Bens Latkovskis / Viedokļi

Pagājušajā nedēļā izplatījās intriģējošas “ziņas” no Krievijas. Pirmdien par Putina infarktu, bet ceturtdien jau par viņa nāvi. Šo “ziņu” pirmavots abos gadījumos bija viens – “Telegram” kanāls “General SVR”, kurš pazīstams ar līdzīga satura “ziņu” producēšanu jau vairāku gadu garumā.

Lai arī trešdienas vakarā Kara muzejā notikušajai “Konservatīvās domas konferencei “Demos”” bija izteikti akadēmiska ievirze – tajā uzstājas tikai atzīti filozofiskās domas pētnieki, to viegli varēja uztvert kā pasākumu, kur tiek likti pamati jaunam politiskam spēkam. Tas zināmā mērā arī izrietēja no filoloģijas zinātņu doktores Agneses Irbes priekšlasījuma nosaukuma – “Konservatīvas partijas programma”.

Valsts budžets ir valdības galvenais politiskais instruments. Galu galā tas ir dokuments, kurš nosaka, kā tiks izlietota visu mūsu kopējā nauda. Tā, kuru mēs, tēlaini sakot, ieliekam kastītē mūsu kopējo vajadzību apmierināšanai.

2023. gada 7. oktobra rīts atnesa visām galēji kreiso kustībām (agrāk dēvētām par marksistiskām vai komunistiskām, tagad par “progresīvām”) smagu triecienu. Torīt palestīniešu teroristiskās organizācijas “Hamās” slepkavnieki iebruka Izraēlas kontrolētajās teritorijās un zvēriski noslepkavoja, izvaroja, saņēma gūstā par ķīlniekiem vairāk nekā tūkstoš civiliedzīvotāju.

Ideoloģiskās diskusijās precīza terminu lietošana un to jēgas noskaidrošana ir ārkārtīgi nozīmīga. Kādam šie strīdi var likties tukša matu skaldīšana, bet tas jādara, jo bieži vien šie termini nes nopietnu ideoloģisko slodzi.

Ceturtdienas vakarā pēc Vašingtonas laika ASV prezidents Džo Baidens uzrunāja nāciju tiešraidē no Baltā nama Ovālā kabineta, kam bija jāliecina par šīs runas īpašo nozīmīgumu.

Jaunajā valdībā spilgtākā figūra, vismaz pagaidām, izrādījusies kultūras ministre Agnese Logina. Viņas izteicieni par patriotisma pārdefinēšanu, “Latvijas valodu” burtiski spridzina. Šie viņas izteikumi nav pārsteidzoši. Tie ir likumsakarīgi, jo viņa šajā “bezprincipu” valdībā ir kā baltā vārna – vienīgā ar “principiem”. Kādiem, tas jau ir cits jautājums.

ASV Kongresa Pārstāvju palātas spīkera vēlēšanas ieguvušas globālu nozīmi. Tās zināmā mērā ietekmēs arī Latviju. Kādā veidā? Tādā, ka no šī balsojuma būs atkarīga palīdzība Ukrainai un pretspars Putina agresīvajai politikai Eiropā.

Pēc Krievijas plaša mēroga uzbrukuma Ukrainai 2022. gada 24. februārī daudzi Rietumu politiķi bija spiesti atzīt: jā, jums bija taisnība. Jūs, austrumeiropieši, jau sen mūs brīdinājāt par to, kas ir Putins, krievu impēriskais šovinisms, bet mēs Rietumos šos brīdinājumus neņēmām par pilnu.

“Uz katru sliktu pedagogu jāatrod kāds drosmīgs un “apkalts” vecāks. Klausieties, krievu vecāki! Jums jābūt drosmīgiem un nav jābaidās no tā, ka uz jūsu bērniem tiks izgāztas dusmas, aizsedzoties ar mācību pāreju uz valsts valodu. Jums jāiet un labā latviešu valodā jāprot aizstāvēt sava bērna tiesības starpbrīžos runāt tajā valodā, kādā viņam ērtāk. Kaut ķīniešu valodā,” bērnu vecākus māca Rīgas domes deputāte no Latvijas Krievu savienības Inna Djeri.

