Vakara Ziņas

«Manas dzīves lielāko daļu aizņem rūpes par Āraišu ezerpils Arheoloģiskā parka darbību,» saka parka vadītāja Eva Koljera un palepojas, ka Meitu salā šovasar tapusi dzelzs laikmeta eksponātēka, akmens laikmeta mītne un tūdaļ tiks atjaunota bronzas laikmeta eksponātēka. «Mūsu prieks un lepnums joprojām ir apmeklētāju centrs un dizaina kompānijas H2E veidotā iekštelpu ekspozīcija, kura daudziem joprojām ir patīkams jaunums,» Eva piebilst.

Sākusies apkures sezona. Cilvēkiem, kuriem mājās ir krāsnis, plītis vai citas sildierīces, kas pašiem jākurina, lieti der atcerēties gan par drošības noteikumiem saistībā ar uguni, gan potenciālo risku, kas rodas, ja dūmvada aizbīdni aizver, pirms malka, ogles vai cita veida kurināmais paspējis izdegt līdz galam. Diemžēl skaudrā statistika ir nepielūdzama – ik gadu kāds saindējas ar tvana gāzi.

Cienītais lasītāj, pirms uzsākam nelielu ceļojumu, lai kaut nedaudz gūtu ieskatu, kas vēdiskajā vai jebkurā citā astroloģijā īsti ir Saules un kas Mēness aptumsumi, ir nepieciešams mazs ievads.

Oficiāli apkures sezona sākas 1. novembrī. Tas ir laiks, līdz kuram ne tikai jāpaspēj sagādāt kurināmo, bet arī sagatavot apkures iekārtas. Pieļaujams, ikvienam saprātīgam cilvēkam ir skaidrs, ka ekonomēt uz skursteņslauķa pakalpojumu rēķina būtu neprāts. Par visu, kas saistās ar skursteņiem, »Vakara Ziņām« pastāstīja Latvijas Skursteņslaucītāju amata brālības valdes priekšsēdētājs Andris Duļbinskis – skursteņslauķis ar daudzu gadu pieredzi.

Pirms komentē ierakstu internetā, apdomā labi – ko un kā rakstīsi. Arī ja dzēsīsi ierakstu, tas nekur nepazudīs, speciālistiem tas būs pieejams vienmēr.

«Tas bija vesels piedzīvojums – tapt blondam un tad katru rītu mazliet salēkties, ieraugot sevi spogulī. Protams, arī mājiniekiem tas bija «pārbaudījums»,» smaidot saka populārais mūziķis, grupas «Prāta vētra» līderis Renārs Kaupers.

Šis absolūti ir stāsts par Gundegu Skudriņu, pasākumu organizatori, radošās apvienības «Skudras metropole» vadītāju. Par cilvēku, kurš dzīvo šeit un tagad, vismazāk pagātnē un visnesteidzīgāk nākotnē. Stāsts par stipru intuīciju un dzīves mīlēšanu.

26. oktobrī savu 60. dzimšanas dienu svinēja deju skolas «Dzirnas» vadītājs un latviešu horeogrāfs Agris Daņiļevičs. Agris ir «Dzirnu» pamatakmens, bez kura viss būtu citādi. «Skatuviskā tautas dejā ir jābūt tai robežai, kurai tu nedrīksti pārkāpt pāri, lai saglabātu tautas dejas statusu. Ļoti svarīgi noturēt latvisko mentalitāti tajā visā iekšā. Bet tad, kad tiek dejots kaut kas pilnīgi brīvs un ir laba mūzika vai ir laba doma, tad es nekad nešķiroju, kuram žanram tas viss piederēs.»

«Šajā rudenī kopā ar vīru nolēmām veikt attīrīšanos ar sulām, mālu pulveri un ceļteku sēnalām. Un man jāatzīst, ka šī bija visefektīvākā un man piemērotākā attīrīšanās, kādu esmu mēģinājusi,» atklāj dizainere Diāna Urtāne-Zlidne.

«Savā dzimšanas dienā braucu pie vecākiem uz Kauguriem, un tur bija «Cielaviņa», mana vismīļākā kūka,» saka Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) vadošā baleta soliste Jūlija Brauere. 25. oktobrī viņa svinēja savu 31. dzimšanas dienu.

