Vakara Ziņas

Stāstot par savu mīļāko fotogrāfiju, aktieris Māris Bezmers smej, ka tai vislabāk piestāvētu nosaukums «Šī ir laba diena, lai sāktu kaut ko jaunu!».

Tieši pirms simt gadiem, 1923. gada augustā, Veselauskā (tagad – Veselava Cēsu novadā) Latvijas pirmais prezidents Jānis Čakste atklāja nozīmīgu pieminekli, kas iezīmēja attiecību uzlabošanos starp toreiz tikko dibinātajām valstīm – Latviju un Igauniju. Tolaik abu kaimiņzemju diplomātiskās attiecības vēl nebija nostabilizējušās, jo vienam otram vēl labā atmiņā bija ķīvēšanās par robežlīniju starp abām valstīm, bet tautas diplomātija jeb Veselavas pagasta iedzīvotāji pasteidzināja vēstures rata pagriešanu pareizajā virzienā – mazināja spriedzi un neuzticēšanos latviešu un igauņu starpā, kuri vēl pavisam nesen plecu pie pleca cīnījās par neatkarību.

Lai vai Arvils Ašeradens nekļūs par premjeru, taču skaidrs, ka nekur zemāk par finanšu ministru viņš nekādā gadījumā nevar krist. «Jaunā vienotība» finanšu ministra krēslu nevienai citai partijai neatdos neparko.

Sertificētas astroloģes Gunas Kārkliņas prognozes

«Šodien kārtējo reizi pārliecinājos, ka labākā organizācija ir pašorganizācija. Tikai svarīgi, lai mērķis un motivācija viena. Tad tas darbojas. Un mums visiem tā ir,» augusta sākumā, kad uz Ukrainu devās simtais tviterkonvojs, sociālajā tīklā «Twitter» rakstīja tviterkonvoja idejas autors Reinis Pozņaks. 25. augustā uz Ukrainu mašīnas tiks vestas jau 104. reizi, pēc nedēļas sekoja nākamais brauciens. Un vēl Reinim ir daudz pārdomu saistībā ar dzērājšoferiem konfiscētajām automašīnām, kuras arī tiek nogādātas Ukrainas armijai: «Diemžēl izrādās, ka mūsu valstī braukšana dzērumā joprojām ir milzīga problēma, jo katru nedēļu tiek konfiscētas vismaz desmit, ja ne vairāk mašīnas…»

«Darba man ir pilnas rokas, un, iespējams, uz pavasari vai nākamajā vasarā man būs sava soloprogramma,» saka mūziķis, vokālās grupas «Framest» dziedātājs Mikus Abaroniņš. 26. augustā viņš svinēja savu 35. dzimšanas dienu.

Mēdz teikt, ka skatam uz dzīvi var būt divi veidi – viens, lūkojoties pa logu, redz zvaigznes, bet cits, veroties tajā pašā ainavā, pamana tikai dubļus. Taču gadās vēl ļaunāk. Diemžēl netrūkst tādu, kas grib, lai citi vispār nesaskata zvaigznes, jo pašus tās neinteresē. Agrāk darba kolektīvos tādi bija galvenie aprunātāji. Tagad viņi pēc sirds patikas var izvērsties sociālajos tīklos. Nekas viņiem nesagādā lielāku prieku kā iespēja kādu vai kaut ko nokritizēt. Viņi ir kā šoferi, kuri lietainā dienā, nesamazinot ātrumu, laiž cauri peļķēm, izbaudot mirkli, kad nošļaksta ar netīru ūdeni un dubļiem kājāmgājējus, tad neatskatoties laimīgi aizbrauc tālāk. Kāda viņiem daļa gar citiem. Galvenais, ka paši sajutušies lieliski.

Latvijas vīriešu basketbola izlase Indonēzijas galvaspilsētā Džakartā no 25. augusta līdz 10. septembrim spēlēja FIBA Pasaules kausa finālturnīrā. Latvijas valstsvienība pirmo reizi piedalījās šāda mēroga sacensībās. 2021. gadā par Latvijas Basketbola savienības galveno treneri kļuva Luka Banki. Lai arī Džakarta atrodas Dienvidaustrumu Āzijā, starp Indijas un Kluso okeānu, Latvijas atbalstītāji un fani ar vairāku ceļojumu aģentūru palīdzību bija devušies atbalstīt mūsu basketbolistus. Kāda ir Džakarta un kas tajā īpašs – esam apkopojuši interesantākos faktus par Indonēziju.

«Dziedu un radu mūziku, lai klausītājos radītu pozitīvas emocijas, jo dāvāt cilvēkiem prieku ir viens no manas dzīves uzdevumiem, kas arī man dod enerģiju,» par sevi saka siguldiete un dziedātāja Inese Ērmane, kuras jaunākais singls «Īslaicīga amnēzija» nesen uzsāka ceļu pie klausītājiem. Savukārt līdztekus muzikālajām gaitām Inese māca franču, spāņu un angļu valodu, kā arī vada mūzikas studiju Siguldas Valsts ģimnāzijā.

