Valsts sociālās apdrošināšanas sistēma pašlaik pilnībā nepasargā cilvēkus, kuri veic sociālās iemaksas, bet saslimst, jo pabalsta apmērs tiek izmaksāts ierobežotā apmērā, turklāt tam piemēro arī iedzīvotāju ienākuma nodokli, uzskata iedzīvotāju iniciatīvas par slimības lapu apmaksu simt procentu apmērā autore Ilga Treimane.
Lēmuma pieņēmēji pašlaik ir skeptiski par iespēju mainīt slimības pabalstu izmaksas kārtību. Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Uzulnieks uzsver, ka nav neviena pabalsta, kas tiktu apmaksāts simt procentu apmērā. Jau pašlaik valsts budžeta izdevumi slimības pabalstiem ir milzīgi. Tomēr arī iedzīvotāju sociālie maksājumi darbnespējas budžetā nav niecīgi.
“Ar slimības pabalstu problemātiku saskāros, kad pati saslimu. Pirms tam, strādājot un maksājot nodokļus, nebiju pat iedziļinājusies, kā maksā slimības pabalstu,” pastāstīja “manabalss.lv” iniciatīvas autore I. Treimane. “Slimības lapu par pirmo dienu darbiniekam vispār neapmaksā, par otro un trešo slimības dienu to maksā 75 procentu apmērā no vidējās izpeļņas, bet no ceturtās līdz devītajai dienai - 80 procentu apmērā.” Sākumā slimības lapu apmaksā darba devējs (kopumā astoņas dienas), bet pēc tam to maksā no valsts sociālās apdrošināšanas budžeta. “Slimojošam cilvēkam samazinās ienākumi slimošanas laikā, bet aug izdevumi par zālēm, jo lielu daļu medikamentu valsts nekompensē,” situāciju raksturo I. Treimane. Iniciatīvas autore aicina pārskatīt slimības lapu apmaksas kārtību un veikt izmaiņas, lai slimības laikā, īpaši slimības sākumā (A darbnespējas lapa), slimības lapu apmaksātu simt procentu apmērā no neto algas un to segtu no sociālās apdrošināšanas budžeta.
“Es kā darba ņēmēja par to jau esmu samaksājusi sociālajam budžetam, turpat arī darba devējs ir veicis savus maksājumus. Ir saprotams, kāpēc netiek apmaksāta pirmā slimības diena, lai pasargātu darba devējus no negodprātīgiem sistēmas izmantotājiem, bet tas, ka cilvēkiem slimības pabalstu maksā tikai daļēji no algas, kādu viņš saņēmis neslimojot, ietekmē cilvēka rīcību - viņš vienkārši, lai nezaudētu ienākumus, nedosies laikus pie ārsta,” uzskata I. Treimane. Iniciatīvu kopumā parakstījuši vairāk nekā 14 000 cilvēku, kas sociālo jautājumu sadaļā ir rekordliels parakstu skaits. I. Treimane arī minēja, ka situācijā, ja slimības pabalstu pārņemtu valsts budžets, darba devējam atbrīvotos līdzekļi saslimušā darbinieka aizvietošanai.
Sociālās apdrošināšanas sistēmas būtība ir novērst un mazināt ienākumu zudumu, ja cilvēks ir saslimis. Latvijā neviens īstermiņa pabalsts netiek izmaksāts 100 procentu apmērā no algas. Latvijā esot viens no augstākajiem slimības pabalsta atvietojumiem Eiropas Savienībā. Igaunijā tie ir 70 procenti, Lietuvā - 60 procenti. Simt procenti ir ļoti skaisti, bet tas nekādā veidā neveicina cilvēka atgriešanos darba tirgū. Jāņem vērā, ka slimības pabalstu sedz no sociālās apdrošināšanas, un, ja to visu vajadzētu segt tikai no šī budžeta, būtu nepieciešams palielināt darbaspēka nodokļus. “Manuprāt, esošā sistēma ir pietiekami laba,” uzskata Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Uzulnieks.
Gadā slimības pabalstu izmaksas ir ap 315 miljoniem eiro. Covid-19 ietekmē izdevumi slimības pabalstiem bija pat 347 miljoni 2022. gadā. Kopumā darba nespējas lapu skaits pieaug. Taču vienlaikus aug arī iedzīvotāju sociālie maksājumi šajā budžetā. Labklājības ministrijas dati rāda, ka no sociālajām iemaksām ikviens strādājošais veic 3,46 procentus un gadā ieņēmumi slimības, maternitātes un invaliditātes pabalstiem sasniedz vienu miljardu eiro.
Pēc Veselības ministrijas parlamentārā sekretāra Artjoma Uršuļska teiktā, pašlaik nav īstais brīdis, lai veiktu secinājumus par slimības pabalstu tendencēm, jo šo situāciju būtiski ir mainījis Covid-19. Tomēr Veselības ministrijas nostāja ir šāda: darba nespējas lapu izmaksā ir jāsaglabā balanss starp darba devēju un darba ņēmēju. Pilnīgi pārejot uz valsts apmaksātām slimības lapām, zustu darba devēja motivācija nodrošināt pēc iespējas labākus darba apstākļus.
Iedzīvotāju iniciatīva aicina palielināt slimības pabalsta apmēru, taču no sarunām starp sociālajiem partneriem un valsti Labklājības ministrijas personā izriet, ka ir piedāvājums slimības pabalstus ierobežot. Pašlaik turpinās (Labklājības ministrija tās raksturo jau kā ieilgušas) sarunas ar darba devējiem par iespējamām izmaiņām slimības pabalstu izmaksā. Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Diāna Jakaite pastāstīja, ka darba devējiem ir interese samazināt izdevumus. Darba devēji rosina noteikt vairāk dienu slimības laikā, kas būtu pašu darbinieku atbildība, proti, par tām neviens nemaksātu. Ministrija tam pagaidām nepiekrīt. “Ja paskatāmies uz slimības atvietojumu - gan to, ko maksā darba devējs, vai slimības pabalstu, ko maksā valsts, tendence citās valstīs ir to samazināt. Parasti tie ir ap 50 procenti,” apgalvo D. Jakaite. Atvietojums pieaugot tad, ja slimo ilgstoši.
“Viens no mūsu piedāvājumiem ir noteikt kvalifikācijas periodu, proti, piemēram, noteikt trīs mēnešu darba laiku, pēc kura maksā slimības pabalstu, bet vienlaikus mēs uzstātu par elastību, jo darba devējs var vienoties ar darbinieku, ka šāds periods var arī nebūt,” stāstīja D. Jakaite. “Atvērts ir jautājums par atvietojuma samazināšanu darba devēja izmaksātajā slimības pabalstā. Par šo nav nekādas vienošanās.” Protams, tam nepiekrīt arodbiedrības, kas ir pret jebkādu sociālo garantiju samazināšanu darbiniekiem.
Iedzīvotāju iniciatīvu jau izskatījusi Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, taču konkrētu lēmumu deputāti nepieņēma, jo vienojās sarunu turpināt nākamā gada sākumā, skatot konkrētus Labklājības ministrijas piedāvājumus.
