Pat, ja kampaņā ir izdevies iegūt nepieciešamo parakstu daudzumu, lai piespiestu Saeimu diskutēt par divvalodību, tomēr esot neiespējami, ka Latvijā šāda norma tik tiešām tiktu ieviesta. Šādu viedokli Neatkarīgajai pauda vairāki politiķi un eksperti.
Vakar noslēdzās kreisā flanga organizētā parakstu vākšanas kampaņa, kurā balsotāji parakstījās par vēršanos pie Saeimas ar divvalodības iniciatīvu. Lai parlamentā sāktos diskusija par attiecīgām izmaiņām Satversmē, parakstu akcijā būtu bijis jāpiedalās vismaz 154 379 vēlētājiem. Lai gan parakstu vākšanas rezultāti būs zināmi tikai šodien, visticamāk, akcija savu mērķi ir sasniegusi, jo vakar līdz pēcpusdienai jau bija parakstījušies 146 tūkstoši cilvēku. Savukārt akcijas rīkotāji vakar vakarā ziņoja, ka kampaņā piedalījušies 157 tūkstoši pilsoņu. Līdz ar to Saeimas politiķi neizslēdz iespēju, ka parlamenta dienaskārtībā tik tiešām varētu parādīties sabiedrības iniciēts likumprojekts Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē, kas aicinās mainīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104. pantu un definēt krievu valodu kā otru valsts valodu. Tiesa, kā sarunā ar Neatkarīgo atzina partijas Vienotība Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis, esot gandrīz neiespējami, ka šo iniciatīvu atbalstīs divas trešdaļas parlamentāriešu, jo Latvijas Saeimas vairākumu – gan pozīcijā, gan opozīcijā – tomēr veido labējās jeb tā sauktās latviskās partijas. Jāatgādina, ka, lai mainītu Satversmi, par izmaiņām jānobalso vismaz 67 deputātiem, iepretī aritmētiskajam vairākumam jeb 51 balsij, kas nepieciešama, lai pieņemtu jebkuru citu likumdošanas izmaiņu. Savukārt Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars, kā arī Zaļo un zemnieku savienības pārstāvis Kārlis Seržants uzsver: parlamentāriešiem nav morālo tiesību balsot par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, jo ikviens deputāts, stājoties amatā, ir devis svinīgo zvērestu, kurā apņēmies «būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu».
R. Dzintars gan Neatkarīgajai atzina, ka zvēresta nepārkāpšana esot vienīgi politiķu godaprāta jautājums, jo likumdošana neparedzot kādus konkrētus sodus par šā solījuma neievērošanu. Kā analogu piemēru R. Dzintars minēja nākamnedēļ Saeimas Mandātu komisijā izskatāmo jautājumu par deputāta Nikolaja Kabanova (Saskaņas centrs) rīcību, piedaloties parakstu vākšanas kampaņā. Latvisko partiju deputāti uzskata, ka tādējādi tiek pārkāpts svinīgais parlamentārieša solījums, savukārt kreisais flangs norāda, ka politiķis vienīgi izmantojis savas pilsoņa tiesības. Tā kā pašlaik bargākais sods par deputāta neētisku rīcību ir brīdinājums, kas publicēts Latvijas Vēstnesī un nolasīts no Saeimas tribīnes, tad R. Dzintars grasās rosināt likumdošanas iniciatīvu, nosakot, ka ikvienam pārkāpējam ir jāatkāpjas no jebkāda Saeimas amata.
Jāpiebilst, ka, neiegūstot Saeimas akceptu, iecere, ko parlamentam iesniegusi sabiedrība, tiek nodota tālākai balsošanai referendumā. Savukārt šādā kārtībā izskatāma iniciatīva tiek pieņemta tad, ja to atbalsta puse no visiem Latvijas balsstiesīgajiem jeb vairāk nekā 750 000 vēlētāju. Dz. Zaķis šādu varbūtību sauc par neiespējamu. «Pat, ja izrādīsies, ka parakstu vākšanas kampaņā ir piedalījies nepieciešamais pilsoņu skaits, lai divvalodības iniciatīvu nodotu izskatīšanai Saeimā, parlaments šādu ieceri viennozīmīgi neatbalstīs. Tam neizbēgami sekos arī referendums, kurā savukārt ir neiespējami savākt vairāk nekā 700 000 parakstu par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Visa ķēdīte ir prognozējama jau šobrīd. Jā, referenduma rīkošana atkal prasīs vairākus miljonus no valsts budžeta. Taču demokrātija maksā dārgi. Un šābrīža norises es uztveru tieši kā demokrātijas skolu. Līdzīgi, kā tas bija ar Saeimas ārkārtas vēlēšanām,» klāstīja politiķis, piebilzdams: «Divvalodības ieceres izgāšanās referendumā ir neizbēgama, un tas šo jautājumu noņems no dienaskārtības uz daudziem gadiem.» Savukārt R. Dzintars uzskata – lai arī referendumā tik tiešām neizdosies akceptēt divvalodības ideju, tomēr tās apspriešana visas Latvijas nobalsošanā kārtējo reizi provocēs etnisko pretnostatīšanos un sabiedrības šķelšanos. Par to, ka latviešu valodas konstitucionālās aizsardzības līmenis ir pietiekami augsts, ir pārliecināts arī konstitucionālo tiesību eksperts, bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš. Pēc viņa domām, ir gandrīz neiespējami, ka referendumā atbalstu krievu valodai izteiks puse balsstiesīgo. Tomēr arī viņš atzīst, ka ažiotāža ap parakstu vākšanu jau ir radījusi starpetnisko spriedzi.