Japāniete Norie Tsuruta, par kuru daudzi, iespējams, uzzināja no režisores Ināras Kolmanes godalgotās dokumentālās filmas «Ručs un Norie» (2015), pirmoreiz Latvijā ieradās 2008. gadā studentu apmaiņas programmā kopā ar vēl septiņpadsmit studentiem no Japānas un apceļoja Baltijas valstis.

Anekdotes sagatavotas no žurnāla "Vakara Ziņas".

Brīdinājums – viss, kas šajā sadaļā rakstīts, ir baumas. Viss, kas šeit ir rakstīts, ir tikai nepārbaudītas ziņas. Viss šeit rakstītais nav uzticama informācija. Iespējams, nepatiesība. Vislabāk vispār nelasiet. Nekādā gadījumā nestāstiet citiem to, ko šeit izlasījāt.

Ciemošanās laikā Vācijā kā viena no izklaidēm bija piedāvājums aizbraukt uz Frankfurtes lidostu pavērot un pafotografēt lidmašīnu pacelšanos un nolaišanos. Emocijas, vērojot tuvojošos milzeņus, bija fantastiskas, un pārņēma dīvains saviļņojums, tā īsti tomēr neizprotot, kā tāds vispār spēj noturēties gaisā. Interesants un aizraujošs pasākums, taču pat prātā nenāca, ka tas ir pasaulē iecienīts hobijs.

Kādreizējā Dailes teātra aktrise Helēna Eimane (bijusī Vasiļevska) par sevi lakoniski saka: «Šobrīd dzīvoju Vācijā, esmu mācītāja Rolanda Eimaņa kundze, audzinu meitu. Mācos vācu valodu, vadu pasākumus Vācijas latviešiem, pasniedzu vācu bērniem teātra nodarbības. Nesen nofilmējos režisora Dž. Dž. Džilindžera filmā «Ekstāze». Pamazām atgriežos radošajā dzīvē un gaidu interesantu projektu piedāvājumus!»

56 gadus vecā amerikāņu aktrise un modele Pamela Andersone ir viena no tām sievietēm, kas var atļauties eksperimentēt ar apģērbiem un palikt godīga pret sevi. Pamela apmeklēja Parīzes modes nedēļas šovus, parādoties praktiski bez grima un demonstrējot androgīnās modes tendences, ziņo «Daily Mail».

Tuvojoties vēsam laikam, aktivizējas dažādas slimības, tajā skaitā arī koronavīruss. ASV jau pieņēmušas lēmumu atjaunot Covid-19 pandēmijas laikā ieviestos drošības pasākumus. Pieaugot saslimstībai ar koronavīrusu, tiks lemts par vīrusa ierobežošanas pasākumiem arī citās valstīs, tajā skaitā Latvijā.

Influenceri Endiju Kalniņu jeb «Kalendy» tumšā vakarā notrieca garāmbraucošs elektroskūtera vadītājs, kas pameta notikuma vietu, atstājot sievieti guļam zemē.

«Sāpes lauž sirdi no domas, ka šādu šo pasauli mēs atstājam saviem bērniem – kara pasauli, naidīgu pasauli, atriebības pasauli, dubultstandartu pasauli...» saka dziedātāja Marija Naumova.  

«Pie vainas, iespējams, apavu maiņa!» – tā Latvijas basketbolists Kristaps Porziņģis atklāja šovasar gūtā savainojuma iemeslu.

Dzeju rakstošā un mīlošā jūrmalniece un grupas «Labvēlīgais tips» dalībnieka Kaspara Tīmaņa dzīvesbiedre Linda stāsta, ka viņas mīļākā fotogrāfija tapusi tālajā 1977. gada vasarā Saulkrastos.

Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) diriģents un kontrabasists valsts kamerorķestrī «Sinfonietta Rīga» Jānis Stafeckis par spīti aizņemtībai viņš kādā vakarā pēc izrādes «Ziedonis. Lācis. Vīrieši», kurā piedalās kā viens no mūziķiem, ir gatavs mazliet piebremzēt, pareflektēt, lai pastāstītu par to, kas paša dzīvē šķiet vissvarīgākais.