Latvijā ir ļoti daudz mazu, skaistu un sakoptu vietu. Bet Gulbenes novada Tirzas pagastam, kura nosaukums cēlies no tāda paša nosaukuma upes, jaunu skanējumu piešķīrusi tirzmaliete jau astotajā paaudzē, gleznotāja Inese Manguse un viņas dzīvesbiedrs, dzimis maskavietis, tēlnieks Mihails Plohockis. Nesen vecās pienotavas telpās bija aplūkojama kopīga darbu izstāde ar nosaukumu «Poēma par pienu», kurai paredzams turpinājums. Interesanta un stāsta vērta ir arī abu satikšanās un tagad kopā darbošanās mākslas laukā.

Šovasar izskanējušajā Osokina Brīvības festivālā no pasākumu biļešu ieņēmumiem un skatītāju ziedojumiem Ukrainas atbalstam savākti 32 608,45 eiro.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) pirms kāda laika atļāva valsts uzņēmumiem «Sadales tīkls» (ST) un «Augstsprieguma tīkls» no 1. jūlija palielināt maksu par elektrības piegādi. SPRK kārtējo reizi izpildījusi un pārpildījusi visas valsts monopoluzņēmumu un Valsts kases prasības.

Dabas stihija – brāzmainais vējš, lietusgāzes un lielgraudu krusa –, kas nesen pārstaigāja Latviju, nodarījusi pamatīgu skādi tūkstošiem cilvēku. Izsisti logu stikli, sacaurumoti māju jumti, nolauzti koki, nopostīti labības lauki, sabojātas mašīnas…

Kordiriģente un mūziķe Nora Kalniņa smej, ka atrast un izvēlēties vienu mīļāko fotogrāfiju esot bijis sarežģīti. «Tāpēc šoreiz stāsts būs par divām man mīļām fotogrāfijām, kuras, protams, tā vai citādi ir saistītas ar koriem un kordziedāšanu. Abās fotogrāfijās iemūžinātais laiks man saistās ar vieglu dzīvi, studentu laikiem, labām ballītēm, pasēdēšanām. Neliegšos, ka esmu to kārtīgi izbaudījusi. Varbūt tāpēc tagad gribas vairāk miera un komforta,» viņa ar smaidu piebilst.

Nesen Padures muižā noritēja beidzamie darbi topošās daudzsēriju filmas «Pansija pilī» filmēšanā. «Tā būs vēsturiska komēdija – lielisks stāsts par Latviju neilgi pirms Ulmaņa apvērsuma, proti, 1932. un 1933. gadu,» jauno filmu īsi raksturo filmas producents un filmu studijas «Mistrus Media» direktors Gints Grūbe. «Tās piecdesmit filmēšanas dienas tiešām pagāja ļoti raiti, jo esam pieraduši – ja strādā, tad strādā! Tagad sāksies montāžas darbi, un pirmizrādi plānojam nākamā gada janvārī,» viņš piebilst.

Latvijas otrā lielākā pilsēta tūristus pie sevis vilina ne tikai ar cietoksni un Marka Rotko mākslas centru, Baznīcu kalnu un Šmakovkas muzeju, bet arī ar Eiropas mēroga dabas brīnumu: Daugavpils ir vienīgā lielā Eiropas pilsēta, kuras pašā centrā atrodas purvs, saukts par Esplanādes purvāju.

Latvijā, pēc statistikas, vispopulārākais mājdzīvnieks ir kaķis. «Instagram» ir neskaitāmi kaķu dzīves ainiņu konti. Viņi ir īstas mājas dvēseles, protams, ar pamatīgu ego un asiem nadziņiem. Taisnības labad gan jāsaka, ka kaķis nav ne egoists, ne ļauns. Mēs, divkājainie, tos personificējam ar sevi vai citiem cilvēkiem, radot tam cilvēcīgus vaibstus. Dzīvnieks dzīvo pēc saviem dabas likumiem, ko veterinārijā sauc par protokolu.

Anekdotes sagatavotas no žurnāla "Vakara Ziņas".

«Nezinu, vai ir jāpriecājas par astoņdesmit gadiem, bet labi, ka ir darbs, ka vēl esmu vajadzīgs teātrim un varbūt arī skatītājiem,» saka skatītāju mīlētais Valmieras teātra aktieris Rihards Rudāks. 19. augustā viņš svinēja savus 80. šūpuļsvētkus.

Sertificētas astroloģes Gunas Kārkliņas prognozes

Esplanādes purvājs jeb mitrājs Daugavpils Esplanādē pašreizējā veidolā sāka veidoties gandrīz pirms diviem gadsimtiem, kad, lai no plūdiem pasargātu pēdējo pasaulē būvēto bastionu tipa cietoksni, uzbūvēja Daugavas aizsargdambi. To Daugavpilī Daugavas labajā krastā pēc militārā inženiera, kapteiņa, vēlākā cariskās Krievijas transporta ministra Pāvela Meļņikova projekta uzbūvēja no 1830. līdz 1841. gadam.

Parlamentā ievēlētās 100 gudrās galvas ir cilvēki ar miesu un asinīm un veiklu vai mazāk veiklu valodiņu. Vai viņi vienmēr runā tikai par lietu? Nē, protams! Mēs jums pastāstīsim, par ko parlamentārieši runā no tribīnes.