Svētdiena, 19.maijs

redeem Lita, Sibilla, Teika

arrow_right_alt Vakara Ziņas

Unikāli: atdzimst purvs pašā pilsētas centrā – Esplanādes purvājs Daugavpilī

Daugavpils ir gandrīz vai vienīgā lielā pilsēta Eiropā, kas var lepoties ar 4,5 hektārus lielu purvāju pašā pilsētas centrā. © DAUGAVPILS PILSĒTAS PAŠVALDĪBA

Latvijas otrā lielākā pilsēta tūristus pie sevis vilina ne tikai ar cietoksni un Marka Rotko mākslas centru, Baznīcu kalnu un Šmakovkas muzeju, bet arī ar Eiropas mēroga dabas brīnumu: Daugavpils ir vienīgā lielā Eiropas pilsēta, kuras pašā centrā atrodas purvs, saukts par Esplanādes purvāju.

Nav jau tā, ka Polijas karaļa Stefana Batorija laikā, 1582. gadā, pilsētas tiesības ieguvusī Daugavpils reiz tika celta apkārt 4,5 hektārus plašajam purvam (praktiski - mitrainei). Kā jau visas pilsētas tā tika celta lielu upju malā (šajā gadījumā pie mūsu tautas likteņupes). Purvājs tur radies krietni vēlāk - pēc tam, kad no 1830. līdz 1841. gadam pilsētā uzbūvēja Daugavas aizsargdambi.

Tagad purvs, uz kuru, ja nepatīk staigāt kājām, var it viegli aizbraukt ar 3. maršruta tramvaju, iegūst pavisam jaunu veidolu. Jāpiebilst, ka svešvārdu vārdnīca piedāvā skaidrojumu vārdam «esplanāde», kas ir arī Daugavpils centra purva nosaukums: «Neizbūvēta vieta starp cietoksni un tuvākajām pilsētas būvēm vai arī aiz pilsētas mūriem; laukums lielas ēkas priekšā.»

Leģendārā bruņrupuča dzimtene

Arī pašlaik slavenais purvs nav aizmirsta vieta - tā apkārtnē iekārtots gan Esplanādes parks, gan Olimpiskais centrs, gan darbojas Latgales zoodārzs. Zīmīgi, ka purvājs ir dzimtene arī 1992. gadā dibinātā zoodārza pirmajai iemītniecei - purva bruņrupuču mātītei. Tagad gan viņa dzīvojas pa aizsaules purviem, bet Latgales zoodārzā mājvietu raduši viņas pēcnācēji - bērni un mazbērni.

Pirms trim gadiem pilsētā radās grandiozas idejas par purvāja pārvēršanu par unikālu dabas parku jeb «izzinošu izklaides centru». Arhitekti piedāvāja izveidot purva laipu sistēmu ar vienu centrālo laipu, kas savienotu jau esošo zoodārza ēku kompleksu ar jaunajiem būvapjomiem - Džungļu māju, Purvāriju un skatu torni. Tādējādi visi varētu ieraudzīt, iepazīt un izzināt purvu un tur mītošos augus un dzīvniekus. Tika aplēstas arī izmaksas, kas sniedzās miljonos eiro, un izstrādātas glaunas skices. Varētu padomāt, ka tas tikai tāds sapņu lidojums. Bet ideja realizējas. Daugavpils pašvaldība nule paziņojusi:

«Esplanādes purvājā turpinās jauna tūrisma un dabas objekta izveide, pateicoties kuram daugavpilieši un pilsētas viesi varēs izzināt purva daudzveidību, iepazīt putnus, kā arī baudīt neparastu dabas nostūri gandrīz pašā pilsētas centrā.

Daugavpils pašvaldība sadarbībā ar Valsts reģionālās attīstības aģentūru īsteno investīciju projektu «Tūrisma un dabas izziņas objekta «Latgales purvāja biodaudzveidība» būvniecība Esplanādes purvājā.»

