Rihards Rudāks. 80 gados joprojām uz skatuves
«Nezinu, vai ir jāpriecājas par astoņdesmit gadiem, bet labi, ka ir darbs, ka vēl esmu vajadzīgs teātrim un varbūt arī skatītājiem,» saka skatītāju mīlētais Valmieras teātra aktieris Rihards Rudāks. 19. augustā viņš svinēja savus 80. šūpuļsvētkus.
Jubilārs savā dzimšanas dienā bija uz skatuves - tēlnieka Ārnolda Rūbeka lomā Henrika Ibsena pēdējā lugā «Kad mēs mostamies», ko «Kurtuvē» iestudējis režisors Toms Treinis. «Rūbeks ir diezgan sarežģīts tēls - tēlnieks, kurš arī jau ir mūža nogalē un kurš piedzīvo radošu krīzi. Viņš pārvērtē visu savu mūža darbu, un tas liek atskatīties arī uz jaunībā pieļautajām kļūdām un neizdarību. Ibsens savās pēdējās lugās savus varoņus mēdz aizsūtīt kalnos, kur viņi nonāk «citā dimensijā», un šajā izrādē šie mūžam sniegbaltie kalni ir mākslinieka nepabeigtās un neiesāktās gleznas un skulptūras. Jo māksliniekam jau nekā cita nav, ir tikai viņa daiļrade - tās vērtēšana, kļūdu izvērtēšana un visa pārvērtēšana,» stāsta Ārnolda Rūbeka lomas atveidotājs.
Vai arī jubilārs, sagaidot savus 80 gadus, atskatās uz savu daiļradi, to izvērtē? «Es negribētu vilkt tiešas paralēles ar šo dramaturģisko materiālu, es negribētu to tā sinhronizēt, bet tēmas, par ko šajā izrādē runājam, man ir ļoti pazīstamas no agrāko gadu pārdomām. Laiks nepārtraukti mainās, laiks ir traks un nepastāvīgs, un teātris cilvēkiem šodien var pateikt daudz vairāk nekā ikdienas ziņu lentes. Tāpēc jau klasika ir klasika, jo tā vienmēr ir aktuāla,» uzskata Rihards Rudāks.
Viņš ir pateicīgs Dievam, ka viņam ļauts tik ilgus gadus ieiet teātrī pa dienesta durvīm. Tie ir gandrīz 60 gadi, jo Valmieras teātrī Rihards Rudāks iegāja 22 gadu vecumā, un tas visu mūžu ir bijis viņa vienīgais teātris.
«Skatuve ir mana lielākā dzīves telpa. Tas ir mans liktenis, mana nasta, mana sāpe, mans prieks un mana laime,» šodien saka talantīgais skatuves mākslinieks.
«Bet gadi iet un man arvien mazāk gribas svinēt dzimšanas dienas, tāpēc es no tās neko neiztaisu. Jā, laiks neglābjami skrien uz priekšu, un tas ir jāsaprot.»
Taujāts, ko viņam dzimšanas dienā novēlēt, jubilārs atteic: «Veselību, pacietību, mieru. Mums un pasaulei.»