Zinātnieki atklājuši jaunu kandidātu uz Zemes smagākā dzīvnieka titulu - sen izmirušu vaļa sugu, kuras eksemplāri varēja svērt līdz 340 metriskajām tonnām.
Vaļa fosilijas tika atklātas tuksnesī Peru dienvidos, tādēļ tam dots nosaukums "Perucetus colossus" jeb "kolosālais valis no Peru".
Žurnālā "Nature" trešdien publiskotajā pētījumā norādīts, ka katrs atrastais vaļa skriemelis sver vairāk nekā 100 kilogramus, un tā ribas ir aptuveni 1,4 metru garas.
Fosilijas tika atrastas pirms vairāk nekā desmit gadiem. Tās uzgāja Mario Urbina no Sanmarkosas Universitātes Dabas vēstures muzeja Limā. Taču starptautiskai komandai bija nepieciešami vairāki gadi, lai izraktu tās no stāvās, klinšainās nogāzes Ikas tuksnesī, kas kādreiz atradās zem ūdens un ir pazīstams ar bagātīgām jūras fosilijām. Izrakumos galu galā tika atrasti 13 skriemeļi no vaļa mugurkaula, četras ribas un gūžas kauls.
Šīs masīvās fosilijas, kuru vecums ir 39 miljoni gadu, "nav līdzīgas nekam, ko jebkad esmu redzējis," norādīja pētījuma autors, Pizas Universitātes paleontologs Alberto Kollareta.
Pēc izrakumiem pētnieki izmantoja 3D skenerus, lai izpētītu kaulu virsmu, kā arī analizēja kaulu sastāvu. Viņi izmantoja milzīgo, bet nepilnīgo skeletu, lai novērtētu vaļa lielumu un svaru, salīdzinājumam izmantojot mūsdienu jūras zīdītājus, atklāja paleontologs Eli Amsons no Štutgartes Valsts Dabas vēstures muzeja Vācijā.
Zinātnieki aprēķināja, ka senais milzis svēra no 85 līdz 340 metriskajām tonnām. Lielākie atrastie zilie vaļi ir bijuši šajā diapazonā, sverot aptuveni 180 metriskās tonnas.
"Perucetus colossus" bijuši līdz 20 metriem gari. Lielāko zilie vaļu garums var pārsniegt 30 metrus. Tas nozīmē, ka jaunatklātais valis, iespējams, bija smagākais dzīvnieks, kāds jebkad dzīvojis, bet ne pats garākais, norādīja Kollareta.
Tas sver vairāk daļēji tāpēc, ka tā kauli ir daudz blīvāki un smagāki nekā zilā vaļa, skaidroja Amsons. Šie ļoti blīvie kauli liecina, ka valis, iespējams, ir pavadījis laiku seklos piekrastes ūdeņos, uzskata pētījuma autori. Citiem piekrastes iemītniekiem, piemēram, lamantīniem, ir smagi kauli, kas palīdz tiem noturēties tuvu jūras gultnei.
Bez galvaskausa ir grūti noteikt, ar ko barojās šie vaļi, lai uzturētu tik milzīgu ķermeni, norādīja Amsons.