Zarnu vēzis ir trešā izplatītākā onkoloģiskā slimība Latvijā – katru gadu ar to saslimst vairāk nekā 1000 cilvēku, no kuriem lielākā daļa ir vecumā pēc 50 gadiem.
Lai arī Latvijas iedzīvotājiem ir pieejams valsts apmaksāts vēža tests, tikai neliela daļa cilvēku ir izmantojuši šo iespēju un veikuši testu, kas palīdz atklāt zarnu vēzi agrīnā stadijā. Slimību profilakses un kontroles centrs atgādina 50-74 gadus veciem iedzīvotājiem par valsts apmaksāto zarnu vēža profilaktisko testu un aicina veikt pārbaudi.
Speciālisti skaidro, ka 94 procentos gadījumu zarnu vēzi atklāj pēc 50 gadu vecuma. Lai arī iedzīvotājiem vecumā no 50 līdz 74 gadiem reizi divos gados ir pieejams valsts apmaksāts un mājas apstākļos ērti veicams zarnu vēža profilaktiskais tests, kopumā atsaucība šīm pārbaudēm līdz šim ir bijusi zema - šogad deviņos mēnešos testu veikuši tikai 7,5 procenti no iedzīvotājiem šajā vecumā.
Diemžēl zemās atsaucības dēļ aptuveni pusē gadījumu zarnu vēzis tiek atklāts novēloti - trešajā vai ceturtajā stadijā.
Ārstēšanās process, atklājot ļaundabīgu zarnu audzēju novēloti, ir sarežģītāks un izmaksu ziņā dārgāks, kā arī ar mazākām izredzēm izveseļoties un turpināt pilnvērtīgu dzīvi. Eksperti secinājuši, ka viens no šīs slimības riska faktoriem ir tieši nepietiekami profilaktiskie izmeklējumi - zema zarnu vēža profilaktiskā testa veikšanas aptvere un risks, ka slimība var tikt atklāta novēloti.
Tomēr vienlaikus kā riska faktorus ģimenes ārsti nosauc arī neveselīgu un nesabalansētu uzturu - pārmērīgu sarkanās gaļas (cūkgaļa, liellopu gaļa, jēra gaļa) un gaļas izstrādājumu (desas, cīsiņi, gaļas kūpinājumi) lietošanu, mazkustīgu dzīvesveidu, lieko svaru un aptaukošanos, smēķēšanu, alkohola pārmērīgu lietošanu. Arī ģimenes un personīgajai slimību vēsturei ir nozīme - lielāks risks saslimt ar zarnu vēzi ir tad, ja kādam ģimenē jau ir bijis zarnu vēzis vai polipi zarnās vai ja kāds no radiniekiem slimo ar iekaisīgu zarnu slimību (čūlaino kolītu vai Krona slimību). Profilaktiskās pārbaudes ir arī svarīgas tāpēc, ka zarnu vēža izpausmes sākotnēji var nebūt jūtamas, neizraisīt sāpes un tās var nepamanīt pat vairākus gadus. Tādēļ īpaši svarīgi ir regulāri veikt zarnu vēža profilaktisko testu, arī tad, ja nekādu sūdzību nav.
Iedzīvotāju aptaujas dati liecina, ka kopumā gandrīz puse no iedzīvotājiem vecumā no 50 līdz 74 gadiem nemaz nav informēti par iespēju reizi divos gados saņemt bezmaksas testu, tādēļ Slimību profilakses un kontroles centrs kopā ar Veselības ministrijas un Nacionālā veselības dienesta ekspertiem aicina iepazīties ar informatīvajiem materiāliem par testa veikšanu, kas ir sagatavoti kampaņas “Zarnu vēža profilaktiskais tests - Tavai veselībai un sirdsmieram!” ietvaros un, apmeklējot ģimenes ārstu, jautāt valsts apmaksātā zarnu vēža profilaktiskā testa komplektu. Testu varēs veikt mājas apstākļos. Savukārt aizpildīto testa komplektu var nogādāt laboratorijā, kas minēta nosūtījumā, vai atdot ģimenes ārsta praksē.
Latvijā kopumā ir trīs dažādi vēža skrīningi - krūts vēža un dzemdes vēža skrīnings, uz šo skrīningu sievietes noteiktā vecumā saņem īpašas uzaicinājuma vēstules. Citādi ir ar zarnu vēža skrīningu, jo uzaicinājuma vēstules netiek sūtītas.
Zarnu vēža skrīnings ir valsts organizēta un apmaksāta profilaktiskā pārbaude iedzīvotājiem vecumā no 50 līdz 74 gadiem, kuras mērķis ir atklāt zarnu slimības, tajā skaitā zarnu vēzi, pirms simptomu parādīšanās. Profilaktiskais tests palīdz atklāt slēptās asinis vēdera izejas saturā, kas pašam ar aci nav saskatāmas. Zarnu vēzis jau agrīnās stadijās izraisa niecīgu zarnu sieniņas asiņošanu. Asiņu piejaukumu fēcēm var radīt arī citas, tajā skaitā labdabīgas slimības, tādēļ pozitīvs testa rezultāts vēl nenozīmē, ka cilvēkam ir zarnu vēzis. Zarnu vēža profilaktiskais tests ir viegli veicams mājas apstākļos no vienas vēdera izejas un bez diētas ierobežojumiem.
UZZIŅA
Valsts apmaksāts zarnu vēža skrīninga tests
Testa veikšanas kārtība
Testa komplekts ir jājautā sava ģimenes ārsta praksē. Testa komplektā ietilpst testa stobriņš, nosūtījums, parauga savākšanas papīrs, aploksne un instrukcija testa veikšanai
Testa stobriņu un aizpildīto nosūtījumu ievieto aploksnē, to aizlīmē, bet aploksni ievieto maisiņā ar speciālo aizdari. Maisiņu ar aploksni vienas darba dienas laikā nogādā ģimenes ārsta praksē vai laboratorijā, kas minēta nosūtījumā
Testa rezultāts tiek pacientam nosūtīts e-pastā, īsziņā vai par to var uzzināt pie ģimenes ārsta
Ja tests ir negatīvs, tas nozīmē, ka slēptās asinis paraugā nav atrastas un nākamā testa veikšanas reize jāieplāno pēc 2 gadiem
Ja tests ir pozitīvs, tas nozīmē, ka paraugā tika atrastas slēptās asinis, tomēr tas vēl nenozīmē vēzi, bet gan to, ka ir nepieciešami papildu izmeklējumi, par ko tālāk informēs ģimenes ārsts. Parasti kā nākamais izmeklējums tiek nozīmēta kolonoskopija
Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs
