Referendums par krievu valodu varētu būt aprīlī vai maijā

Provizoriskie dati liecina, ka Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) rīkotajā parakstu vākšanā Satversmes grozījumu ierosināšanai par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai piedalījušies 183 046 cilvēki.

CVK vadītāja vietnieks Raimonds Olehno aģentūrai BNS prognozēja, ka referendums varētu notikt aprīlī vai maijā.

Visvairāk parakstījušies Rīgā - 89,4 tūkstoši un Daugavpilī - 27,8 tūkstoši iedzīvotāju.

Ārvalstīs parakstījušies 1050 cilvēku, liecina dati par apkopotajiem 38 iecirkņiem no kopumā izveidotajiem 39.

Tuvākajās četrās nedēļās CVK visus parakstus saskaitīs un pārbaudīs. Ja derīgo parakstu skaits pārsniegs 10% no pagājušajās vēlēšanās nobalsojušajiem jeb būs parakstījušies 154 379 vēlētāji, CVK tos iesniegs Valsts prezidentam iesniegšanai Saeimā. Parlaments par šo likumprojektu varētu balsot pavasara sesijā.

Parakstu skaits gan vēl var mainīties. Tas būs atkarīgs no tā, vai cilvēki, kas pirmajā parakstu vākšanas kārtā nodeva savu parakstu pie notāra, būs aizgājuši parakstīties arī otro reizi. Pirmajā kārtā parakstījās vairāk nekā 12 tūkstoši.

Ja parlaments likumprojektu grozīs vai noraidīs, par grozījumiem Satversmē notiks referendums. Lai Satversmes grozījumi stātos spēkā, referendumā par tiem ir jānobalso vismaz pusei no visiem Latvijas balsstiesīgajiem iedzīvotājiem – 771 350 pilsoņiem.

Referendums būs jāsarīko divu mēnešu laikā no Saeimas lēmuma. CVK priekšsēdētāja vietnieks Raimonds Olehno prognozēja, ka referendums notiks aprīlī vai maijā.

"Ja Saeima to izskata februārī, referendums notiks aprīļa beigās. Ja izskata februāra beigās, tad referendums notiks maijā," prognozēja Olehno.

Referendums izmaksās ap diviem miljoniem latu.

Parakstu vākšanai nodotais likumprojekts paredz grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104.pantu, iekļaujot tajā nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu. Satversmes grozījumus izstrādājusi biedrība "Dzimtā valoda".

Latvijā

Ārstu biedrības nosodītais Edgars Mednis, kuram ir ne tikai homeopāta, bet arī pediatra sertifikāts, ar profesijai neatbilstošiem izteikumiem dalījies jau agrāk, pirms Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas nomelnošanas saistībā ar difterijas gadījumiem. Iepriekš Ārstu biedrība bezdarbībā vien plātīja rokas, bet šoreiz izskanējis vismaz skaidrs nosodījums. Taču joprojām nemainīgi Mednis var praktizēt kā sertificēts, proti, valsts atzīts ārsts, ziņo "De facto".