Jūlija Brauere: Teātrī slodze ir tik liela, ka arī baletdejotājas reizi pa reizei kūkas var atļauties
«Savā dzimšanas dienā braucu pie vecākiem uz Kauguriem, un tur bija «Cielaviņa», mana vismīļākā kūka,» saka Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) vadošā baleta soliste Jūlija Brauere. 25. oktobrī viņa svinēja savu 31. dzimšanas dienu.
Vienmēr ir «Cielaviņa»
«Daudzus gadus savā dzimšanas dienā esmu bijusi uz skatuves - vai mēģinājumā, vai dejojusi izrādi, vai pat pirmizrādi, par ko man, protams, bijis liels prieks, bet pēdējos trīs gadus ir tā sagadījies, ka šajā dienā man bijusi brīvdiena. Un tā bija arī šoreiz,» saka jubilāre. Viņa stāsta: ja dzimšanas diena iekrīt brīvdienā, viņa to pavada kopā ar vecākiem vai ar draugiem. Ballītes ar draugiem nekad netiek pavadītas, sēžot pie galda, vienmēr tiek izdomāts kas interesants. Piemēram, visi kopā dodas spēlēt boulingu. Jūlijai jaukā atmiņā saglabājusies kāda dzimšanas diena, kad kopā ar draugiem piedalījusies aizraujošā intelektuālā spēlē «Escape Room», kopīgi meklējot izeju no labirinta.
Baletdejotāja atklāj, ka teātrī, ja vakarā ir izrāde, dzimšanas dienas tiek svinētas diezgan mierīgi - dienas laikā pacienājot kolēģus ar konfektēm vai kādām kūciņām.
Savukārt svinot kopā ar vecākiem, tradicionāli galdā tiek celta «Cielaviņa». «Tā joprojām ir mana vismīļākā kūka,» atklāj jubilāre, piebilstot, ka teātrī slodze ir tik liela, ka arī baletdejotājas reizi pa reizei kūkas, protams, var atļauties.
Trīs cēlieni uz pirkstgaliem
«Iespējams, ar draugiem manu dzimšanas dienu nosvinēsim vēlāk, jo 27. oktobrī man bija izrāde - balets «Serenāde. Carmina Burana»,» stāsta LNOB vadošā baleta soliste.
Šobrīd viņai rit aktīvs mēģinājumu process, gatavojot galveno - Līzas - lomu Luija Žozefa Ferdinanda Herolda baletā «Veltīgā uzmanība», kas ir viens no krāšņākajiem un līksmākajiem angļu horeogrāfa Frederika Eštona darbiem un kam pirmizrāde plānota 10. novembrī.
«Tas būs ļoti skaists uzvedums, un man tiešām ir liels prieks pie tā strādāt, to visu izdzīvot un izdejot. Tajā ir daudz sirsnības un humora, un mums pašiem, pie tā strādājot, ir ļoti jautri,» stāsta galvenās lomas atveidotāja. Viņa gan piebilst, ka galvenā loma ir liela atbildība, turklāt, kā viņa pati saka, visu laiku ir jālēkā, visi trīs cēlieni jāpavada burtiski uz pirkstgaliem, un tas nav viegli.
«Un vislielākais izaicinājums ir sagatavot šo baletu viena mēneša (!) laikā ierasto trīs mēnešu vietā. Jo horeogrāfs Žans Kristofs Lesāžs, kurš atbrauca sagatavot izrādi, teica, ka paspēs ar mums to izdarīt mēneša laikā. Tas ir kaut kas jauns, un tas rada zināmu uztraukumu. Bet viņš mums tic. Uh, tas tik ir darbiņš!» nosaka Līzas lomas atveidotāja.
Savukārt pavasarī talantīgajai baleta māksliniecei būs jauna loma - komponista Kārļa Lāča un horeogrāfa Raimonda Martinova topošajā baletā «Džungļu grāmata», kura tēli un notikumi radīti, iedvesmojoties no angļu autora Radjarda Kiplinga tāda paša nosaukuma stāstu krājuma. Tam pirmizrāde plānota nākamā gada 12. aprīlī. «Bet pagaidām horeogrāfs mūs neaiztiek, jo redz, ka esam citā procesā. Domāju, ka ar Raimondu tiksimies pēc «Veltīgās uzmanības» pirmizrādes,» baletdejotāja piebilst.
Asaras acīs no laimes
Vasaras atvaļinājumā Jūlija pirmoreiz atļāvās netrenēties, vien baudīt sauli, jūru, kalnus, dabas skaistumu. Kopā ar draugu viņa bija ceļojumā uz Portugāli un Spāniju.
«Spānijā nedēļu nodzīvojām kalnos pie upes, brīnišķīgā vietā, un es no sirds to izbaudīju. Pagalmā, kur īrējām māju, auga persiku un nektarīnu koki, un mēs varējām tos plūkt no koka un ēst. Es nevaru aprakstīt to sajūtu, ka tu vari baudīt kaut ko tik īstu un garšīgu… Man pilnīgi asaras bija acīs no laimes,» Jūlija neslēpj.
Baletdejotāja stāsta, ka parasti viņa trenējas arī atvaļinājuma laikā, bet, pagājušajā pavasarī uz skatuves piedzīvojusi ceļgala traumu, viņa saprata, ka vasarā jāļauj sev atpūsties. «Pateicu sev: nē, neko nedarīšu, tikai atpūtīšos, atjaunošu spēkus un tad jaunajā sezonā būšu gatava visam! Un tā arī ir - trauma ir sadziedēta, un viss ir labi!»
Bet dzimšanas dienā jubilārei novēliet stipru veselību, pacietību un mieru. Un, lai kas arī notiktu, nekad nezaudēt dzīvesprieku!