Purvāja biodaudzveidība

Projekta ietvaros jau veikta purvāja attīrīšana. Lai saglabātu lielo ķīru kolonijām atbilstošu ligzdošanas vietu, izveidots ūdens laukums. Pašlaik tiek izbūvētas koka laipas, skatu platformas un slēpņi dzīvnieku un purvāja vērošanai. Tuvākajā laikā plānots ierīkot arī labiekārtotas atpūtas vietas.

Esplanādes purvājā tiks izveidoti divi unikāli, izzinoši un aizraujoši pastaigu maršruti - «Ornitologu taka», kur apmeklētāji varēs vērot putnus un uzzināt vairāk par šajā purvā mītošajām putnu sugām, un «Herpetologu taka», kur apmeklētāji varēs ieraudzīt un iepazīt te mītošos rāpuļus un abiniekus.

Projektu, kura izmaksas ir gandrīz 1,38 miljoni eiro, paredzēts noslēgt līdz 15. novembrim, lai jau nākamā gada pavasarī pilsētnieki un Daugavpils viesi varētu baudīt vēl vienu tūrisma objektu un iepazīt dabas daudzveidību pilsētas centrā.

Putnu gripas šausmas

Jāteic, ka šā gada pavasara beigās un vasaras sākumā radās šaubas, vai projektu izdosies īstenot, jo Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) maija sākumā Esplanādes purvājā konstatēja bīstamo putnu gripu un purvā tika savākti vismaz 1000 mirušu ķīru. Maijā un jūnijā PVD noteica aizliegumu ne tikai apmeklēt Esplanādes purvāju, bet arī veikt tajā jebkādus būvniecības darbus.

Maija sākumā daugavpilieši ar šausmām uztvēra ziņu par putnu nāvi Esplanādē. Klīda pat baumas, ka pilsētā uzdarbojas putnu indētāju un slaktētāju banda. Pirms trīs mēnešiem Daugavpils laikraksts «Latgales Laiks» rakstīja:

«Pašlaik cilvēki ar šausmām vēro traģēdiju, kas notiek ar putniem purvāja teritorijā. (..) Sākotnēji daži cilvēki domāja, ka varbūt kādi nežēlīgi vietējie iedzīvotāji noindējuši trokšņainos ķīrus. Taču jau nākamajā dienā Pārtikas un veterinārā dienesta Dienvidlatgales pārvaldes vadītājs Dzintars Juškus pastāstīja, ka institūtā «BIOR», veicot pārbaudes, apstiprinājies, ka par putnu nāves cēloni kļuvusi putnu gripa. Maijā kļuva zināms, ka runa ir par augsti patogēnu vīrusu.»

Esplanādes purva labumi

Daugavpils centra purvājs var lepoties ar lielo ķīru, purva bruņrupuču un citu dzīvnieku un putnu kolonijām, kuras atrodas mikrorajona ar daudzstāvu ēkām, veikaliem un atpūtas zonām ieskāvumā. Tāpat purvāja teritorijā ir dīķis, aug niedres, zālājs, krūmāji un lieli koki.

Ideja šeit ierīkot putnu vērošanas vietas radās jau pirms apmēram trīsdesmit gadiem - laikā, kad izveidojās Latgales zoodārzs, bet ideja par «purva Disnejlendu» neīstenojās, jo labie nodomi atdūrās pret naudas trūkumu, kurš nu pamazām tik pārvarēts.

Esplanādes mitrājam ir raksturīga pilsētvidei netipiski augsta bioloģiskā daudzveidība. Tā nozīmīgākā vērtība ir lielo ķīru kolonija, kurā ik gadu ligzdo no 1000 līdz 2000 lielo ķīru pāru. Teritorija ir nozīmīga arī daudzu citu aizsargājamo un reto sugu dzīvotne. Kopumā Esplanādes mitrājā konstatētas 22 īpaši aizsargājamās vai citādi no dabas aizsardzības viedokļa nozīmīgas sugas.

