Referenduma atskaņas

No politisko partiju apvienības Saskaņas centrs ievēlētie pašvaldību deputāti, pašvaldību vadītāji un vadošās amatpersonas sākuši masveidā parakstīties par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" ierosināšanu.

Nez vai kāds uzskatīja, ka, parakstoties par referenduma rīkošanu, es cerēju sagaidīt daudz uzslavu un dedzīgu komplimentu. Jau sākotnēji bija skaidrs, ka atbildes reakcija būs komentāri par nelojalitāti, sabiedrības šķelšanu, sporta tērpiem, semuškām, Ķengaragu, vilcienu sarakstu uz Maskavu vai dziļdomīgi spriedelējumi par nekonsekvenci.

Ja Latvijā būtu otra valsts valoda, latviešu valodas pozīcijas tiktu ne tikai vājinātas, bet tā tiktu izstumta no oficiālās saziņas, uzskata Valsts valodas aģentūrā (VVA).

"Saskaņas centra" (SC) līderis un Rīgas mērs Nils Ušakovs aicina krievu valodai Latvijā noteikt nacionālās minoritātes statusu.

Maz ticams, ka kampaņā par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai izdosies savākt Satversmes grozījumu ierosināšanai nepieciešamos 154,3 tūkstošus parakstu.

Zatlera reformu partijas (ZRP) līderis Valdis Zatlers, kurš koalīcijas sarunu veidošanas laikā aktīvi iestājās par apvienības "Saskaņas centrs" (SC) iekļaušanu valdībā, norāda, ka SC līderis Nils Ušakovs rīkojies pretēji tam, kā iepriekš izteicies koalīcijas veidošanas sarunu laikā, parakstoties par atbalstu Satversmes grozījumiem par divvalodību Latvijā.

Aizsardzības ministrs un "Vienotības" valdes loceklis Artis Pabriks norāda uz Rīgas mēra Nila Ušakova ("Saskaņas centrs") divkosību, parakstoties par krievu valodu kā otru valsts valodu.

Pirmajā nedēļā, kopš Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) izsludinājusi parakstu vākšanu Satversmes grozījumu ierosināšanai par valsts valodas statusa piešķiršanu arī krievu valodai, par to parakstījušies 11 482 pilsoņi.

Rīgas centrā atklātajās parakstu vākšanas vietās Satversmes grozījumu ierosināšanai par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai pagaidām ir neliela iedzīvotāju interese, novēroja aģentūra BNS.

Centrālā vēlēšanu komisija parakstu vākšanu par krievu valodas statusu finansēs no līdzekļiem, kas palikuši pāri no divām citām parakstu vākšanām un referenduma par 10.Saeimas atlaišanu, kas notika šogad.

Parakstīties par Satversmes grozījumu ierosināšanu, lai noteiktu krievu valodai valsts valodas statusu, plāno teju trešdaļa jeb 29% pilsoņu, liecina "TNS Latvia" veiktais pētījums.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) pirmdien, 31.oktobrī, atvērs informatīvo tālruni par parakstu vākšanu saistībā ar Satversmes grozījumu projektu, kas paredz krievu valodai piešķirt valsts valodas statusu, aģentūru BNS informēja CVK pārstāve Kristīne Bērziņa.

Parakstu vākšanu par valsts valodas statusu krievu valodai sāks 1.novembrī, un tā ilgs 30 dienu, aģentūra BNS ceturtdien uzzināja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sēdē.

Apvienības "Saskaņas centrs" līderis Nils Ušakovs apšauba iespēju, ka krievu valodai varētu piešķirt valsts valodas statusu Latvijā, pat ja tiks savākti pietiekami daudz paraksti atbilstošu Satversmes grozījumu iesniegšanai Saeimā.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien vēl nevienojās par darba likuma grozījumiem saistībā ar darba devēju tiesībām darba sludinājumos pieprasīt strādājošajiem prast svešvalodas.

Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) piektdien biedrība "Dzimtā valoda" iesniedz parakstus par Satversmes grozījumu izdarīšanu, kas krievu valodu atzītu par otru valsts valodu Latvijā.

Tuvāko četru piecu dienu laikā kādreizējais nacionālboļševiku līderis "13.janvāra kustības" priekšsēdētājs Vladimirs Lindermans plāno Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) iesniegt vairāk nekā 10 000 parakstus par krievu valodu kā otro valsts valodu, informē krievu valodā iznākošais laikraksts "Čas".

Publiskus pārmetumus Vladimiram Lindermanam saistībā ar savāktajiem parakstiem, lai panāktu Latvijā oficiālu divvalodību, veltījis Eduards Svatkovs. Abi pārstāv biedrību "Dzimtā valoda".

Referendumā par 10. Saeimas atlaišanu bija pārāk maz jautājumu, tāpēc arī tik skopa tautas atbilde. Uz jautājumu, vai Saeima ir jāatlaiž, protams, atbilde bija: «Jā!»

Kā jau prognozēts, ar pārliecinošu balsu vairākumu 10. Saeima ir atlaista, un jau šīs nedēļas beigās partijas varēs iesniegt sarakstus ārkārtas vēlēšanām. Referendums izmaksājis aptuveni pusotru miljonu latu, taču tie nav visi izdevumi – līdzekļus prasīs arī 11. Saeimas ievēlēšana, frakciju telpu pielāgošana jaunajam sasaukumam un virkne citu lietu. Eksperti ir bažīgi par referenduma efektivitāti, jo kardināli jaunu un tālredzīgu piedāvājumu valsts attīstībai pašlaik neviena partija nav piedāvājusi.