Pirms 8. Saeimas vēlēšanām teju visas partijas zvērēja uzticību Vairai Vīķei-Freibergai, vēlētājiem solot atbalstīt viņas atkārtotu ievēlēšanu Valsts prezidenta amatā. Pirms 9. Saeimas vēlēšanām četras no partijām, tiesa, Saeimā neiekļuvušajām, savās priekšvēlēšanu programmās solīja Valsts prezidenta ievēlēšanu uzticēt tautai. Pirms 8. Saeimas ar tautas vēlēta prezidenta karogu gāja politiskā apvienība Centrs, kas nesekmīgi centās savākt referenduma ierosināšanai nepieciešamo vēlētāju parakstu skaitu, līdzīgi izgāzās arī LSDSP parakstu vākšanas mēģinājumi 2007. gadā, neraugoties uz masīvo kampaņu. Pēc Andra Grūtupa iniciatīvas vēl vienu vārgu mēģinājumu vai pat drīzāk tā imitāciju izpildīja Visu Latvijai!, kapitulējot jau pie pārsimts parakstiem.
Šo izmaiņu panākšanas centienu vēsture rāda, ka acīmredzot tautas vēlēta prezidenta institūcijai sabiedrībā nav pietiekama atbalsta, tā nav bijusi prioritāte nedz treknajos, nedz pustreknajos un nav arī šajos liesajos gados. To saprotot, arī pirms šīm Saeimas vēlēšanām partijas minēto tēmu necilā. Arī redzot neviennozīmīgo Valsts prezidenta Valda Zatlera darbības vērtējumu. Vienīgā, kam priekšvēlēšanu programmā paredzēts "tautas vēlēts prezidents", kas "ieceļ un vada profesionālus, nepolitiskus ministrus", ir partija Par prezidentālu republiku, kuras reitingi neliecina par nopietnu atbalstu.
Uz šā fona interesanta izskatās V. Zatlera neatlaidība uztiept politiskajai dienaskārtībai un Saeimai Satversmes grozījumus par prezidenta pilnvaru paplašināšanu un tautas vēlētu prezidentu. Prezidents jau pērn Saeimai iesniedza attiecīgus Satversmes grozījumus, kā arī to īpaši lika aiz auss savā parlamentāriešu uzrunā pirms vasaras brīvdienām, kā arī dažādos veidos un uzrunās atgādina ik pa laikam. Tā nododot savu nervozitāti. Un nervozēt ir par ko, jo politiķi nesteidz nedz atbalstīt šos grozījumus, nedz paust atbalstu V. Zatlera atkārtotai ievēlēšanai. Laiks jau sāk spiest – prezidenta vēlēšanas ir nākamā gada vasarā. Un nez vai šajā gadījumā klusēšana nozīmē piekrišanu. V. Zatleram tiešām nedaudz lielākas izredzes būtu tikt atkārtoti ievēlētam tautas vēlēšanu ceļā, bet noteikti ne garantētas. Taču referendumi ir ar neveiksmes zīmogu, bet caur Saeimu grozījumi arī nevirzās. Atliek trešais amatā palikšanas ceļš – gūt Saeimas vairākuma atbalstu. Vajag 51 balsi.
Nupat premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība), Ir žurnālistu jautāts, negribīgi atzinis, ka V. Zatlers, iespējams, varētu palikt amatā, piebilstot, ka jautājums gan nav partiju apvienības darba kārtībā. Atsevišķi mediji arī neilgi pirms vēlēšanām cenšas mākslīgi aktualizēt šo prezidenta atbalsta jautājumu.
Esošajā situācijā tas izskatās pēc tirgošanās – partijām, kas paudīs atbalstu V. Zatleram, varētu būt lielākas izredzes saņemt atbalstu to izvirzītā premjera nominēšanai. Lai izslēgtu šādus tirgošanās elementus un pieļāvumus, lai vēl vairāk nevairotu sabiedrības neuzticēšanos politikai, ko visi tā solās mazināt, partijām attieksme pret nākamā termiņa prezidentu nav jāpauž ne tikai līdz vēlēšanām, ne līdz pat premjera nominēšanai. Nedz publiski, nedz kuluāros. Tāpat kā prezidents izteicies, ka līdz vēlēšanām nevērtēs potenciālos premjerus.