Pilsētvides mitrāju pārvaldībai Latvijas - Lietuvas pārrobežu reģionā veltītajā interneta vietnē «urbanwetland.eu» rakstīts:

«Esplanādes mitrājs ir unikāla vieta, kas ne tikai nodrošina patvērumu daudzām retām un aizsargājamām sugām, bet tā ir arī teritorija, kas sniedz vietējiem iedzīvotājiem atpūtas, vides izziņas un citus ekosistēmu pakalpojumus. Vienkāršāk sakot - Esplanādes mitrājs ir vieta dabai un cilvēkiem. Tas viss ir šeit, Esplanādes mitrājā, pilsētas centrā. Kādam gandrīz pie namdurvīm, kādam 5-10 minūšu attālumā, bet tomēr - tepat un tagad.

Nav daudz pilsētu Latvijā un pat ne Eiropā, kas var lepoties ar kaiju koloniju, purva bruņrupučiem, zilrīklītēm, mazajiem dumpjiem un citiem dzīvniekiem pilsētas centrā. Tas ir kā mikrorajons ar mājām, veikaliem, atpūtas vietām.»

Daugavpils simbols - Esplanādes purvā mītošā kaija

Zīmīgi, ka Esplanādes purvāja slavenākie iemītnieki putni kļuvuši par Daugavpils atpazīstamības zīmi. Reti kurš, iebraucot Daugavpilī no Rīgas puses, nav ievērojis lielo pilsētas robežzīmi «Kaija», kas uzstādīta gandrīz pirms pusgadsimta. Viens otrs mulsumā var raustīt plecus - kāpēc par iekšzemes pilsētas Daugavpils simbolu izvēlēts jūras putns? Bet neizpratnei nav iemesla, protams, ja zina «Kaijas» izcelsmi.

Jaunu pilsētas robežzīmi nolēma uzstādīt gadu pirms Daugavpils 700. jubilejas - 1974. gadā. Tolaik pilsētas izpildkomiteja aicināja Daugavpils lielos uzņēmumus domāt par tās izskatu un uzstādīšanu. Uzvarēja Daugavpils piena kombināta mākslinieka noformētāja ideja, kurš uzzīmēja kaijas skici.

Kaijas tēls nebija nejaušs, jo Daugavpils lielo ķīru kolonija Esplanādes purvā ir viena no lielākajām Eiropā (kopumā Daugavpilī ir trīs veidu kaijas - lielie ķīri, sudrabkaijas un zīriņi). Uzsverot Daugavpils unikālo saistību ar šiem putniem, kas mīt pilsētas Esplanādē, arī tapa šī robežzīme, pie kuras nu mīl fotografēties daudzi jo daudzi pilsētas viesi, jaunlaulātie un citi interesenti.

Valsts akciju sabiedrības «Latvijas valsts ceļi» mājaslapā rakstīts: «Visām valsts, rajonu, kā arī bagātāko kolhozu robežām, pilsētām un centriem (padomju laikā - red.) tika veidotas īpašas mākslinieciskas robežzīmes. Kā izcilus tā laika piemērus varam minēt divu Latvijas lielo pilsētu - Rīgas un Daugavpils - robežzīmes. 1974. gadā tika izsludināts skiču konkurss Daugavpils pilsētas robežzīmei. Uzvarējušās skices autors bija Daugavpils piena kombināta mākslinieks noformētājs Felsters.

Jaunais simbols tika apstiprināts, un piena kombināta vadība sāka projekta realizāciju. Kaijas karkass īsā laikā tika izgatavots dzelzsbetona konstrukciju kombinātā un nogādāts piena kombināta darbnīcās. Daugavpils simbola montāžas darbus vadīja tehniskās nodaļas priekšnieks Antons Hržščanovičs. Objekta «Kaija» uzstādīšana ilga vairāk nekā trīs mēnešus, karkasa apšuvumam, izmantojot 2 mm biezu nerūsējošo tēraudu, tika iztērētas vairāk nekā divas tonnas tērauda. Iespaidīgu šo konstrukciju padarīja «Kaijas» izmēri - tās spārnu vēziens ir vairāk nekā 30 metru.»

Tagad Daugavpils «Kaija», kura kopš Latvijas simtgades gada - 2018. gada - diennakts tumšajā laikā tiek izgaismota sarkanbaltsarkanās krāsās, ir ne tikai zīmīga ceļa norāde, bet arī iekļauta tūrisma takā «Daugavpils pilsētas pievilcības noslēpums».