Trešā daļa krievu, kuri dzīvo Latvijā, izjūt piederību Krievijai, trešdien, izdevuma "Latvija. Pārskats par tautas attīstību, 2010/2011: Nacionālā identitāte, mobilitāte un rīcībspēja" atvēršanas svētkos klātesošajiem sacīja viena no pētījuma veicējām Brigita Zepa.
Viņa informēja, ka, apkopojot iegūtos datus, noskaidrots, ka 32,9% krievu izjūt piederību Krievijai, savukārt 71,9% Latvijā mītošie krievi atzinuši, ka izjūt teritoriālo piederību Latvijai.
Pētījuma dati liecina, ka piederību Latvijai izjūt 82% latviešu, un tikpat liels daudzums latviešu izjūt piederību pilsētai, kurā viņi mitinās. Savukārt piederības sajūta Baltijai ir 19,9% latviešu, bet Eiropai – 21,2%.
Tajā noskaidrots, ka teritoriālās piederības izjūta ir atkarīga no indivīda ģimenes ikmēneša ienākumiem – jo lielāki ir cilvēka ikmēneša ienākumi, jo lielāka ir viņa piederības izjūta valstij.
Pētījuma dati liecina, ka piederības izjūta Latvijai ir 76% indivīdu, kuru ģimenes vidējie ikmēneša ienākumi uz vienu cilvēku ir līdz 80 latiem mēnesī, savukārt personas, kuru vidējie ikmēneša ienākumi uz vienu cilvēku ir no 151 līdz 200 latiem mēnesī, pozitīvu atbildi sniegušas 86,2% gadījumu.
Zepa sacīja, ka, analizējot aptaujā iegūtos datus, atklājās, ka vairākums Latvijas iedzīvotāju augstu vērtē pilsonisko vērtību nozīmību – 87% pauduši viedokli, ka būt labam pilsonim nozīmē ievērot likumus un noteikumus, bet 77% iedzīvotāju pauduši uzskatu, ka būt labam pilsonim nozīmē maksāt nodokļus.
"Tāpat pētījuma dati liecina, ka tādas nacionālās vērtības kā latviešu valodas prasme un nacionālā karoga krāsas augstu vērtē visi sabiedrības locekļi neatkarīgi no tautības," teica Zepa. Tomēr viņa norādīja, ka, skatot detalizēti dažādu iedzīvotāju grupu attieksmi, redzams, ka ir zīmīgas atšķirības starp latviešiem un krieviem.
Pētījumā iegūtā informācija liecina, ka nepieciešamību prast latviešu valodu atbalsta 93% latviešu un 72% krievu. Tāpat simpātijas pret Latvijas karoga krāsām pauž 87% latviešu un 72% krievu. Krasākas atšķirības vērojamas attiecībā uz Latvijas himnas uztveri – saviļņojumu par himnu atzinuši 71% latviešu un 40% krievu.
Tāpat atšķirības novērotas citos pētījuma jautājumos.
Dati liecina, ka par tīru vidi Latvijā vairāk norūpējušies ir latvieši – 82% nekā krievi – 77%. Tāpat pētījumā dati norāda, ka cieņa pret etniskajām minoritātēm svarīgāka šķiet krieviem nekā latviešiem.
Izdevums "Latvija. Pārskats par tautas attīstību, 2010/2011: Nacionālā identitāte, mobilitāte un rīcībspēja" sniedz jēdziena "nacionālā identitāte" skaidrojumu un parāda, ar ko tā atšķiras no citām identitātēm, kāpēc tā ir tik nozīmīga gan indivīdam, gan valstij.
Skaidrojot nacionālo identitāti, analizēta arī pilsoniskā un etniskā nacionālisma mijiedarbība valstiskās piederības veidošanās procesā. Īpaša uzmanība pievērsta vēsturiskajai atmiņai, tostarp salīdzinot latviešu un krievvalodīgo Latvijas iedzīvotāju vēsturiskās atmiņas atšķirības.