Norie Tsuruta: Suitu tērpu joprojām valkāju ar lepnumu!
Japāniete Norie Tsuruta, par kuru daudzi, iespējams, uzzināja no režisores Ināras Kolmanes godalgotās dokumentālās filmas «Ručs un Norie» (2015), pirmoreiz Latvijā ieradās 2008. gadā studentu apmaiņas programmā kopā ar vēl septiņpadsmit studentiem no Japānas un apceļoja Baltijas valstis.
No visām trim Baltijas valstīm japāņu meiteni toreiz īpaši aizrāvusi Latvija, tās daba, kultūra un cilvēki, tāpēc Norie, kura tolaik studēja maģistrantūrā Kioto universitātē, nolēma, ka grib atgriezties Latvijā vēlreiz. «Toreizējais Japānas vēstnieks Latvijā man pastāstīja par suitiem, kuri iekļauti UNESCO aizsargājamo kultūras vērtību sarakstā, tāpēc izdomāju, ka gribu rakstīt maģistra darbu par Latviju, un tā 2009. gadā šeit atgriezos vēlreiz un nokļuvu Alsungā, kur varēju pētīt suitus, viņu kultūru un īpašu dziedāšanas veidu - burdonu,» viņa stāsta. Tieši Alsungā Norie iepazinās ar vairākām suitu sievām, tostarp - arī ar Kristīni, kuru nu sauc par savu draudzeni, savukārt par suitiem viņa saka: «Man ļoti patīk suiti, viņu dziesmas un sirds siltums!» Gadu vēlāk - 2010. gadā - Kristīne savai japāņu draudzenei uzšuvusi suitu tautastērpu. Atceroties to laiku, Norie ar lepnumu saka: «Tobrīd biju tik laimīga un lepna, ka man ir šis tērps! Un jutu, ka es varētu būt īsta suitene, jo zinu, ka šie cilvēki novērtē savu tautastērpu, kuru nevar valkāt kurš katrs. Tāpēc biju ļoti priecīga, ka es drīkstu to darīt. Tagad šo tērpu velku svinīgos brīžos, taču nekad neaizmirsīšu brīdi, kad Kristīne man to uzšuva un kad to uzvilku pirmo reizi.» Norie arī piebilst, ka joprojām ir ļoti pateicīga suitu sievai Ručam (Marijai Steimanei, kura mūžībā aizgāja šā gada vasarā - red.), ar kuru iepazinās savas viesošanās laikā Alsungā un no kuras iemācījusies latviešu valodu, tautasdziesmas, ēdienu gatavošanu, suitu dzīvesveidu un daudz ko citu.