai šis Tuvo Austrumu konflikts neizvēršas plašumā, jo tad apdraudējums visam reģionam un arī Eiropai būs daudz lielāks.

ES Ārlietu padomes sanāksmē paredzēta diskusija arī ar ANO koordinatori Gazas joslai Zigridu Kāgu par to, kāda tur ir humanitārā situācija. "Izraēlai ir tiesības uz pašaizstāvību, taču tās realitātes, ko mēs redzam, ir tas, ka šajos uzbrukumos cieš daudz nevainīgu cilvēku. Jautājums ir par to, kā to apturēt, tātad par pamieru, un vienlaikus arī par to, kā palīdzēt cilvēkiem. Tas jau nav risinājums - vienkārši iznīcināt nevainīgus cilvēkus," sacīja Braže.

Kā liecina informācija ES Ārlietu padomes interneta mājaslapā, padomes tikšanās šonedēļ notiks 29.augustā un 30.augustā Briselē.

Pasaulē

Pētnieki, kurus vadīja Takuzo Aida no RIKEN Jauno vielu zinātnes centra (CEMS), ir radījuši revolucionāru plastmasu, kas apvieno izturību ar videi draudzīgumu. Šis novatoriskais materiāls ir ne tikai izturīgs kā parastā plastmasa, bet arī bioloģiski noārdās un tam piemīt unikāla spēja sadalīties jūras ūdenī, vēsta “SciTech Daily”.

Svarīgākais