Influenceri Endiju Kalniņu jeb «Kalendy» tumšā vakarā notrieca garāmbraucošs elektroskūtera vadītājs, kas pameta notikuma vietu, atstājot sievieti guļam zemē.
«Bija tumšs, es izgāju no pagalma, un uz trotuāra no sāniem man virsū uztriecās elektroskūteris. Viss notika ļoti ātri. Man nav ne jausmas, kas notika pēc tam, jo atjēdzos neatliekamās medicīniskās palīdzības busā. Biju apjukusi un nesapratu, kas ir noticis. Mani pielika pie sistēmas un uzlika uz sejas brūcēm marli. Tas notika Ganību dambī 3. oktobrī,» par negadījumu atceras Endija.
«Es pati regulāri izmantoju skūterus, jo ar tiem ir ērti pārvietoties pa Rīgu. Kopumā es domāju, ka skūteri ir labs veids kā pārvietoties, bet cik reižu esmu redzējusi, ka brauc uz viena skūtera divi vai pat trīs cilvēki. Tāpat arī daudzi brauc ātri un pārgalvīgi. Ir bijušas reizes, kad es eju un no mugurpuses pēkšņi skūteris pabrauc garām lielā ātrumā. Ja būtu solis uz sāniem, uzreiz notiktu sadursme. Es domāju, ka vajadzētu mazināt pieļaujamo ātrumu un arī ļaut izmantot to tiem, kam ir vismaz mopēda tiesības. Man pašai arī liekas, ka būtu labi, ja skūteriem būtu spoguļi, jo, kad pati braucu, arī ir divreiz jāgriež galva pirms veic pagriezienu, lai pārbaudītu, vai to var darīt. Ir braucēji, kas pat nepaskatās, vai drīkst nogriezties.»
Runājot par traumām, Endija atzīst, ka ir viegls smadzeņu satricinājums, brūces uz sejas un uzsista acs. Pāris nobrāzumi uz rokām un ceļiem. «Tagad man ir mājas režīms vismaz nedēļu smadzeņu satricinājuma dēļ. Un, cik ātri sadzīs brūces, es nevaru paredzēt. Nāksies pašai segt visus izdevumus par atveseļošanos. Ceru, ka rētas nepaliks, lieku krēmus, lai palīdzētu ātrāk sadzīt.»
Jautājot par elektroskūteru izmantošanu, Endija saka: «Iespējams, vajadzētu ieviest mazāku atļauto braukšanas ātrumu, ja ir veloceliņi, tad braukt tikai pa tiem. Atcerēties, ka skūteriem uz gājēju ietves ir jādod ceļš gājējiem. Ierobežot arī vecumu, jo bieži redzu ļoti jaunus bērnus, kas brauc. Un daudzi no viņiem pat īsti nemāk braukt ar skūteriem. Noteikti vairāk uzmanīt braucējus, kas brauc divatā. Mans ieteikums visiem būt uzmanīgākiem. Es nekad nebiju iedomājusies, ka trieciens var būt tik spēcīgs un ka var iegūt šādas traumas.»
Zinot, kādas traumas gūst ne tikai cilvēki, jautājām Litai Konoporei, Latvijas veterinārārstu Mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijas vadītājai, kā uz ielas pasargāt savus četrkājainos mīluļus no velosipēdu un elektroskūteru vadītājiem.
«Šobrīd vienlīdz nedroši ir gan pašam saimniekam, gan viņa sunim, jo tuvāk saimnieks tur savu suni, jo lielāka iespējamība, ka sadursmes gadījumā pasargās suni. Jo būs tālāk, jo grūtāk būs kontrolēt suni. Elektroskūteris ir motorizēts transportlīdzeklis, liels un smags. Sadursmes gadījumā liela iespējamība, ka sunim varētu iestāties arī nāve. Dzīvniekam katrs negatīvs notikums paliks atmiņā, tā var palikt kā psihoemocionāla trauma, arī ja būs tikai nelieli nobrāzumi. Izmaksas ārstēšanai var būt no dažiem desmitiem līdz tūkstošiem eiro. Ir tādi kasešu mehānismi, kad staigā pavadā ar suni, kad vari izlaist pavadu līdz trīs metru garumā, šāda flekša gadījumā, ja iebrauks ar elektroskūteri starp cilvēku un suni, tad traumēti būs visi, jo siksna elektroskūtera vadītājam darbosies kā robežšķērslis. Dzīvnieks Latvijas apstākļos nepievērš uzmanību savai drošībai, ja viņš tam nav speciāli izmācīts. Suns ir uz ielas un seko impulsiem, vēro apkārtējo vidi. Es kā veterinārārste ļoti nemīlu pavadas, kurām ir regulējams garums, jo tiešām ir jābūt lielai reakcijai un veiklībai, lai kontrolētu savu suni. Ar tām nevajadzētu pārvietoties pa ceļu vai trotuāru, tās vairāk domātas pastaigu laukumiem. Jo īsāka pavada, jo mazāki apkārtējie riski.»