6 lietas, kas jāzin par miega ietekmi uz imunitāti

© Depositphotos.com

Pietiekami ilgs naktsmiers tradicionāli ir viens no mediķu ieteikumiem imunitātes stiprināšanai, taču daļa cilvēku miega nozīmi joprojām nenovērtē. Tikmēr zinātnieki savos pētījumos miega un imunitātes saistībai pievēršas arvien vairāk, un viņu uzmanības lokā ir nonācis melatonīns, tautā saukts par miega hormonu.

pexels.com

1. Ieslēdz imunitāti

Melatonīns, kas regulē miega un nomoda ciklus, tiek ražots smadzeņu četrdaivu dziedzerī. Pētījumos atklāts, ka mūsu šūnās, kas atbildīgas par imunitāti, ir melatonīna receptori. Ja melatonīna trūkst, šīs šūnas neieslēdzas un nespēj pilnvērtīgi veikt savu uzdevumu. Pat viena negulēta nakts var samazināt organisma dabiskās aizsargspējas.

pexels.com

2. Pret oksidatīvo stresu

Mums visapkārt neredzami un nejūtami ir brīvie radikāļi. Tos rada cigarešu dūmi, alkohols, gaisa piesārņojums, pesticīdi utt. Nonākot organismā, tie sabojā vērtīgās imūnšūnas, un tās zaudē spēju mūs aizsargāt no vīrusiem, baktērijām un citiem patogēniem. Melatonīns pievelk brīvo radikāļu molekulas un neitralizē to darbību, tā pasargājot labās šūnas no bojāejas.

pexels.com

3. Sargā no imūnsistēmas novecošanas

Lielākā daļa cilvēku pēc 30-40 gadu vecuma piedzīvo imūno funkciju vājināšanos. Aptuveni tajā pašā laikā ķermenis sāk izjust melatonīna trūkumu, jo tā dabīgā sintēze organismā ir samazinājusies. Līdz šim veiktie novērojumi liecina, ka šie divi notikumi ir tieši saistīti.

Eksperimentālā pētījumā pierādīts, ka, uz nakti ievadot papildu melatonīnu tiem, kam pirms tam konstatēts melatonīna trūkums, organisms sāk ražot vairāk imūno šūnu. Tas liek domāt, ka melatonīna papildu lietošana, sevišķi gados vecākiem cilvēkiem, var palīdzēt stiprināt imunitāti.

Šī saistība starp vecumu, imunitāti un melatonīna līmeni sniedz pētniekiem arī lielāku skaidrību par to, kādēļ bērniem, kuriem ir 10 reizes augstāka melatonīna dabīgā sintēze, bija zemāks saslimstības risks ar vīrusu, kas pagājušā gada sākumā uzliesmoja visā pasaulē. ASV profilaktiskai imunitātes stiprināšanai gados vecāki cilvēki un medicīnas darbinieki ik vakaru lieto melatonīna produktus.

pexels.com

4. Mākslīgā apgaismojuma ietekme

Pirms mākslīgā apgaismojuma parādīšanās saule bija galvenais gaismas avots, un cilvēki vakarus aizvadīja tumsā. Tagad zinātnieki sāk bažīties, ka par mākslīgo apgaismojumu mēs bargi maksāsim. Pat vāja gaisma var traucēt cilvēka diennakts ritmu un melatonīna sintēzi, līdz ar to rada miega trūkumu, kas var veicināt aptaukošanos, sirds slimības, diabētu un pat vēža attīstību.

5. Zilā gaisma

Zilās gaismas viļņu garums ir īss, tādēļ tās radītā enerģija ir ļoti spēcīga. Dienasgaismas stundās tā pastiprina mūsu uzmanību un uzlabo garastāvokli, taču traucē naktī. Elektronisku ekrānu lietošana, kā arī energoefektīva apgaismojuma (LED lampas) lietošana pēc saulrieta palielina zilās gaismas iedarbību uz mūsu ķermeni. Lai gan zilā gaisma ir videi draudzīga, tā var negatīvi ietekmēt mūsu veselību un mazināt imunitāti.

Zilā gaisma darbojās kā slēdzis, kas smadzenēm dod ziņu pārtraukt melatonīna sintēzi. Kaut arī jebkura veida gaisma var nomākt melatonīna sintēzi, zilā gaisma dara to visspēcīgāk. Ja normāli mūsu maksimālā melatonīna koncentrācija tiek sasniegta ap trijiem naktī, tad spēcīgas zilās gaismas iedarbība var izraisīt iemigšanas grūtības, pamošanos nakts vidū, neizgulēšanās sajūtu un miegainību dienā.

pexels.com

6. Mazināt melatonīna trūkumu

Svarīgākais priekšnosacījums, lai mazinātu melatonīna trūkumu, ko rada zilās gaismas ietekme, ir atteikties no viedierīču un jebkādu citu displeju, kā arī spilgta apgaismojuma lietošanas vismaz divas stundas pirms gulētiešanas. Tas ne tikai uzlabos miega kvalitāti, bet arī pasargās mūsu redzi. Ja atteikties tomēr nav iespējams, der lietot melatonīnu saturošus uztura bagātinātājus. Tie palīdzēs kompensēt zilās gaismas radīto melatonīna deficītu un ļaus ātrāk iemigt. Salīdzinot dažādas formas melatonīna produktus, pierādīts, ka visātrākā melatonīna uzsūkšanās tiek panākta, lietojot zem mēles smidzināmu aerosolu, nevis tabletes vai kapsulas.

Veselība

D vitamīns ir uzturviela, kas vitāli nepieciešama mūsu ķermenim, lai būtu veseli un justos labi. Par šī vitamīna deficītu organismā var liecināt vairākas veselības likstas. Lai tādās neiedzīvotos, svarīgi ir parūpēties par sevi, ēst veselīgu pārtiku, kurā ir D vitamīns, kā arī regulāri pārbaudīt to vai jums nav šī vitamīna deficīts, nododot asins analīzes.