Pēc šaušalīgā teroristiskā uzbrukuma Izraēlai daudzās Rietumeiropas, arī ASV un Austrālijas pilsētās notika plašas Palestīnas atbalsta demonstrācijas, pat savdabīgas “uzvaras” svinības. Daudziem Eiropā un pie mums tas šķita pārsteigums. Kā tad tā? Kā var atklāti svinēt un atbalstīt terorismu un civiliedzīvotāju masu slepkavības? Izrādās, var.

300 000 eiro vērtais pētījums par “Wolt un Bolt piegādes darbinieku pieredzes kultūrsocioloģisko analīzi”, ir tikai pēdējais piliens tajā sašutuma un neizpratnes kausā, kas pildījies kopš bēdīgi slavenajiem “salātu” pētījumiem kovida laikā. Cik ilgi vēl zinātnes vārdā turpināsies šī naudas izniekošana.

Ingas Spriņģes daudz apspriestajā ierakstā, kurā viņa atbalsta “rus.lsm.lv” galvenās redaktores Jekaterinas Safronovas izteikumu par Latvijas plāniem izveidot kaut kādu “krievu geto”, tiek lietots visai izplatīts politiskā žargona vārds – “nacionāļi”. Kas tie tādi “nacionāļi”? No kurienes radies šis morfoloģiski kroplīgais vārds?

ASV Pārstāvju palātas spīkers republikānis Kevins Makartijs otrdien tika gāzts no amata, 216 kongresa locekļiem balsojot par viņa atstādināšanu, 210 pret. Tā bija pirmā rezultatīvā spīkera gāšana ASV Kongresa vēsturē. Iepriekšējais mēģinājums 1910. gadā beidzās bez rezultāta, toreizējam spīkeram Džo Kenonam saglabājot krēslu.

Interneta portāla “rus.lsm.lv” galvenā redaktore Jekaterina Safronova Igaunijas televīzijā ERR, apspriežot Latvijas valdības nupat pieņemtās Nacionālās drošības koncepcijas punktu par to, ka sabiedriskajos medijos informācija tiks izplatīta tikai latviešu valodā, atļāvās pateikt: “Pēc būtības mēs izveidojam vai nu geto, vai gribam izveidot geto, vai vienkārši pasakām, ziniet, jums te nav vietas.”

ASV Kongress trīs stundas pirms 1. oktobra pienākšanas nobalsoja par pagaidu budžetu, kas ļauj 45 dienas turpināt budžeta tēriņus pašreizējā līmenī. Šis it kā tīri tehniskais jautājums ieguva globālu skanējumu, jo no pagaidu budžeta izslēgta sadaļa par palīdzību Ukrainai.

Saeima ceturtdien apstiprināja jauno Nacionālās drošības koncepciju, kurā noteikti valsts apdraudējuma novēršanas stratēģiskie pamatprincipi.

Krievijas informatīvajā telpā vienlaikus parādījušies divi “programmatiski” raksti, kuros iezīmēti divi visai atšķirīgi nākotnes attīstības scenāriji. Viens ir Sergeja Karaganova raksts izdevumā “Russia in Global Affairs” “Kā nepieļaut trešo pasaules karu”; otrs Vladislava Surkova teksts izdevumā “Aktuaļnije komentarii” “Ziemeļu dzimšana”.

Saskaņā ar 2022. gada 29. septembrī Saeimā pieņemtajiem grozījumiem izglītības likumā līdz 2025. gadam visām izglītības iestādēm pakāpeniski jāpāriet uz mācībām tikai valsts valodā (izņēmumi pieļaujami tikai ES oficiālajās valodās). Jau ar šī gada septembri šis punkts attiecas uz bērnudārziem, kur līdz šim oficiāli vai pusoficiāli darbojās latviešu un krievu grupas.

No “Apvienotā saraksta” ievēlētā Saeimas deputāta Igora Rajeva pāriešana “neatkarīgā” statusā, saglabājot (pagaidām) parlamentārā sekretāra vietu “Vienotības” pārstāvja Riharda Kozlovska vadītājā iekšlietu ministrijā, nebija īpašs pārsteigums.

Rīt, 27. septembrī, Strasbūrā Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) tiks izskatīta sešu Portugāles jauniešu prasība pret 27 ES valstīm, tajā skaitā Latviju, par it kā nepietiekami aktīvu emisiju samazināšanu.

Kopš bērnības ikvienam no mums septembris saistās ar skolu. Tāpēc nav brīnums, ka tieši tagad, septembrī, izcēlies ar mācībām saistīts skandāls.